Tos pērk par ziedojumiem no visas pasaules, un jau nosūtīti vairāk nekā simts automobiļu. Tieši pašlaik no Amsterdamas brauc vēl viena "ātro palīdzību" karavāna. Bet tajā ir arī mašīna no Latvijas. Pareizāk sakot, tā iegādāta par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem. Pie stūres – rīdzinieks Sergejs Sņegirjovs. Viņam jau bijuši vairāki tādi komandējumi.

Bet varbūt savākt naudu un uzņemt dokumentālo filmu par braucienu? Tādu jautājumu es uzdevu Sergejam vasarā pie alus kausa iecienītā vietā Rīgas centrā. Atbilde bija īsa: "Darām!"

Oktobrī tika izziņota līdzekļu vākšana. Tūkstotis. Divi. Pieci. Sekot tam, kā mainās ziedojumu summa, ir gan interesanti, gan satraucoši. Tomēr galvā visu laiku ir doma: "Un ja nu nesavācam???" Savācām. Pusotra simta cilvēku atrada iespēju ziedot. Neskatoties uz inflāciju, apkures rēķiniem un komentāriem "labāk palīdziet pensionāriem". Kad skaitļi sāka augt ne tik ātri, kā gribētos, nāca palīgā uzņēmēji – "Atlas Aerospace" un "Coffee Address". Pateicoties viņiem,  trūkstošā summa – 20 tūkstoši eiro – tika savākta ar uzviju. Mūsu vasaras plāna galvenā daļa bija izpildīta. Tagad atlicis pats vienkāršākais – pastāstīt par braucienu.

Un tā, mūsu opelis ir gandrīz pieplacis pie zemes. Mēs braucam uz Varšavu, kur tiksimies ar Sergeju. Tālāk brauksim kopā. Līdz konkrētas Ukrainas pilsētas slimnīcai. Pilsētu pagaidām neatklāšu. Šī pilsēta tika apšaudīta. Artilērijas uguns slimnīcai nodarīja postījumus. Tās ārsti operēja pagrabā. Bez elektrības, ūdens un apkures. Fizioloģisko šķīdumu sildīja ar saviem ķermeņiem. Pie šiem ārstiem brauks mūsu "ātrās palīdzības" mašīna. Bet mūsu opeļa bagāžniekā bez tehnikas, kannām, ūdens un somām ir arī liela paka. Tajā ir siltais apģērbs. Viss, ko pāris dienās paspēja savākt kolēģi Latvijas Televīzijā. Mūsu administratore Dace atnesa piecus pārus pašadītu zeķu. Teica, ka gribējusi aiznest uz Ventspils ielu, kur darbojas humānās palīdzības bēgļiem vākšanas centrs, tomēr nolēmusi atdot mums. Lai mēs nevestu gaisu.

Par turpmāko ziņošu.