Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eksperti: Rīgas apzaļumošanai trūkst vienotas sistēmas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pret savu gribu par nodokļu parādniekiem kļuvuši teju 57 tūkstoši iedzīvotāju

Aiga Pelane: Nodokļu pārmaiņas var būt tuvāk nekā pirmajā mirklī šķiet

Aiga Pelane: Nodokļu pārmaiņas var būt tuvāk, nekā pirmajā mirklī šķiet

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas valdības rokās praktiski ir tikai viens spēcīgs ierocis, kā ietekmēt savu ekonomisko attīstību un realizēt noteiktos mērķus. Šis ierocis ir nodokļu politika. Pērn notikusī nodokļu reforma jau ir radījusi vairākas sašutuma vētras, taču gan politiķi, gan uzņēmēji turpina uzstāt – nē, tagad neko mainīt nevajag, lai paliek, kā ir. Esot pagājis pārāk īss laika sprīdis, lai saprastu, cik veiksmīgas bijušas veiktās izmaiņas nodokļu jomā.

Vai tiešām Latvijas valsts var atļauties gadiem neaiztikt savu nodokļu politiku, izvēloties dzīvot, kā politiķi un uzņēmēji saka – prognozētā un stabilā vidē?  

Kā bija…

Līdz šim bija tā. Teju vai katru gadu, īsi pirms pie varas esošā valdība apstiprināja jauno valsts budžetu, iedzīvotāji un uzņēmēji uzzināja, ka atkal mainīsies kāda nodokļa likme. Galvenokārt nodokļi tika palielināti, jo valsts budžetā kaut kam svarīgam naudas trūka, un tas bija vienkāršākais veids, kā konkrēto caurumu aizlāpīt.

Tikai retos gadījumos Latvijas valdība palielināja nodokli, lai tiešām ar tā palīdzību mēģinātu virzīt ekonomiku uz konkrētu mērķi. Piemēram, 2012. gada vidū tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), lai piebremzētu cenu kāpumu un Latvija varētu izpildīt kritērijus un pievienoties eiro zonai. Un tas izdevās.

Lai arī ar nodokļu politiku reizēm mūsu valstī gājis kā pa celmiem, situācija bija nobriedusi, un bija skaidrs, ka nepieciešamas daudz būtiskākas reformas visā nodokļu sistēma - valstij nekādi neizdevās izskaust aplokšņu algas, nevienlīdzība turpināja pieaugt, valsts budžets, lai arī pildījās, tomēr nepietiekoši, jo naudas joprojām daudz kam trūka un arvien uzstājīgāk skanēja arī uzņēmēju balsis, ka tā saucamais darbaspēka nodokļu slogs ir par lielu un strādāt Latvijā kļūst arvien neizdevīgāk.

Nodokļu sistēmai bija jākļūst vienkāršai, saprotamai un viegli administrējamai.

Ideja, kā to visu panākt un mainīt, arī sākotnēji bija vienkārša – samazināt darbaspēka nodokļus, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas, un palielināt patēriņa nodokļus – proti, pievienotās vērtības, akcīzes nodokli, un palielināt arī nekustamā īpašuma nodokli. No patēriņa nodokļu nomaksas grūtāk izvairīties, un tas var būtiski mazināt arī ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Lai arī teorētiski viss bija skaidrs un 2017. gadā, ķeroties klāt jaunas nodokļu politikas izstrādei, savi ieteikumi bija gan Pasaules Bankai, gan Latvijas Bankai, gan arī Latvijas uzņēmējiem, beigās sanāca tas, kas sanāca – politiķi pieņēma politisku lēmumu un visu vēl vairāk… samudžināja.

Būtiski mazināt nevienlīdzību

Viens no diviem galvenajiem nodokļu reformas mērķiem bija mazināt nevienlīdzību iedzīvotāju vidū.

Lai to izdarītu, tika ieviesta tā saucamā progresīvā nodokļu sistēma, un sabiedrības vairākums uz vēlēšanām saņēma to, ko gaidīja ilgus gadus - bagātie Latvijas valstī maksā vairāk, bet mazo algu saņēmējiem uz rokas paliek vairāk naudas nekā līdz šim.

Šī ideja realizējās ar dubulto progresivitātes ieviešanu, proti, tā saucamo „lielo” algu saņēmējiem jeb tiem, kuriem alga pērn pārsniedza 1000 eiro mēnesī, noņēma neapliekamo minimumu, un vēl tiem, kuriem algas pārsniedza jau 1667 eiro mēnesī noteica arī lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli nekā tiem, kas saņēma mazākas algas.

Ja paņemam „sausos” statistikas datus, tad pērn par nepilniem 8% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām. Tiesa, šis skaitlis joprojām ir ļoti augsts – katrai trešajai mājsaimniecībai ir pamatīgas grūtības savilkt galus kopā. Taču var uzskatīt, ka tendence ir kopumā pozitīva.

