Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Kā labāk dzīvot

Drīz Eiropas sporta nedēļa: kāpēc svarīgi nepalikt malā un kustēties

Kā labāk dzīvot

Garšaugu un veselības augu audzēšana

Notikumi pasaulē ietekmē arī latviešu valodas lietojumu

Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini. 

Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs atzina, ka angļu valoda šobrīd radījusi zināmu anarhiju, jo arvien vairāk jauniešu runā angliski vai jauc to kopā ar latviešu valodu, taču vienlaikus viņš vērtēja – ir iespēja, ka šī tendence pāries, jo arī valodā modes viļņi nāk un iet. 

"Ja vajag kaut ko optimistisku, pēdējā gada laikā politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem.

Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā," skaidroja Veisbergs. 

Liepa vērtēja, ka ne tikai angļu valoda, bet arī pašreizējā situācija pasaulē rada zināmas pārmaiņas latviešu valodā, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē. 

"Piemēram, parādījies ļoti plašs, pārspīlēts, bet zināmā mērā arī attaisnojams sarunvalodas lietojums, kas sākās ar spārnoto saukli, kad bija jāsūta [prom] Krievijas karakuģis. Ienākusi ir arī militāra leksika, kara valoda, kāda iepriekš nebija bijusi, par kuru runājām varbūt tikai atmiņās, domājot par Otro pasaules karu," viņa norādīja. 

Daudzās ukraiņu autoru publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir parādījušas latviešu valodu no citas puses, no skarbās realitātes, no kara puses. 

"Ne velti plašsaziņas līdzekļos teica, ka vienā dienā Covid-19 tematiku nomainīja kara tematika.

Šie divi gadi ir bijuši ļoti trauksmaini, un šie divi globālie satricinājumi ietekmējuši arī valodas lietojumu," uzskata Liepa. 

Veisbergs piekrita, ka cilvēki savā valodas izteiksmē ir kļuvuši arī rupjāki, bet norādīja, ka tāda šobrīd ir reālā situācija. Viņš stāstīja, – arī par Šveika tulkojumu 20.–30. gados sabiedrība teica, ka tas ir ārkārtīgi rupjš un ar krievu slengu, bet tā tas ir – kara laikā cilvēki lamājas, to var saprast. 

"Es ceru, ka karš beigsies un tā būs pārejoša tendence, bet, mēs, protams, nevaram kontrolēt to, kas notiek sociālajos tīklos un privātajā saziņā. Nu, mazliet varbūt vajadzētu to bremzēt formālajā saziņā," atzina Veisbergs.

"Ja visi citi ieroči ir par vājiem, tad talkā nāk sašutums, agresija, tāda lingvistiskā agresivitāte. Patlaban ir aktīvs pārmaiņu laiks, un pārmaiņas var novērot arī valodā," pievienojās Liepa. 

Valodniece norādīja, ka šis rudens ir ļoti dāsns ar dažādiem valodas lietojuma piemēriem arī tādēļ, ka gaidāmas vēlēšanas. 

"Kad tuvojas kārtējās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, tad atkal ir, par ko spriest un runāt. Gan partiju vēlēšanu programmas, gan jauni saukļi un kā tos saprast un vērtēt. Tā kā šis, manuprāt, ir ļoti krāšņs ražas laiks arī valodā," vērtēja Liepa.

Profesors Veisbergs piekrita, atklājot, ka arī pats piefiksējis dažādus politiķu izteicienus, piemēram, "mēs oriģināli neesam radīti, lai sēdētu", "institucionālā deinstitucionalizācija", "responsibilizēt prezidentu", "vajadzētu būt vokālākam savu vajadzību izteikšanā". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti