Tāpat jau šobrīd redzams, ka izstāšanās negatīvi ietekmēs britu ekonomiku, kas samazinās izaugsmes tempu arī Eiropas Savienībā un Latvijā. Eksperti uzskata, ka lejupslīdi izjutīs arī Latvija un varētu sarukt eksports, kas nozīmē, ka algas palielināt būs grūtāk.
Latvijas amatpersonas pauž nožēlu par Lielbritānijas referenduma iznākumu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver, ka sadarbība ar Lielbritāniju jāturpina, tāpat valdībai jāaizstāv valsts nacionālās intereses.
To, ka Latvija bija cerējusi uz pretēju rezultātu, smagi nopūzdamies, atzina arī premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Pirmkārt, jārisina jautājumi, kas saistīti ar latviešiem Apvienotajā Karalistē, otrkārt, jārūpējas par to, lai nesarautu ekonomiskās saites.
"Neapšaubāmi no mūsu puses Lielbritānija joprojām paliks nozīmīgs sabiedrotais starptautiskais partneris. Mūsu valsts intereses noteikti ir divos aspektos. Viens ir attiecībā uz mūsu uzņēmēju interesēm Lielbritānijā, kas nozīmē, protams, šo līgumu pārslēgšanu un visu interešu aizstāvēšanu. Otrs aspekts, protams, ir mūsu cilvēki, kuri šobrīd strādā Lielbritānijā, interešu aizstāvēšana," norādīja Kučinskis.
Referenduma rezultātu par nopietnu modinātājzvanu gan Briselei, gan pārējām dalībvalstu galvaspilsētām sauc Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").
"Ir jāpārskata atsevišķi sadarbības pamata principi, gan, protams, jārisina sarunas par tālāko Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecību modeli. Tā kā, lai arī šis rezultāts ir tāds, ka tikai vienīgi bažas raisošs, bet mums ir šobrīd jākoncentrējas tālākai rīcībai un mazāk jāļaujas panikai. Latvijas interesēs šobrīd ir, lai pēc iespējas ātrāk mēs gūtu skaidrību turpmāko Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecību modeli, es jau teicu par tautiešiem," teica Rinkēvičs.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pauž nožēlu par Lielbritānijā notikušā referenduma rezultātiem un arī uzsver, ka “Lielbritānija ir un paliks Latvijai būtisks sabiedrotais un starptautiskais partneris, ar kuru arī turpmāk cieši sadarbosimies, tajā skaitā drošības un aizsardzības jautājumos”, informēja Saeimas Preses dienests.
“Tuvākās dienas un mēneši rādīs, kā process attīstīsies. Latvija iesaistīsies sarunās par Lielbritānijas un Eiropas Savienības turpmāko attiecību modeli. Latvija sarunās aizstāvēs savas nacionālās intereses, iestājoties arī par Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo interesēm,” uzsvēra Mūrniece.
Ekonomikas eksperti norāda, ka aizstāvēt uzņēmēju intereses, visticamāk, nebūšot viegli. Britu mārciņas vērtība jau kritusies līdz zemākajam punktam pēdējo trīsdesmit gadu laikā, un sagaidāmas tālākas svārstības. Tās ietekmēšot arī Latviju.
"Mums arī tas bumerangs kaut kādā veidā trāpīs. Trāpīs atsevišķām nozarēm, jo kopējie mūsu ekonomiskie sakari tieši ar Lielbritāniju nav nemaz tik apjomīgi, bet atsevišķās nozarēs gan tie ir ļoti būtiski, piemēram, kokapstrādē. Tur būs grūtāk un mēs varam redzēt arī zināmus apjomu kritumus," teica "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Kazākam piekrīt Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas pētniece Elīna Ribakova. Viņa atzīst, ka latviešiem Lielbritānijā pašlaik esot neizpratne par sagaidāmo. Tikmēr ekonomikas lejupslīdi varēšot izjust jau tuvākā laikā.
"Mēs esam ļoti atkarīgi no tā, kas notiek Eiropā un arī Lielbritānijā. Mēs noteikti to jutīsim Latvijā. Ja Lielbritānijā ir recesija, mēs arī to noteikti jutīsim. Divu gadu laikā cilvēkiem būs ļoti grūti atbraukt un uzņēmējiem kaut ko sūtīt," teica Ribakova.
Kopumā secināts, ka ieguvumu no Lielbritānijas izstāšanās no ES nebūšot.
