Tradicionāli, kad runājam par oglēm, pirmais, kas nāk prātā, ir gaļas grilēšana. Taču oglēm ir arī pavisam citi pielietojumi, un tieši to pēta Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā. Institūta darbinieki izstrādājuši jaunu procesu nanoporaina oglekļa iegūšanai. Iespējams, šī tehnoloģija nākotnē būs sastopami katrā automašīnā, mobilajā tālrunī un datorā. Bet visa pamatā patiešām ir tikai un vienīgi ogles. Tādas pašas, ko izmantojam, grilējot gaļu.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Lignīna ķīmijas laboratorijas vadošā pētniece Gaļina Dobele stāsta, ka galvenais, kas tiek darīts, ir ķīmiska aktivācija - kokogles karsēšana ar nātrija sārmu. Pēc termiskās apstrādes iegūst aktīvo ogli ar nanoporainu struktūru. Kokogļu apstrādes rezultātā tiek iegūts ļoti, ļoti smalks pulveris, kuru pēc tam var izmantot superkondensatoros.
Institūta Lignīna ķīmijas laboratorijas pētnieks Aleksandrs Volperts skaidro, ka superkondensators sastāv no ļoti vienkāršām daļām. "No mūsu ogļu elektrodiem – plāksnēm, kas uztaisītas no ogles, starp tiem ir membrāna un strāvas noņēmēji," saka Volperts. Šādi superkondensatori ļoti nepieciešami jaunajās automašīnās, kur īpaši tiek domāts par ripošanas un bremzēšanas enerģijas lietderīgu izmantošanu. "Kur var paņemt enerģiju? No bremzēšanas. Kad mēs gribam apstādināt automašīnu, izdalās enerģija. To var savilkt un saglabāt superkondensatorā. Tajā brīdī, kad mums vajag iedarbināt dzinēju, to var pielietot," klāsta Volperts.
Institūta darbiniekiem, iespējams, būs izdevies atrast tehnoloģiju, kā superkondensatorus saražot lētāk, nekā tas darīts līdz šim. Turklāt šādu superkondensatoru kapacitāte par 20% pārsniedz pašreizējos pieejamos risinājumus automašīnās.
Koksnes ķīmijas institūta pētījumi arī liecina, ka šādā veidā apstrādātu ogli vienlaikus var izmantot kā absorbentu. Ar to iespējams, piemēram, uzkrāt ūdeņradi, attīrīt dažādus šķidrumus un gāzes.
