55 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore Maija Apine. Teātrī viņa ienāca pirms 32 gadiem un savā radošajā mūžā spēlējusi daudz nozīmīgu lomu gan teātrī, gan kino. Apine arī pati iestudējusi vairākas izrādes Jaunajā Rīgas teātrī, pēdējo no tām 2014.gadā ar nosaukumu „Mīļais melis. Ne šovs”. Uz ekrāniem viņa bijusi redzama filmās „Baiga vasara”, „Labās rokas”, „Likteņa līdumnieki” un citās. Maijas Apines talantu teātrī pamanīja jau Ādolfa Šapiro kursa diplomdarbā „Trešās impērijas bailes un posts” 1985.gadā, kur viņa parādīja sevi ne vien kā interesantu aktrisi, bet arī kā jau pavisam nobriedušu personību, atceras teātra zinātniece Edīte Tišheizere:
„Ādolfam Šapiro Maija Apine bija ļoti nozīmīga aktrise. Jo izrādēs, kas vistiešākajā mērā tuvināja atmodu un pārmaiņas – te es domāju Gunāra Priedes „Sniegotos kalnus” un Māras Zālītes „Dzīvo ūdeni” – viņa iemiesoja tādu savdabīgu tēlu, ko mazliet patētiski varētu nosaukt par patiesības balsi. Ziniet, tā patiesība, ko nevar nekādi apklusināt. Ja to nevar teikt skaļi, to saka čukstus; ja to nevar teikt čukstus, tā vienalga skan smadzenēs; un pat ja smadzenes ir atsaldētas, tā vienalga skan zemapziņā. Maija Apine iemiesoja tādu galēji ētisko, nepārkāpjamo robežu, un es domāju, ka tas bija ļoti svarīgi Šapiro un svarīgi Maijai pašai. Jo tās ir tās lietas, ko nevar nospēlēt, paņemot krāsas no malas. Tur viss ir jāmeklē sevī iekšā. (..) Pēc tam, neatkarības laikā, viņa vispirms zaudēja [Jaunatnes] teātri un pēc tam atguva otru – Jauno Rīgas teātri, bet tie jau bija citi laiki un citi apstākļi. Un tā patiesība vairs nebija vajadzīga. Tā bija. Un tad, man liekas, Maija Apine iemiesoja jau pavisam citu tēlu – tādu neievērojamo cilvēku, kas tomēr tādos galēji ekstrēmos apstākļos pierāda, ka viņš ir tāds pats varonis, tikpat spējīgs, tikpat pašapzinīgs, tikpat varošs. Un vēl, manuprāt, ļoti nozīmīga viņas darba daļa bija viņas režijas, kurās viņa lielākoties pati arī spēlēja. Tās bija ļoti tiešas sarunas ar skatītājiem Mazajā zālē līdz pat viņas pēdējai izrādei „Mīļais melis. Ne šovs”. Un tur atkal bija atgriešanās pie tās patiesības, tikai nu jau tā vairs nebija kaut kāda slēpta, noklusēta patiesība, kas visu mūžu ir jāmeklē. Un es domāju, ka viņa to arī meklēja.”
Maija Apine dzimusi 1961.gadā. 1985. gadā beigusi Latvijas Valsts Konservatorijas Kultūras un mākslas fakultātes Teātra nodaļu.
Atvadīšanās no Maijas Apines un izvadīšana notiks ceturtdien 26.janvārī no Jaunā Rīgas teātra lielās zāles.