Vai šos panākumus var norakstīt uz nodokļu reformas rēķina? Atļaušos teikt, ka ne gluži.

Te bijušas citas, ietekmīgākas lietas, proti, pērn ekonomika strauji auga un Latvijā sāka trūkt darbaspēka. Tas joprojām dzen uz augšu algas un līdz ar to palielina arī iedzīvotāju labklājības līmeni.

Ļoti nepatīkama blakne no iedzīvotāju ienākuma nodokļu izmaiņām atklājās šopavasar, kad cilvēki sāka iesniegt savas ienākuma deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā. Tad arī bija vērojams apmulsums, sašutums un neizpratne par to – kāpēc gan parādā valstij palikuši ne tikai tā saucamo lielo algu saņēmēji, bet, piemēram, arī jaunās māmiņas, kas atsāka darbu 2018. gadā, vai arī strādājošie, kuriem pērn auga ienākumi.

Būtiski veicināt ekonomisko aktivitāti

Otrs nodokļu reformas mērķis bija veicināt ekonomisko aktivitāti. Uzņēmējiem no pērnā gada vairs nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis par reinvestēto peļņu. Uzņēmēji par to priecājas un vienmēr sauc kā pirmo un galveno ieguvumu no nodokļu reformas.

Vai tas nesis kādus reālus augļus, proti, vai uzņēmēji sākuši vairāk investēt paši savu nopelnīto naudu uzņēmuma attīstībā, vēl nav īsti redzams. Taču ļoti ātri bija jūtama kāda arī šīs pārmaiņas blakne.

Proti, iespēja nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, ja peļņa tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā, sāpīgi iesita nevalstiskajām, tai skaitā sporta un kultūras organizācijām, jo strauji saruka tām ziedotās summas. Latvijas Pilsoniskās alianses vēl pērn veiktie aprēķini liecināja, ka ziedojumu apmērs 2018. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu laiku 2017. gadā, saruka vidēji par 38%. Diemžēl risinājuma šai problēmai nav joprojām.

Teikt, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir apmierināta ar pārmaiņām, būtu ļoti pārdroši.

Tā tas nav. Neskatoties uz nodokļu politikas izmaiņām, piemēram, „Turības biznesa indeksa” veidotāji atzīst, ka vairāk nekā puse jeb 55,6% no aptaujātajiem uzņēmējiem joprojām uzskata, ka nodokļu apjoms valstī ir krietni par augstu.

Tas, vai šī reforma būs palīdzējusi mazināt ēnu ekonomikas apmērus, kļūs zināms nedaudz vēlāk, jo pašreiz tikai tiek apkopoti dati par pagājušo gadu.

Taču ēnu ekonomikas pētnieki norāda vēl uz kādu problēmu - nodokļus cilvēki labprāt maksā ne tikai tāpēc, ka ir zemas likmes, bet gan arī tad, ja redz, ka viņu nauda tiek veiksmīgi izmantota visas sabiedrības interešu vārdā.

Diemžēl pēdējā laika notikumi, piemēram, ar pašvaldības uzņēmumu „Rīgas satiksme”, ar nespēju atrast naudu skolotājiem, vai nespēja pildīt solījumus un izbeigt OIK maksājumus, nekādi nerada priekšstatu, ka valstī ar publiskās naudas izlietojumu viss ir pilnīgā kārtībā.

Taču vai tas viennozīmīgi nozīmē, ka nodokļu reforma ir izgāzusies un tā jāsteidz mainīt?

No vienas puses skatoties – nē. Iespējams, ir jāpiekrīt tiem uzņēmējiem un politiķiem, kuri saka, ka nodokļi tomēr kādu laiku būtu jāliek mierā. Jā, palikt valstij parādā ir nepatīkami, vēl jo vairāk, ja par to nebija ne mazākās nojausmas. Jā, palikt bez ziedojumiem un turpināt savu darbību arī nav viegli. Iespējams, vienkārši ir jāmeklē citi risinājumi.

Taču, skatoties no otras puses – vai valdībai maz izdosies trīs gadus neaiztikt nodokļu sistēmu, nemainīt likmes? Jau tagad ir skaidrs, ka pārmaiņas vajadzēs, turklāt, ja vien politiķi saņemsies - visai kardinālas un, iespējams, - jau visai drīz.

 Pārmaiņas klauvē pie durvīm

Marta vidū premjers Krišjānis Kariņš pēkšņi piedraudēja - ja netiks veiktas reformas, tad var nākties domāt par nodokļu celšanu. Viņš konkrēti minēja divas reformas - veselības un izglītības.

Tieši veselības reforma varētu būt pirmā, kas spiedīs mainīt nodokļu sistēmu jau tuvākajā laikā.

Tātad ir panākta vienošanās koalīcijā, ka Latvija atteiksies no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem. Taču ne no paša papildu nodokļa maksājuma. To pērn no savām sociālajām iemaksām sāka maksāt vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Principā to var saukt par jaunu - „veselības” nodokli.

