No pamatiem līdz jumtam

No pamatiem līdz jumtam 06.06.2022.

No pamatiem līdz jumtam

No pamatiem līdz jumtam 20.06.2022.

No pamatiem līdz jumtam 13.06.2022.

Skrūvpāļi mājas pamatiem – vai drošs risinājums Latvijas apstākļos? Vērtē būveksperts

Skrūvpāļus labi var izmantot kā remonta līdzekli, piemēram, kad sēžas viens mājas stūris, taču pagaidām trūkst informācijas, vai Latvijā ir droši celt māju tikai uz skrūvpāļu pamatiem. Tam nepieciešama nopietna ģeodēziskā izpēte, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" vērtēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.

Klausītājs Andris vaicāja: "Vai skrūvpāļu pamati ir labs risinājums kārtīgai ģimenes mājai? Ko Jūs teiktu par skrūvpāļu pamatiem?"

"Es pārstāvu konservatīvos cilvēkus, kas atzīst, ka katrai kārtīgai ģimenes mājai jābūt kārtīgiem pamatiem, un vispār, ja mājai kaut kas ir svarīgs, tie ir pamati un jumts," atzina Biršs, norādot, ka ir valstis, kurās skrūvpāļi tiek būvēti pamatīgās klintīs, kur tas ir droši un izdevīgi, taču viņš nav pārliecināts, vai Latvijā tas ir tāpat. 

"Ja atgriežamies Latvijā, tie akmens, granīta pamati, kas mums ir pa visu zemes virsmu zem zināma dziļuma, tie ir apmēram no 800 metriem līdz divu kilometru dziļumā, tā saka ģeologi. Tie stabilie atrodas tur, kur mēs neaizsniedzam ne ar kādiem skrūvpāļiem," viņš skaidroja. 

Savukārt zemes virspusē atrodas nogulumieži, smiltis, grants, oļi, māls, par kuriem nevar teikt, ka tie ir ārkārtīgi stabili mitruma un sala ietekmē. 

"Jebkurā gadījumā katrai kārtīgai mājai vajag projektu un vajag arī ģeodēzisko izpēti. Tas ir obligāti," Biršs uzsvēra. 

"Otrkārt, es gribētu teikt, ka man tas zināmā mērā ir jaunums, jo es skrūvpāļus ļoti labi zinu tur, kur tie strādā "ārstējošu" lomu, piemēram, ja sēžas ēka. Kā remonta līdzeklis, kā avāriju apstādinošs līdzeklis tas ir ļoti labs, bet visas mājas, kārtīgas mājas pamatus uztaisīt tikai uz skrūvpāļiem, man tas šķiet mazliet riskanti," viņš atzina. 

Būveksperts norādīja, ka augšējais grunts slānis Latvijā nav tik "mierīgs", kā varētu šķist.

"Ja ģeologi var likt galvu ķīlā, ka šeit nebūs ne mazākās kustības, tas viss var būt, bet katrā gadījumā es domāju, ka tas ir risks," viņš teica.

Biršs arī uzsvēra, ka nav noskaņots pret skrūvpāļu izmantošanu, taču pagaidām vienkārši trūkst informācijas par to, cik labi tie kalpo par pamatiem mājai Latvijas apstākļos. 

Savukārt klausītājs Juris jautāja: "Tiek plānota māja uz skrūvpāļiem. Interesē grīdas "pīrāgs". Siltās grīdas nebūs. Plānotais "pīrāgs": metāla siets, 50 milimetru (mm) putuplasta loksnes, 300 mm minerālvate, 22 mm OSB plāksnes. Vai šāds risinājums ir pareizs? Varbūt ir labāks variants? Vai vajadzīga arī plēve?"

No pamatiem līdz jumtam

Latvijas Radio 2 raidījumā  "No pamatiem līdz jumtam"  tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.

Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!

Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt  arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.

Biršs pievērsa uzmanību, ka 50 milimetru putuplasta loksnes šādā gadījumā ir praktiski neaizsargātas. Lai gan zem mājas nekādi dižie saules stari nenonāk, ultravioletais starojums gan, un materiāla novecošana ir neizbēgama. 

"Tātad es teiktu, ka vajadzētu tās aizsargāt. Tas nozīmē, ka metāla siets būtu jāapmet ar ļoti labu, gaisa caurlaidīgu materiālu, nekādas ķīmiskās piedevas, nekādas polimēra piedevas, vienkārši ar javiņu nosmērēt, lai saglabātos tas putuplasts," viņš ieteica. 

Savukārt par atlikušo konstrukciju viņš norādīja, ka tā rūpīgi jāpārdomā.

"Tālāk ir 300 mm minerālvate un 22 mm OSB. Atceramies, ka tas ļoti smuki izskatās uz papīra, bet tagad saliekam visu kopā un uzkāpjam virsū, tad jūs redzēsiet, ka tas viss saplacināsies. Visi tie lēnām sasēdīsies un tiks noslogoti," viņš skaidroja. 

Šāds grīdas konstrukcijas sastāvs varētu palikt, bet pašai konstrukcijai tad jābūt ļoti īpašai, tādai, kas neļautu saspiesties materiāliem kopā. 

"Šeit ir konstruktoram jāpastrādā. Ja viņš tikai uzzīmēs pīrāgu, kas sastāv no 50 mm putuplasta, 300 mm minerālvates un 22 mm OSB, tad būs nepatikšanas. Jau pēc sezonas būs tā grīda ar milzīgiem izliekumiem," uzsvēra Biršs. 

"Jāveido tāda grīda, kas neļaus galīgi brīvi sēsties. Pirmkārt, jāaizsargā putuplasts, 300 mm minerālvatei vajadzēs starplikas, kas uzņems slodzi. Projekta autoriem rūpīgi jāapdomā risinājums un jāņem vērā, ka nosēšanās būs iespējama," viņš ieteica un, atbildot uz pēdējo klausītāja jautājumu par plēvēm, uzsvēra, ka tās noteikti nav vajadzīgas. 

"No pamatiem līdz jumtam"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt