4. studija

Kāpēc Latvijā populārs autoserviss ilgstoši neizmaksā darbiniekiem algas?

4. studija

4. studija

Vai necenzēta leksika un krievu lamuvārdi ikdienā kļūs par normu?

«Novēlējums Krievijas karakuģim» – eksperti neraizējas par rupjību nostiprināšanos ikdienā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vēl pavisam nesen nevienam, kurš sevi uzskata par labi audzinātu cilvēku, nenāktu ne prātā publiski lietot un rakstīt vārdus, kurus sarunvalodā mēdzam saukt par "trīsstāvīgiem". Krievijas karakuģis situāciju mainīja zibenīgi.

Tas, ka Ukrainas kara apstākļos tiek lietota visiem labi zināmā krievu lamuvārdu visspilgtākā izlase, ir pilnīgi saprotams. Krīzes situācijā ar neadekvātu sarunu partneri jārunā viņam saprotamā valodā – Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

"Ja ar kādu ielas noziedznieku – vissliktākā nozīmē – jāsarunājas, tad mēs droši vien nesāksim krieviski savu teikumu ar "Izvoļte sprositj" [atļaujiet pajautāt – red.], bet skaidri un gaiši teiksim: "Pašol na h..!" [Ej d….! – red.] Tas ir tas, kā tie, kam ir PSRS pieredze, to terminoloģiju un runas formu ir daudzmaz ielāgojuši," pauda profesors. 

Pēdējo nedēļu laikā krievu lamuvārdu ienākšanu Latvijas publiskajā telpā Austers skaidroja ar to, ka mūsdienu cilvēkam šī pieredze, ka karš notiek pavisam tuvu, ir jauna. Pirmo reizi mēs izjūtam apdraudējumu, un

"šī situācija ir kaut kā jāaizpilda ar jaunu uzvedības kopumu, jaunām normām", kas ir "piespēlētas" no pagātnes.

Visticamāk, pirms mēneša Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!/Progresīvie"), atbildot tviterī Saeimas deputātam Aldim Gobzemam ("Katram un katrai") par to, ka koncerts Ukrainas atbalstam bijusi vien amorāla mēra publicitātes spodrināšanas akcija, arī droši vien izvēlētos citus latviešu valodas vārdus, nevis – "Gobzem, vienkārši atp…s!"

Iesaka piebremzēt

Politisko procesu pārzinātājs Māris Zanders nenoliedz, ka pašlaik visu, kas uz sirds, jebkādās formās var atļauties paust ukraiņi, tomēr pārējiem ieteiktu nedaudz piebremzēt.

"Ja to lieto cilvēki, kuri nav personīgi apdraudēti un kuri uzskata, ka šādā veidā izsaka solidaritāti, tas man neliekas pārliecinoši, jo, pirmkārt, vienmēr ir risks, ka kaut kāds asprātīga mēme vai kāds emocionāli pielādēts sauklis, kā šajā gadījumā, laika gaitā vienkārši devalvēsies. Otrkārt, šāda emocionāla sevis uzskrūvēšana arī nav pareiza tiem, kuriem vienkārši ir jādomā ar vēsu galvu. Šajā gadījumā es domāju par cilvēkiem, kas nav Ukrainā, – viņiem ir jādomā ar vēsu galvu, kā palīdzēt Ukrainai, nevis vienkārši jākliedz kopā ar ukraiņiem," norādīja Zanders.

Pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sociālajos tīmekļos atbalstījusi Lietuvas valodnieku viedokli –

Ukrainas kara laika mutvārdu klasiku nevajadzētu cenzēt.

"Mēs visu laiku pārmetam demokrātiskā sabiedrībā, pirmkārt, to, ka mēs liedzam izteikties, otrkārt, ka pārrakstām vēsturi. Vēsturiski šis fakts ir apliecināts šādā veidā. Kas vajadzīgs no sabiedrības? Skaidrojums. Šī situācija nenozīmē visatļautību, proti, ka mēs tagad jebkurā situācijā lietojam necenzētu leksiku, lamuvārdus, sarunvalodas vārdus ar nievājošu nozīmi; noteikti nē," uzsvēra Šuplinska.

Savukārt rakstniece un aktīva sociālo tīklu lietotāja Maija Pohodņeva atzina, ka gan radošajos darbos, gan atbilstošās situācijās ikdienā pēc smagāka vārda viņai kabatā ilgi nav jāmeklē.

"Tā tomēr ir daļa pasaules, un gluži noliegt to, ka tādi vārdi eksistē "vai cik nesmuki, bērni tagad klausīsies." Nu, nē! Visi viņus zina. Ar tādiem vārdiem esmu metusi ārā dzērājus no autobusiem, kad pārējie vīrieši klusē," sacīja Pohodņeva.

Rīgas pašvaldības policija ar Ukrainas karu saistītajos pasākumos pagaidām nav saskatījusi administratīvos pārkāpumus, par ko personas būtu saucamas pie atbildības. Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidroja, ka "mūsu valstī cenzūra nepastāv, un tas nozīmē, ka arī protestos mēs varam izmantot jebkāda veida saukļus".

"Protams, ka visam ir savas robežas. Necenzēta leksika pati par sevi vēl nekādu kaitējumu nerada. Necenzētu leksiku mēs varam sastapt ļoti daudz kur; tā ir daļa no mūsu valodas, tā ir sastopama arī mākslā, literatūrā, kino, mūzikā," piebilda Sadovskis.  

Tomēr visi aptaujātie eksperti ir vienisprātis –

karš beigsies, un šim laikam raksturīgie saukļi un izteicieni mūsu ikdienā katram uz mēles nepaliks.

"To jau cilvēki paši definē, vienojas, kas ir puslīdz pieklājīgs un kas ir puslīdz nepieklājīgs. Nepieklājīgam valodas slānim ir jābūt. Valoda jau īsti nespēj funkcionēt, ja mēs runājam tikai ārkārtīgi pieklājīgi, vai gluži pretēji – pilnīgi nesaprātīgi nepieklājīgi," paskaidroja Austers.

Pohodņeva pieļāva, ka cilvēkiem mazliet ir pietrūcis patriotisma, un "tagad tas mums tā drusciņ, drusciņ būs pamodies". Par rupjībām un to, ka tagad viens otru sūtīsim uz "trim burtiem", rakstniece nebaidās.

Savukārt Zanders atgādināja, ka, līdzīgi, kā labi zināmajā teicienā "nav nekā pastāvīgāka kā remonts", tāpat nav nekā pastāvīgāka kā cilvēka paradumu maiņa.

"Un domāju, ka tas, kas mums liekas iekalts kā akmenī un iesakņojies uz ilgu laiku, pēc dažiem mēnešiem tas vairs tā nebūs," pieļāva Zanders.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti