Mācību process, lai kļūtu par pilotu, ir ļoti interesants, atzina Poruks. Komercaviācijas pilotam ir jāmācās kādas valsts civilās aviācijas aģentūras apstiprinātā mācību organizācijā: “Ja tā ir Eiropā, tad principā jebkuras valsts, jo visas civilās aviācijas organizācijas ir zem Eiropas Aviācijas aģentūras, kas tās pārbauda. Līdz ar to visās skolās pamata standarti ir vienādi.”
Attiecīgi arī pilota licence, ko iegūst, ir derīga visā Eiropā. Jāņem vērā, ka starptautiskā aviācijas valoda ir angļu valoda un mācību procesā liela nozīme ir tieši instruktora zināšanām un raksturam.
“Mēs ļoti daudz laika tieši mācību procesā, kas ir divi gadi, pavadām divu personu kompānijā. Tātad es un instruktors. Tad principā ļoti daudz tieši no šī instruktora iegūsti, iemācies atdarinot,” stāstīja Poruks.
“Nevis tu iemācies no grāmatas, kā tev vajadzētu izlidot šo lidojumu pareizi, bet tu esi kopā ar dzīvu cilvēku, kurš šīs prasmes un zināšanas nodod,” viņš piebilda.
Vienlaikus pilots atgādināja, ka neaizstājamas ir arī teorētiskās zināšanas, kas jāspēj apgūt salīdzinoši īsā laika posmā. Praktiskais lidošanas process sākas no mazām vienmotora lidmašīnām, kurām ir divas, četras sēdvietas, tad ar laiku nonāc līdz lielām pasažieru lidmašīnām.
“Manā pieredzē visforšākais ir pati lidošana, jo tā paver citu skatu uz dzīvi, citu brīvības sajūtu, jo tomēr ikdienā esam piesaistīti pie zemes. Ja mēs varam lidot, tad ir iespēja redzēt lietas no augšas, un tas, kas ikdienā liekas liels, tad liekas maziņš,” profesijas plusus vērtēja Poruks.
Visizaicinošākais, viņaprāt, katram pilotam noteikti ir kaut kas savs, jo tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka psiholoģijas. Kādam varbūt grūtības sagādā teorijas apgūšana, citam kaut kas cits.
Jauniešiem, kas apsver apgūt pilota profesiju, Poruks ieteica skolā pievērst uzmanību eksaktajām zinātnēm, matemātikai un fizikai. Pēc vidusskolas beigšanas jābūt arī labām angļu valodas zināšanām.
