Ogrēnietis Jānis Kaprālis ir ļoti aktīvs seniors. Savos 76 viņš arvien katru rītu dodas uz netālo stadionu, lai nosoļotu vairākus kilometrus. Pirms 30 gadiem šajās dienās viņš ceļoja pa Krievijas tālajiem austrumiem.
"Mēs braucām uz Sahalīnu. Tur oficiāli bija nopirktas ceļazīmes, tūristu bāzē parādām ceļazīmes, tur iedod mums pārtiku, daudz ko citu. Maršruts mums ir tāds, izbraucām tad Sahalīnu, apskatām, un tad mēs bijām vēl uz savu galvu - plānojām uz to pēdējo salu Kunoširu," stāstīja Kaprālis.
Krievijai piederošās Kuriļu salas atrodas starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu. Kaprāļa kungam kā ģeologam ļoti interesants reģions.
Jau dodoties ekskursijā, kompānija zināja, ka notiks Baltijas ceļš. Kaprālis savas dzīves pēdējos 50 gadus piefiksējis mazos kabatas izmēra kalendāros, tāpēc to dienu notikumus var restaurēt precīzi.
"Laiks īsti karsts un saulē var pamatīgi iedegt, pievakarē uz kuģīša iebrauc igauņu grupa - septiņi cilvēki - un 13 lietuvieši. Vakarā, naktī uz volejbola klāja notiek Baltijas tautu draudzības vakars, kas attiecas uz Baltijas ceļu," lasīja Kaprālis.
Viņš atceras, ka nevienam baltiešu tūristam neesot bijis jautājumu, vai sava mazā Baltijas ceļa akcija tiešām nepieciešama.
"Sastājāmies tādā puslokā vai pat pilnā aplocē. Bija lietuvieši, latvieši, visi, visi, kas bija, un tad, atceros, ka dziedājām, dziedājām...
Droši vien, ka "Pūt. vējiņi!" un katrs dziedājām savas dziesmas, nu, patriotiskās. Himnas laikam nedrīkstēja toreiz dziedāt, sarkanbaltie karodziņi mums nebija līdzi, nedod dievs, ja tie būtu līdzi, tad jau mēs nekur netiktu, jo bija modrās acis komunisti, uz kuģa mums sekoja," stāstīja Kaprālis.
Pēc šīs mazās akcijas baltieši gan esot uzlūkoti ar aizdomām.Viņiem aizrādīts, ka musinot citus padomju cilvēkus. "Taču mums bija svarīgi tajā vakarā būt visiem kopā," uzsvēra Kaprālis.
"Bijām gatavi apliecināt savu solidaritāti. Visi baltieši, ka esam vienoti," viņš norādīja.
