Šis Pasaules kauss izšķirošajā fāzē būtībā ir pārvērties par Eiropas čempionātu – iepriekšējos 20 Pasaules kausos vēl tikai četras reizes neviena cita kontinenta komanda nav tikusi pusfinālā (1934., 1966., 1982. un 2006. gadā).
Beļģijas valstsvienība tikai otro reizi ir aizkļuvusi līdz Pasaules kausa pusfinālam (līdz šim labākais rezultāts – ceturtā vieta 1986. gadā), tā ka šajā turnīrā “sarkanajiem velniem” ir iespēja tikt vēl nebijušos augstumos.
Tomēr beļģu panākumi nekādā gadījumā nav nekas pārsteidzošs – ne velti šī komanda jau ir iesaukta par Beļģijas “zelta paaudzi”.
Šajā čempionātā Beļģijas izlase ir vienīgā komanda, kas uzvarējusi visos mačos pamatlaikā, turklāt ar 14 gūtajiem vārtiem tā ir arī pārliecinoši rezultatīvākā komanda (vairāk vārtu līdz Pasaules kausa pusfinālam vēsturē ir guvusi tikai Brazīlija 2002. gadā – 15). Zīmīgi, ka Beļģijas izlasē finālturnīrā vārtus guvuši jau deviņi dažādi futbolisti (visā vēsturē vairāk vārtu autoru kādā čempionātā ir bijuši tikai Francijai 1982. gadā un Vācijai 2006. gadā – 10), bet labākais snaiperis ar četriem vārtu guvumiem ir Romelu Lukaku. Salīdzinājumam – beļģu pretiniekiem frančiem ar rezultatīviem sitieniem izcēlušies tikai četri spēlētāji (Francijas izlase kopumā guvusi deviņus vārtus).
No Beļģijas valstsvienības daudz tika gaidīts jau pirms četriem gadiem Brazīlijā, taču tad komanda apstājās ceturtdaļfinālā, sīkstā cīņā papildlaikā zaudējot Argentīnai, savukārt uz “Euro 2016” beļģi jau brauca kā vieni no favorītiem, taču atkal nepārvarēja ceturtdaļfināla barjeru, negaidīti zaudējot Velsai. Tieši agrāko titulu trūkums daudziem joprojām liek uzmanīgi vērtēt beļģu izredzes arī šoreiz noiet visu distanci līdz galam, taču spēle ar Brazīliju pierādīja, ka “sarkanie velni” ir gatavi lielām lietām. Šajā spēlē beļģiem spilgti sevi apliecināja līderi visās līnijās – vārtos lielisks bija Tibo Kurtuā, aizsardzībā kā lauva cīnījās kapteinis Vensāns Kompanī, vidū nepārspējami bumbu pieturēja Edens Azārs, bet mača labākā spēlētāja balvu saņēma Kevins de Breine.
Pēc “Euro 2016” neveiksmes beļģi izšķīrās par treneru maiņu, uzaicinot par galveno treneri spāņu speciālistu Roberto Martinesu, kurš pirms tam ar visai mainīgām sekmēm strādāja Anglijā. Lai gan viņa reputācija nebija viennozīmīga, ar Beļģijas izlasi Martinesam izdodas gūt lieliskus rezultātus – pēc zaudējuma 2016. gada rudenī savā debijas spēlē Spānijai spāņu trenera vadītā komanda vairs nav zaudējusi 24 mačus pēc kārtas. Kad astotdaļfinālā ar Japānu beļģi otrā puslaika vidū nonāca kritiskā stāvoklī, nonākot zaudētājos ar 0:2, tieši trenera veiktās divas maiņas lauza cīņas gaitu – uz maiņu nākušie Maruans Felainī un Nasers Šadlī guva pa vārtiem. Spēlē ar Franciju Martinesam gan būs jāatrod maiņa šajā čempionātā lieliski spēlējošam labās malas aizsargam Tomasam Menjē, kurš sasniedzis dzelteno kartīšu limitu.
Šajā Pasaules kausā palikušas vairs tikai divas izlases, kas agrāk bijušas pasaules čempionu godā – Francija un Anglija.
1998. gada pasaules čempionvienībai Francijai šis jau būs vēsturē sestais Pasaules kausa pusfināls – iepriekšējo reizi franči tik tālu tika 2006. gadā, kad Francijas izlase otro reizi spēlēja finālā, tikai 11 metru sitienu sērijā zaudējot Itālijai.
