ĪSUMĀ:
- 32% aptaujāto nemainīgi neplāno sekot Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
- Sabiedriskās domas pētniece: Ir slikti vērtējams tas, ka pasīvo pilsoņu daļa nemazinās.
- Cilvēku interese par vēlēšanam pa reģioniem un vecuma grupām – ļoti mainīga.
- Politologi un sociologi rekordzemu aktivitāti neprognozē, bet arī neliek cerības uz būtisku pieaugumu.
- Sociologs: Daļa vēlētāju par Eiroparlamenta vēlēšanām neinteresējas, jo neizprot sasaisti ar savu dzīvi.
"Pasīvā vēlētāju daļa nemazinās"
Uz jautājumu "Vai jūs sekojat līdzi informācijai par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstiem Latvijā", februāra izskaņā 32% aptaujāto atbildēja, ka neseko un neplāno sekot līdzi Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Identisks rezultāts uzrādīts aptaujā arī maija izskaņā.
UZZIŅA:
Pirmā aptauja notika no 22. līdz 25. februārim, otrā – no 20. līdz 29. maijam. Katrā aptaujā tika izvaicāti 1003 respondenti.
Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Gan februāra, gan maija beigās 6% respondentu norādīja, ka seko un ir iepazinušies ar visu partiju kandidātu sarakstiem. Savukārt informācijai par Eiroparlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstiem seko un ar vienas vai vairāku partiju kandidātu sarakstiem maija beigās iepazinušies bija 13% aptaujāto, salīdzinot ar 9% respondentu februāra beigās.
Kopš februāra nedaudz sarucis arī respondentu skaits, kuri ar kandidātu sarakstiem plāno iepazīties vēlāk – februārī šādi atbildēja 33% aptaujāto, bet maijā – 29%.
Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka portālam LSM.lv norādīja, ka ir negatīvi vērtējams tas, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā nav samazinājusies pasīvo vēlētāju daļa jeb to balsstiesīgo īpatsvars, kuri nav izrādījuši interesi par vēlēšanām.
"Tā ir tāda satraucoša zīme. Būtu jāmotivē vēlētāji, kuriem tomēr ir svarīgi šo vēlēšanu rezultāti, saņemties un aiziet uz vēlēšanām," sacīja Kažoka.
Salīdzinot respondentu atbildes pēc vecuma grupām, redzams, ka februārī respondenti 18–29 gadu vecumā visbiežāk (41%) izvēlējās atbildi, ka neplāno sekot līdzi vēlēšanām, bet respondenti 60–74 gadu vecumā – visretāk (23%). Maijā šie rādītāji ir attiecīgi 35% un 27%.
Vērtējot rezultātus pa Latvijas reģioniem, aptauja liecina, ka februārī Rīgā (5%), Pierīgā (6%), Vidzemē (7%) un Latgalē (5%) līdzīgs skaits aptaujāto sekoja un bija iepazinušies ar visiem kandidātu sarakstiem, turpretī Zemgalē – 12%, bet Kurzemē – 2%. Ar kandidātu sarakstiem vēlāk februārī plānoja iepazīties 43% aptaujāto Latgalē, 38% – Kurzemē, 34% – Pierīgā un Vidzemē, 29% – Rīgā, 27% – Zemgalē.
Maijā, salīdzinot ar februāri, vairāk aptaujāto ar visiem kandidātu sarakstiem bija iepazinušies Pierīgā (10%) un Kurzemē (5%), savukārt Vidzemē (5%), Latgalē (4%) un Zemgalē (7%) šis īpatsvars saruka. Tikmēr, piemēram, februārī vispār nesekot vēlēšanām plānoja 38% aptaujāto Rīgā, bet maijā – 33%.
Cilvēki, kuri savu tautību norādīja "krievu", februārī vairāk norādīja (45%), ka neplāno sekot līdzi vēlēšanām, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri savu tautību norādīja "latviešu" (25%). Maijā respondentu ar tautību "latviešu" rezultāts šajā rādītāja palika nemainīgs, bet respondentiem ar tautību "krievu" – samazinājās (41%). Savukārt 37% aptaujāto, kuri savu tautību norādīja "cita", februārī norādīja, ka neplāno sekot vēlēšanām, bet maijā – jau 47%.
Rekordzemu aktivitāti neprognozē, bet cerībām uz būtisku pieaugumu arī nav pamata
Portāla LSM.lv uzrunātie politologi un sociologi neņēmās spriest, cik liela aktivitāte gaidāma šajās vēlēšanās, tomēr norādīja, ka rekordzema aktivitāte kā, piemēram, to prognozē Lietuvā, visticamāk, Latvijā nebūs.
Pēc sociologa, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa teiktā – aptuveni trešdaļu vēlētāju nepiedalās, jo par politiku neinteresējas kopumā, taču Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā Kaktiņš norādīja, ka daļa vēlētāju neizprot, kā Eiropas Parlaments ietekmē viņu dzīvi.
"Tā centrālā lieta ir tas, ka īsti neredz, nesaprot to jēgu, sasaisti ar savu dzīvi. Nu, jā, es tērēšu savu laiku, nobalsošu. Nu, un kas no tā? Kas tad manā dzīvē mainīsies?" vēlētāju skepsi raksturoja Kaktiņš.
Rakstu sērijā "Kas man no tā?" izpēti jomas, kurā Eiropas Parlamenta lēmumi ietekmē katru no mums ikdienā!
Jāatzīmē, ka portāls LSM.lv pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izveidojies rakstu sēriju "Kas man no tā?", kurā iespējams lasīt un uzzināt, kā Eiropas Savienības politika un Eiroparlamenta lēmumi ietekmē arī katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi ikdienā.
Pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode jau februārī atzīmēja, ka vēlētāju aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās galvenokārt būs atkarīga no politisko spēku kampaņām.
Savukārt politoloģe Kažoka jūnija sākumā portālam LSM.lv partiju kampaņu vērtēja kā maz redzamu.
"Nav tā, ka tā kampaņa ir baigi redzama, un arī nav tādu ļoti akūtu jautājumu. Nav arī tādas spiediena sajūtas, ka iet uz vēlēšanām ir svarīgi. Tas viss būs atkarīgs no tā, cik daudz Latvijā tomēr ir to apzinīgo pilsoņu, kas par spīti visam izies no savām mājām un aizies, nobalsos, un cik daudz ir nokaitināto cilvēku," pauda Kažoka.
Arī Centrālā vēlēšanu komisija norādījusi, ka Eiroparlamenta vēlēšanās jau ierasti ir zemāka aktivitāte nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā piedalījās 474 390 jeb 33,5% balsstiesīgo pilsoņu, bet vēl ciklu iepriekš, 2014. gadā – 445 225 jeb 30,2% vēlētāju.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notiks 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
