Lielākā daļa aptaujāto attiecības ar savu pašreizējo priekšnieku vērtē pozitīvi. No visiem aptaujātajiem attiecības ar priekšnieku kā ļoti labas raksturoja 18% aptaujāto, 23% norādīja, ka tās ir labas, bet 12% izvēlējās atbildi – drīzāk labas.
Atlasot tikai tos datus, ko sniedza respondenti, kuri paši nevada uzņēmumu vai šobrīd nestrādā, iezīmējas, ka vairāk nekā ceturtā daļa (29%) aptaujāto nevērtē attiecības ar savu vadītāju pozitīvi, turklāt 5% raksturojuši tās kā drīzāk sliktas, sliktas vai ļoti sliktas.
Visvairāk pozitīvu vērtējumu par attiecībām ar priekšnieku sniedza Pierīgā dzīvojošie, kā arī aptaujātie vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
Situāciju Latvijā raksturo arī "Kantar" veikto aptauju dati: 13% darbinieku nekad un 34% reti saņem atzinīgus vārdus vai pozitīvu novērtējumu par paveikto no tiešā vadītāja. Skeptiķi varētu teikt, ka varbūt vainīgs darbinieks, kurš slikti strādā un kuru nav, par ko paslavēt, taču aptauja rāda, ka 26% darbinieku Latvijā nesaņem arī konstruktīvu atgriezenisko saiti no tiešā vadītāja, un tas iezīmē būtisku problēmu savstarpējā komunikācijā.
Kāpēc ir svarīgi būt labās attiecībās ar vadītāju?
Lai arī varētu šķist, ka cilvēcīgas attiecības starp priekšnieku un padoto ir tikai tāds nieciņš, kas padara darba neformālo dzīvi nedaudz labāku vai arī to pasliktina, tomēr pētījumi rāda, ka attiecības ar vadītāju ietekmē ne tikai mūsu noskaņojumu, bet saistās arī ar darba sniegumu, biznesa mērķiem, lojalitāti, veselību un vispārējo labsajūtu. Te pāris pētījumos balstīti piemēri.
UZZIŅA:
Aptauja notika no 23. aprīļa līdz 1. maijam, izvaicājot 1006 respondentus. Dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Jebkuras attiecības ietekmē mūsu emocionālo stāvokli un var atstāt iespaidu uz mentālo veselību, tas attiecas arī uz priekšnieka–padotā mijiedarbi, taču ilgtermiņā nelabvēlīgas attiecības darbā var radīt riskus arī fiziskajai veselībai. Piemēram, Zviedrijā veiktā pētījumā, kurā 9 gadus ilgā laika posmā tika analizēti vairāk nekā 3000 vīriešu darbspējīgā vecumā un to pieredze šajā periodā ar sirds slimībām, noskaidroja, ka
neatkarīgi no citiem riska faktoriem pastāv saistība starp vadītāju uzvedību, līdera prasmēm un darbinieku sirds išēmisko slimību risku.
Protams, var gadīties, ka vadītājam par savu darbinieku sirds veselību ne silts, ne auksts, taču nozīmīgs varētu šķist "Gallup" pētījumā secinātais – tie nodarbinātie, kuri jūt, ka rūp savam vadītājam ne tikai kā darbinieki, uzrāda augstāku iesaisti darbā. Tas savukārt atsaucas uz to, cik produktīvi un aizrautīgi darba ņēmēji veiks savus pienākumus un cik ilgi vēlēsies palikt konkrētajā uzņēmumā. "McKinsey" aptaujāja darbiniekus, kas laika posmā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada decembrim pameta darbu, lai noskaidrotu šī lēmuma iemeslus. Līdzās karjeras izaugsmes trūkumam un neatbilstošām darba snieguma gaidām, gādīga vadītāja trūkums ieņēma dalītu pirmo vietu starp populārākajiem apstākļiem, kas veicinājuši lēmumu pamest darbu. Arī "Kantar" pērn veiktajā pētījumā nozīmīga daļa aptaujāto kā iemeslus, lai aizietu no darba, minēja neapmierinošas attiecības ar kolēģiem (17%) un neapmierinošu, neefektīvu vadību (11%).
Mums katram ir sava ideja par labām attiecībām un lieliskiem priekšniekiem: strādājam atšķirīgos darbos, ar vadītājiem komunicējam viens katru dienu, cits reizi mēnesī, daļai no mums patīk, ja mūs liek mierā, citiem svarīgi, ka attiecības balstās tiešā un brīvā komunikācijā. Tomēr, ja gribam no šī attiecību "citrona" izspiest visu sulu, lai bizness "paēdis" un cilvēcība dzīva, svarīgi abām pusēm redzēt, just un respektēt vienam otra vajadzības.
Kādas kļūdas pieļauj vadītāji, kāpēc ir kolosāli nepiekrist priekšniekam un kā šajās attiecībās atrast abiem izdevīgu un veiksmīgu sadarbības ceļu, klausies sarunā ar organizāciju psiholoģi un biznesa treneri Laumu Žubuli podkāstā "Darbmācība".