Šovasar franči pietiekami pārliecinoši soļo pretī mērķim, protot izspiest maksimumu no savām iespējām – pietiek minēt, ka izslēgšanas mačos franči ir guvuši vārtus ar visiem sešiem saviem sitieniem vārtu rāmī. Ceturtdaļfināla mačā ar Urugvaju laukumā ritēja līdzvērtīga cīņa, bet visu par labu Francijai izšķīra pāris epizodes – vispirms pēc centrējuma vārtus ar galvu guva aizsargs Rafaels Varāns, bet tad pretējā laukuma pusē identiskā situācijā frančus glāba vārtsargs Igo Loriss. Pēc tam Francijas izlase ļoti pārliecinoši aizsargājās, otrajā puslaikā sagaidot urugvajiešu vārtsarga kļūdu pēc Antuāna Grīzmana tālsitiena, kas noņēma pēdējos jautājumus par mača uzvarētāju.
Ja beļģiem par stiprākajiem dūžiem tiek uzskatīti abi vidējās līnijas maestro de Breine un Azārs, tad frančiem ir spēcīgi trumpji uzbrukumā – šajā čempionātā pa trim vārtiem jau ir guvuši Grīzmans, kurš pirms diviem gadiem pārliecinoši kļuva par “Euro 2016” labāko snaiperi,
un jaunais Kilians Mbapē, kuru pēc viņa benefices astotdaļfinālā ar Argentīnu jau sāka salīdzināt ar nepārspējamo un neatkārtojamo brazīlieti Pelē.
Ja čempionāta pirmajā mačā ar Austrāliju franču uzbrukuma trio kopā ar Mbapi un Grīzmanu veidoja jaunais un tehniski apdāvinātais Usmans Dembele, kuru pērn par milzu naudu nopirka “Barcelona”, tad pēc tam viņu izkonkurēja pieredzējušais un augumā raženais Olivjē Žirū. Lai gan Žirū šajā čempionātā 380 nospēlētajās minūtēs vēl nav guvis vārtus un pat ne reizi nav trāpījis vārtu rāmī, Dešāns ir apmierināts ar Londonas “Chelsea” uzbrucēja sniegumu, slavējot viņa lietderību komandas spēlē. Nu jau Žirū tiek salīdzināts ar 1998. gada zelta komandas uzbrucēju Stefanu Givāršu, kurš tolaik čempionu sastāvā bija pamata uzbrucējs, visa turnīra laikā negūstot nevienus vārtus.
Kā jau kaimiņiem pienākas, Francija un Beļģija ir regulāri tikušās futbola laukumā – šī būs 74. savstarpējā spēle (30 uzvaras Beļģijai, 24 – Francijai).
Oficiālos turnīros abu komandu ceļi krustojušies 11 reizes – Francijai piecas, bet Beļģijai trīs uzvaras.
Tiesa, iepriekšējā abu komandu tikšanās lielajos turnīros notikusi jau pasen – 1986. gada Pasaules kausā, kad franči papildlaikā ar 4:2 uzvarēja spēlē par trešo vietu. Toties beļģi ar 4:3 uzvarēja abu komandu pēdējā pārbaudes spēlē pirms diviem gadiem Parīzē.
Abas valstis vieno ļoti draudzīgas attiecības, bet franču valoda Beļģijā ir viena no divām pamatvalodām – neaizmirsīsim, ka Beļģijas karaliste dalās divos galvenajos reģionos Flandrijā un Valonijā, kur flāmi runā nīderlandiešu, bet valoņi franču valodā (vēl ir arī neliela vāciski runājošo kopiena). Tāpēc daudzi beļģi vienmēr jutuši līdzi arī Francijas izlasei – piemēram, sociālajos tīklos var atrast beļģu līdera Edena Azāra un viņa abu jaunāko brāļu, kuri arī ir futbolisti, bērnības bildes Francijas izlases formā (Beļģijas izlases sastāvā šajā čempionātā ir iekļauts arī Torgens Azārs, kurš gan parasti paliek rezervē).
Šodienas spēle noteikti būs īpaša arī visu laiku rezultatīvākajam Francijas izlases uzbrucējam, 1998. gada pasaules čempionam Tjerī Anrī, kurš tagad ir Beļģijas izlases galvenā trenera Martinesa asistents.