Tagad doma, ka šādu nodokli vajadzētu visiem strādājošajiem neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā.

Jāatgādina - Latvijā nodokļus uzņēmumi var maksāt vispārējā režīmā vai arī dzīvot kā mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji. Uzņēmējs var būt individuālais komersants, pašnodarbinātais un patenta maksātājs. Tāpat ienākumus var saņemt no autoratlīdzībām un var dzīvot arī no dividendēm, kas saņemtas no sev piederošā uzņēmuma peļņas.

Paņemt „veselības nodokli” no šiem dažādos nodokļu režīmos strādājošajiem būs grūti, jo katra sistēma atšķiras. Piemēram, patenta maksātājs vispār neveic sociālās iemaksas – tad no kā to nodokli ņems?

Dažādie nodokļu režīmi jau ilgstoši sarežģī nodokļu administrēšanu – gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan pašiem uzņēmējiem.

Jāatgādina, ka vēl iepriekšējās valdības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sāka runāt par nepieciešamību izveidot vienotu un vienkāršotu nodokļu nomaksu sistēmu mazajiem uzņēmējiem. Par šādu nepieciešamību runāja arī partijas pirms vēlēšanām. Taču šī ideja kā nekust, tā nekust uz priekšu. Arī šeit prasītos pēc vienas kārtīgas reformas.

Vēl viens pieteikums nodokļu izmaiņām

Gribu atgādināt, ka reformas tiek plānotas ne tikai izglītības un veselības nozarē. Šī valdība par savu prioritāti ir nosaukusi arī administratīvi teritoriālo jeb pašvaldību reformu.

Lai arī pagaidām nav skaidrs, kā tas īsti notiks, reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce jau ir minējis, ka vairāku gadu laikā šī reforma prasītu no valsts budžeta ap 300 miljonus eiro. Kur tos ņemt – nav skaidrs. Taču tā būtu tikai pusbēda. Galu galā pašvaldības var apvienot ar administratīvām metodēm un nekādus burkānus naudas ziņā pat nepiesolot.

Lielāka problēma ir tā, ka šīs reformas rezultātā jānonāk pie ekonomiski attīstīties spējīgām vietējām pašvaldībām. Tik tālu viss skan skaisti, taču – kā to panākt?

Piemēram, šobrīd pašvaldību ienākumi ir atkarīgi no to cilvēku skaita, kas, vienkārši runājot, konkrētā pašvaldībā guļ, proti, ir tur deklarēti. Pašvaldības nav tieši ieinteresētas veidot pie sevis darbavietas, tām pietiek, ja tās atrodas blakus kādam lielam uzņēmumam vai ekonomiski aktīvām pilsētām. Piemēram, vairums iedzīvotāju no Pierīgas pašvaldībām naudu pelna Rīgā. Taču Rīgai no tā ne silts, ne auksts – lielākā daļa no cilvēka nopelnītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aiziet tur, kur ir cilvēka oficiālā dzīvesvieta.

Lai pašvaldības būtu ieinteresētas cīnīties par darbavietām, būtu jāmaina arī nodokļu sistēma, lai tā mudinātu vietvaru vadītājiem rūpēties par jaunu darba vietu izveidi.

Iespējams, ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtu jādala divās daļās – viena aiziet uz pašvaldību, kur cilvēks pierakstīts, bet otra paliek tajā pašvaldībā, kur cilvēks strādā.

Turklāt nevajadzētu arī aizmirst par Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim. Pirms vēlēšanām partiju vidū bija daudz dzirdīgu ausu, kas šo priekšlikumu solīja atbalstīt. Arī šajā gadījumā pārmaiņas nodokļu sistēmā var būt visai ievērojamas. 

No pārmaiņām nav jābaidās

Jaunajai valdībai priekšā nebūt nav viegli uzdevumi. Neskatoties uz to, ka valsts budžets ar katru gadu paliek arvien lielāks, naudas daudzām lietām trūkst. Jā, ne visa nodokļos iekasētā nauda tiek izmantota racionāli. Jaunā valdība sola to labot.

Taču diez vai būs iespējams atkal iztikt tikai ar kosmētiskiem uzlabojumiem.

Turklāt gribu piebilst, ka baidīties no nodokļu izmaiņām mūsdienās, kad ļoti strauji pasaule apkārt mainās, ir vienkārši muļķīgi. Latvijas uzņēmēji un arī valsts ne reizi vien ir pierādījusi, ka tā spēj strauji pielāgoties dažādām, arī nepatīkamām situācijām.

Tiesa, lai izmaiņas varētu veikt strauji, ir jābūt ne tikai gudriem politiķiem un saprotošiem uzņēmējiem, bet viegli saprotamai un arī viegli administrējamai nodokļu sistēmai. Diemžēl šobrīd esam visai tālu no šīm divām lietām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti