Labrīt

Arvien nav skaidrs, kur un kā šogad norisināsies Pasaules čempionāts hokejā

Labrīt

Barikāžu stāsti: Romualds Ražuks un Latvijas Tautas frontes automašīnas rācija

Barikāžu stāsti: jāņmuižnieks Māris Lībietis un viņa gāzmaska

Godmanis visus šoferus uzaicināja vakariņās – Māra Lībieša barikāžu atmiņas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Dienā, kad barikāžu laikā Māris Lībietis no Jāņmuižas ''kamazā'' dežūrēja pie Ministru kabineta, auto parādījās kaste ar ugunsdzēšamajiem aparātiem un kaste ar gāzmaskām. "Viena gāzmaska man joprojām ir, kaimiņam otra. Kur pārējās palika, nezinu," saka Lībietis. Kurš tās tur ielika, Māris nezina joprojām. Bet gāzmaskas uz barikādēm bija daudziem – padomju laikā tā bija neatņemama civilās aizsardzības mācību sastāvdaļa ikvienā iestādē.

Barikāžu laikā Māris Lībietis strādāja Jāņmuižas Lauksaimniecības skolā par ražošanas apmācības meistaru. "Svētdien krastmalā bija lielais saiets, atbrauca tā laika skolas saimnieks Indriķis Liepiņš un teica: ''Puikas, nu ir ziepes, Lietuvā jau ir kritušie, jābrauc glābt ministriju!" viņš atceras. Nākamajā rītā darbināja smagās mašīnas, ar krānu iecēla kravas kastē skolai piederošos betona pamatblokus, un brauca uz Rīgu. Cēsu puses ļaudis bija norīkoti sargāt Ministru Padomi.

"Bijām trīs mašīnas – divi brāļi Pikšēni un es, visi trīs ar ''kamaziem''. Es tiku iebarikādēts tieši pie Augstākās tiesas durvīm, tieši pretī man – purns purnā – bija Murjāņu internātskolas autobuss. Starp mūsu mašīnām neviens nevarēja iziet," apraksta Lībietis. Mašīnā viņi bijuši četratā – arī kolēģi Elmārs Zīmelis, Druvis Irmejs un Elmārs Bērziņš.

Barikādes pie Augstākās tiesas
Barikādes pie Augstākās tiesas

"Tā mēs visi četri visu nedēļu tajā mašīnā pavadījām. Gulējām mašīnā uz maiņām. Kādu nakti Elmārs ar Druvi tika uzaicināti uz tiesas pagrabstāvu, tur bija klātas gultas. Tā kā man bija jauna mašīna un es negribēju no tās iet projām, tad es arī visu nedēļu ar armijas rūdījumu nodzīvoju mašīnā," saka Lībietis.

Barikādes pie Augstākās tiesas
Barikādes pie Augstākās tiesas

Kabīnē klausījās radio, turpat netālu pie Augstākās tiesas ar uzstādītu satelītšķīvi skatījās telekanālu CNN. "Vakaros ar tiesas meitenēm spēlējām "Monopolu"," viņš nosmejas. Pirmā diena pagājusi pavisam mierīgi, vakarā atnācis toreizējais Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis un uzaicinājis vakariņās. "Tā es pirmo un vienīgo reizi biju ministru mājā un ar kādu no ministriem pie viena galda ēdu vakariņas! Visus šoferus uzaicināja uz vakariņām," viņš stāsta.

1991. gada 13. janvāris. Toreizējais Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis Daugavmalā uzrun...
1991. gada 13. janvāris. Toreizējais Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis Daugavmalā uzrunā tautas manifestācijas dalībniekus. 

Par ēšanu barikāžu sargiem nav nācies raizēties ne brīdi – lieliski barojusi Murjāņu internātskola, mammas māsa no Juglas Mārim termosā atvedusi buljonu. Klīdušas runas, ka kādā Čaka ielas vārtrūmē varot dabūt arī alkoholu, taču par barikāžu organizāciju pie Ministru Padomes atbildīgie stingri ieteikuši to nedarīt. "Teica – zēni, alkoholu nevajag, tas var būt bīstami," atceras Lībietis.

Spilgti atmiņā palicis brīdis, kad barikāžu dalībnieku vidū sākušies saucieni – omonieši brauc! Maskavai lojālās speciālo uzdevumu milicijas vienības Māris labi atceras arī tāpēc, ka īsi pirms tam no viņa kravas auto instrumentu kastes pazudis pilnīgi viss saturs – acīmredzot vīri bija nolēmuši apbruņoties, kā nu spēja. "Nevienas atslēgas, nevienas ķēdes, nevienas montējamās lāpstiņas – kaste bija tukša! Kad tie omonieši aizbrauca – viņi bija ar ''gaziku'' un ''bobikiem'', lēnām nobrauca garām – viss, kas man bija tajā instrumentu kastē un vēl mazliet, atradās kravas kastē. Pazust nepazuda nekas, nāca tikai klāt," viņš smejoties stāsta.

Vai bija bail? Par to neviens toreiz īsti neesot domājis, saka Lībietis. "Vai otrreiz brauktu uz barikādēm, grūti spriest. Bet tur nebija tā, ka bija tikai latvieši. Bija ļoti daudz arī krievu tautības cilvēku. Doma laukumā pie viena ugunskura sēdēja gan latvieši, gan krievi vai baltkrievi, vārdu sakot, cittautieši. Tā atmosfēra bija... nu, to tā nemaz nevar izstāstīt. Tas bija tāds piedzīvojums, kāda mūžā otra nebūs," viņš klusi piebilst.

Vairāk barikāžu dalībnieku atmiņu stāstu lasiet LSM.lv vizuāli dokumentālā stāstā "No lodes līdz amerikāņu cimdiem – 10 unikālas barikāžu liecības"!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti