Tajā, piedodiet, atejas bedrē, kurā acīmredzot dzīvo liela daļa to, kuri anonīmi un tātad gļēvi ganās pa visiem portāliem pēc kārtas, lai tur izvemtu savu žulti un tad dotos tālāk, reakcija uz notikušo dalāma trīs grupās. Pavisam, pavisam maziņš skaits komentētāju priecājas par to, ka ministram izdevās izsprukt sveikā. Pievienojos šai grupiņai. Tīri cilvēcīgi, jo - vai tad labāk būtu bijis, ja viņš būtu gājis bojā? Otrā grupā ir ļaudis, kuri it kā baidās, ka Vējonis Centrālāfrikas Republikā varētu būt saslimis ar Ebolas vīrusu. Un trešajā, lielākajā grupā, ir censoņi, kuri bilst, ka turpat Āfrikā ministram vajadzēja palikt - vai nu tāpēc, ka no viņa Latvijā nekādas lietas lietderības neesot, vai arī tāpēc, ka ir nesmuki ministram braukt prom, ja Latvijas karavīri paliek turpat uz vietas.
Sāksim ar to vīrusu. Kā zināms, Ebolas epidēmija patlaban plosās trīs Āfrikas rietumkrasta valstīs, proti – Libērijā, Sjerraleonē un Gvinejā. Attālums starp Libērijas galvaspilsētu Monroviju un Centrālāfrikas Republikas galvaspilsētu Bangui ir 3260 kilometru. Tas ir aptuveni tikpat tālu, kā starp Rīgu un Atēnām Grieķijā. Ir zināms, ka Ebolas vīruss pa gaisu nelido, lai ar to inficētos, ir vajadzīgs tiešs kontakts ar inficētā slimnieka ķermeņa šķidrumiem – asinīm, vēmekļiem, izkārnījumiem u.tml. Vienīgais “pa gaisu” elements šajā stāstā ir tāds, ka Ebolas vīrusa nesēji ir arī sikspārņi, bet pieņemsim, ka Centrālāfrikas Republikā Raimonds Vējonis ar sikspārņu gaļu netika cienāts. Nav nekāda iemesla domāt, ka viņš bija pat tuvu Ebolas vīrusam un tāpēc domāt, ka varbūt viņš to ievazās Latvijā, ir vienkārši muļķīgi.
Protams, šis ir jautājums, kurā milzīgi liela inteliģences pakāpe nav manāma arī cituviet. Kā zināms, Amerika nesen piedzīvoja pirmo reizi, kad kāds, kas tur bija ieradies no Rietumāfrikas it kā vesels, pēc tam saslima un arī nomira no Ebolas vīrusa. Ai, kāda bijusi reakcija no politikāņiem! Vajag slēgt gaisa telpu! Nekādas vairs lidmašīnas no Rietumāfrikas vai uz to! Tas nekas, ka afrikāņi paši ar šo epidēmiju netiek galā, viņiem ir vajadzīga palīdzība no ārpuses un to viņi arī ir dabūjuši no tādām varonīgām organizācijām, kā „Ārsti bez robežām”. Vai būtu labāk, ja viņu nebūtu? Nē, protams, ka nebūtu. Vēl vairāk, no Monrovijas pa tiešo uz Ameriku neviens nelido, gandrīz automātiski tāds ceļojums prasa pārsēšanos kaut kur Eiropā. Piemēram, šodien no Monrovijas uz Ņujorku kāds var lidot caur Kasablanku, Lagosu vai Akru (visas Āfrikā, bet ne epidēmijas teritorijā), vai arī caur Briseli, Amsterdamu vai Frankfurti. Vai arī no turienes būtu aizliedzami lidojumi? Marasms! Saprotu, ka cilvēki nervozē, šajās dienās ziņots, ka, iespējams, inficēts ir arī viens no tiem cilvēkiem, kuri aprūpēja minēto bojāgājušo pacientu, taču, pirmkārt attiecīgā slimnīca nav izcēlusies ar akceptējamu pieeju attiecīgajam jautājumam (pēc tam, kad pacients pirmoreiz ieradās slimnīcā, viņam noteica citu diagnozi un viņu aizsūtīja mājās ar antibiotikām par spīti tam, ka slimnīca tieši iepriekšējā nedēļā tika sertificēta kā Ebolas aprūpes slimnīca; pēc viņa nāves daudz tika jautāts par to, vai tas būtu bijis citādāk, ja viņš būtu bijis uzņemts slimnīcā jau pirmajā piegājienā) un, otrkārt, ja aprūpētājs inficējās, tad aprūpētājs pats bija neuzmanīgs, jo protokoli par to, kā apieties ar Ebolas pacientiem, ir pietiekami konkrēti un arī efektīvi.
