Starp daudzām citām saimniecībām Latvijā, ir arī zemnieku saimniecība „Mežacīruļi”, kuras pirmsākumi meklējami 90. gadu sākumā, kad īpašumā bija tikai divas govis, dažas cūkas un vēl šis tas. Bet šodien tiek apstrādāti 700 hektāru zemes, ir vairāki simti lopu, biogāzes ražotne un siltumnīcas.
Saimniecības rocība ir gana plaša; tajā ieguldīts smags un nopietns ilggadīgs darbs. „Uz šodienu jau ir daudznozaru uzņēmums, bet ir saglabāts joprojām ģimeniskums. Saimniecībā strādā visa ģimene. Bet visi saistās ar intensīvu lauksaimniecību. Gan lopkopībā, gan augkopībā, gan visās pārējās specialitātēs,” stāsta „Mežacīruļu” saimnieks Juris Cīrulis.
Savukārt par saimniekošanas izaugsmes iespējām pirms kāda laika Juris stāsta šādi: „Tad bija tās iespējas, ko mēs saucam – mēs esam Eiropā. Ne tikai aizbraucām ekskursijā un varējām teikt, redz, kāda viņiem ir mehanizācija, automatizācija. Pirmie sākās ar Sapard projektiem, kad varēja kandidēt uz atbalstiem.”
Atskatoties redzams, ka bijis virkne jauninājumu, kas prasīja pielāgoties jaunajai situācijai. Tostarp arī daudz un dažādas prasības. „Prasības, kādas mēs nebijām pazinuši. Dažādas institūcijas izveidojās, ar ko mēs līdz tam savā brīvvalstī nebijām saskārušies. Dabiski, ka mēs tās sākotnēji uztvērām kā neērtības. Nu jau ir pagājuši 10 gadi, mēs būdami pietiekami elastīgi, esam saraduši, pildām prasības, jo tādā vidē mēs saimniekojam,” saka Cīrulis.
Tāpat „Mežacīruļu” saimnieks atzīst, ka šī nodarbošanās ir ne tikai ļoti smags darbs, bet arī izaicinājums. Ir jāspēj cīnīties un izturēt, un ne visi to var: „Ar lauksaimniecību ir tā, ka tā ir smaga nozare, jo grūti ir ar darba spēku. Pilsētas un uzņēmumi smeļ krējumu, mums paliek ne tik spoži darbinieki. Ar viņiem ir jāmāk strādāt, komunicēt. Tad vēl ir prasības, tad atnāk ieņēmumu dienests. Cilvēks nogurst no tā, ka viņam jādara šis lielais darbs, viņš vienkārši padodas. Un taisa ciet to pasākumu. Ir arī savi mīnusi, sastāvot kaut kādā savienībā, ūnijā. Ir skaidrs, ka ir lielvalsts un ir mazvalsts. Ir vipklienti, ir citāda veida biedri. Ir skaidrs, ka demokrātijas apstākļos vienmēr kāds dabūs mīnusus arī. Latvija ir izjutusi ar to, ka ir krasā atšķirība algās. Runāju ne tikai lauksaimniecības mērogā, bet visas tautsaimniecības mērogā. Par izbraukšanu no laukiem, no pilsētām. Jo mēs neesam tik konkurētspējīgi kā bagātās valstis.”
