„Šeit ir plānota klientu telpa: pašlaik te audumi diegi, gatavā produkcija, žurnāli, te būs pārģērbšanās telpa klientēm un uzgaidāmā telpa,” savu topošo modes salonu “Lagu” Kārsavā izrāda jaunā modes dizainere Gunta Nagle. „Tur uz pakaramā man ir kāzām vienai sievietei kleita. Kāzām griežu kleitu vēl vienai sievietes. Nu, šeit man ir mētelītis, 38.izmēra, vilna, dabīgs. Šī kolekcija veidota Baltijas sievietēm - kad es vēl skolā mācījos, bet es to tagad paplašinu. Sēlējos, savādāk, bet principā mūsu mentalitāti,” stāsta jaunā dizainere.
Kārsavas novada jauniete pirms diviem gadiem savas idejas realizēšanai impulsu ieguva valsts lauku tīkla apmācībās „Atbalsts jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanā” un vēlāk arī finansējumu biznesa ideju konkursā „Laukiem būt!”. Nagle stāsta, ka modes salons Kārsavā varētu būt pieprasīts, jo vēl pirms salona atvēršanas cilvēki ar individuālajiem pasūtījumiem, arī no Rēzeknes, Balvien, Ludzas, Viļāniem.
Plānu jaunajai kārsavietei ir daudz: izveidot savu pirmo modes kolekciju, izveidot mājaslapu un internetveikalu, nākotni viņa saista arī ar eksportu. Tomēr sākums uzņēmējdarbībā viegls nebūt nav bijis, jo paralēli Gunta mācījusies gan Dānijā modes biznesu, gan tepat Malnavas koledžā grāmatvedību, veikusi remontdarbus savā topošajā darba vietā un vienlaicīgi rakstījusi arī projektus. „Tā es sākotnēji piedalījos projektā, kur guvu līdzfinansējumu šūšanas iekārtu iegādei un pēc tam rakstīju biznesa plānu konkursam, kur arī ieguvu finansējumu,” stāsta jaunā uzņēmēja.
Tuvākajā Gunta plāno rakstīt biznesa plānu, lai varētu veidotu savu pirmo kolekciju un mēģinātu ieziet uz ārzemju tirgu. Tas viņai ir tuvāko trīs mēnešu uzdevums.
Jaunā dizainere uzskata, ka jauniešiem ir iespējas ir darbojoties jebkurā sfērā: „Man liekas, ka no katra paša ir atkarīgs. Ja viņš zina, ko māk, un tas sanāk vai vienkārši ir liela interese, tad, manuprāt, vienmēr ir jāiet un tas jādara. Tajā momentā, kad hobijs pārtop par biznesu, tas ir labi.”
Savukārt Oskars Otikovs jau no bērnības ir cieši saistīts ar lauksaimniecību, strādājis pie tēva, bet savu saimniecību “Edgari” Rēzeknes novada Feimaņu pagastā jaunietis sācis pirms pāris gadiem. Impulsu un finansiālās iespējas viņš tam guva gūstot no projektiem jaunajiem lauksaimniekiem: “Soku dūmot, kū dariet - traktors beja, nūpierku vēl vīnu lobuoku traktoru. Tad kreditu pajiemu bankā visim pīkabinomim inventarim tai, lai cik nacik tei nūzarei, tei graudkūpeiba nūkomplekteita kaut kas vēl ir vajadzeigs, bet pagaidom var iztikt. Zemes dorbi visas ikortas, siejmašinas ira sapierkts.”
Oskars sācis ar desmit hektāriem zemes, bet šobrīd audzē graudaugus 70 hektāru platībā un doma ir plašināties līdz 250 hektāriem. Paralēli viņš sācis nodarboties arī ar gaļas lopu audzēšanu. Kļūstot par jauno uzņēmēju, grūtākais bijis atteikties no brīvā laika, daudz laika prasot arī dažādu atskaišu sagatavošana, saka Oskars. Viņaprāt, visbiežāk no savas uzņēmējdarbības uzsākšanas attur tas, ka šāda naudas pelnīšana ir ir pakāpeniska: „Kū gribīs izreiz sajemt tei lelo peļņu. Man līkās tas attur i daudzus atbaida tas, ka beistās uzajimtīs atbildeibu uz sevivīgluok pi kaut ko cita struoduot.”
Arī Oskaram viens no pirmajiem zināšanu avotiem ir bijušas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotās uzņēmējdarbības apmācības. „Apmuoceibu dūma ir taida, ka, pirmkuort, mēs gribam, lai jaunīši īzamuocuos ģenerēt idejas, lai tuos idejas rūnās, lai jī prūt juos izanalizēt nu vairuokim aspektim, lai saprūt, vai teišom itei ideja ir dzeivuotspiejeiga,” par interaktīvu apmācību programmu “Tu vairi vairāk” stāsta centra pārstāve Daina Butlere. Apmācību laikā jauniešiem ir iespēja konsultēties ar dažādiem speciālistiem, rakstīt biznesa plānu un pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, kā arī pēcāk piedalīties arī “Laukiem būt” kas vērsts tieši uz lauku teritoriju attīstību.