Kas attiecas uz domu, ka Vējonim vajadzēja palikt Centrālāfrikā. Pirmkārt, manuprāt, viņš ir bijis pat pārsteidzoši efektīvs aizsardzības ministrs. Pirmo reizi manā atmiņā kāds no “zaļajiem zemniekiem” uzdrīkstējās iepļaukāt ZZS ideoloģisko krusttēvu pēc tam, kad pēdējais izmuldējās par NATO kā par “okupācijas spēkiem.” Par to vien Vējonis pelna cieņu. Bet viņš arī ir aktīvi runājis par Krievijas agresiju un par domu, ka Latvijai aizsardzības budžets ir jāpalielina nevis kaut kad neparedzamajā nākotnē, kā vairums politiķu sliecas domāt patlaban, bet gan drīz un pamatīgi. Nav viņš bijis nelietderīgs.
Taču par to, ka viņam tur vajadzēja palikt tāpēc, ka tur arī atrodas Latvijas zaldāti. No tā laikam izriet, ka Latvijas Republikas aizsardzības ministrs nekad nevarētu dzīvot Latvijā. Kolīdz amatā, tā prom uz Irāku, Afganistānu, Bosniju, Kosovu vai Centrālāfrikas Republiku tāpēc, ka tur ir Latvijas pārstāvji. Piedevām acīmredzot ministram sevi būtu jāsadala daļās, jo, kā nekā, mūsu karavīri patlaban dien vairākās pasaules vietās, tajā skaitā joprojām Afganistānā un Balkānu valstīs. Protams, mēs visi ceram, ka mūsu tautieši Centrālāfrikas Republikā ir drošībā, jo ministrs no turienes prom tikt nevarēja konkrēti tāpēc, ka viņa un viņu dislokācijas vietā notika karošana, un arī ceram, ka nevienam no mūsu karavīriem nenāksies mājup ceļot zārkā, bet tas nu reiz nav atkarīgs no tā, vai tur attiecīgajā brīdī atrodas vai neatrodas Latvijas Republikas aizsardzības ministrs vai jebkura cita amatpersona. Arī šajā jomā interneta komentētāju varza uzvedas pagalam muļķīgi.
Bruņotie spēki mūsu valstī ir profesionāls spēks tādā nozīmē, ka visi, kuri tajos piedalās, tā dara voluntāri, iesaukuma Latvijā nav bijis jau sen. Starptautiskās misijas puišiem un meitenēm ļauj vairāk nopelnīt, nekā vienkārši darbojoties Ādažos un citur Latvijā. Cepuri nost visu viņu priekšā neatkarīgi no tā, vai viņi atrodas kara teritorijā vai arī palīdz uzturēt mieru vietās, kur kādreiz bija karš, bet tagad tā vairs nav. Viņi visi pelna mūsu cieņu. Ir pilnīgi normāli, ka ik pa brīdim kāda no mūsu amatpersonām brauc ciemos, lai apskatītos, kā tad zaldātiem klājas.
Mūsu aizsardzības ministri ir arī bijuši Irākā un Afganistānā, un ne jau viņi vien. Protams, „Delfu” komentāri neko neliecina par plašākiem sabiedrības uzskatiem, un tāpēc esmu pārliecināts, ka vairākums mūsu valsts iedzīvotāju ir lepni par mūsu karavīriem ārzemēs (ne mazums, starp citu, tāpēc, ka tā Latvija pierāda savu lietderību NATO arī brīdī, kad aizsardzības budžets joprojām ir tālu zem alianses prasītā līmeņa, un tas ir sevišķi būtiski laikā, ka visi sagaidām, ka citas valstis steigsies palīgā, ja arī pie mums uzradīsies “mazie zaļie vīriņi”), kā arī priecājas par to, ka Raimonds Vējonis ir atgriezies mājās sveiks un vesels. Bija normāli, ka viņš tur brauca. Ir normāli, ka zaldāti tur dien. Un ir normāli, ka pēc vizītes, ja arī ar nokavēšanos, viņš brauca mājup.
Neatceros, ka kādreiz tā būtu domājis par kādu no “zaļajiem zemniekiem,” bet šī “zaļā zemnieka” gadījumā ceru, ka viņš aizsardzības ministrs joprojām būs arī jaunajā valdībā. Viņš to ir pelnījis.
