Izraēlas premjerministra Netanjahu vadītā partija „Likud” 17. martā notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva 30 vietas 120 deputātu lielajā Izraēlas parlamentā. Tas nozīmē, ka vairākuma nodrošināšanai un koalīcijas izveidošanai premjeram ir nepieciešams noslēgt vienošanās ar vairākiem citiem politiskajiem spēkiem. Līdz šim to izdevies izdarīt ar divām ultra ortodoksālo ebreju partijām un centriski labējo partiju "Kulanu", taču tas Netanjahu garantē vien 53 deputātu atbalstu parlamentā.
Spēcīgu triecienu koalīcijas veidošanā otrdien deva pašreizējais ārlietu ministrs Avigdors Lībermans, kurš paziņoja, ka viņa vadītās partijas „Yisrael Beitenu” jeb „Izraēla mūsu mājas” seši parlamentārieši koalīcijai nepievienosies.
Partijas "Likud" pārstāvji paziņojuši, ka Lībermana politiskajam spēkam esot piedāvāti izglītības, lauksaimniecības un aizsardzības ministru portfeļi, kā arī vieta ietekmīgajā drošības kabinetā. „Izraēla mūsu mājas” gan esot prasījusi arī pilnu atbildību par turpmākajām Izraēlas sarunām ar Vašingtonu, kā arī pieprasījusi, lai valdība par savu stratēģisko mērķi izvirzītu islāmistu grupējuma "Hamas" gāšanu no varas palestīniešu kontrolētajā Gazas sektorā.
Kā vēlāk atzinis Avigdors Lībermans, šādas apņemšanās jaunajai valdībai neesot. Viņa partija arī norāda, ka pašreizējais Netanjahu piedāvājums nenodrošina pietiekami nacionālistisku valdību. Tieši tāpēc pastāv bažas, ka gadījumā, ja Benjaminam Netanjahu izdotos nodrošināt nestabilo 61 deputāta vairākumu parlamentā, iespējams, drīzumā valdībai varētu piesaistīt arī kreisi centrisko Cionistu savienību. Gan partija "Likud", gan cionisti šādu sadarbības iespēju līdz šim ir noraidījuši.
Tagad visa uzmanība ir pievērsta Netanjahu pēdējai cerībai – labējā flanga partijai „Ebreju mājas”, ko vada Naftali Benets. Tieši viņa astoņi deputāti varētu nodrošināt nepieciešamo vairākumu parlamentā, taču, kā norāda izraēliešu mediji, izmantojot izdevīgo pozīciju, Benets apmaiņā pret sadarbību varētu prasīt augstu cenu. Piemēram, ietekmīgo tieslietu ministra posteni.
Taču izraēliešu politikas analītiķi uzsver, ka ar vienas balss pārsvaru parlamentā koalīcijai jebkurā gadījumā nebūtu ilgtspējīgas nākotnes un, visticamāk, jaunā valdība drīzumā sabruktu. Kaut vai tāpēc, ka ir maz ticama partijas "Kulanu" un tās līdera Mošes Kālona piedāvāto banku sistēmas un mājokļu reformu īstenošana dzīvē.
Ja Netanjahu neizdosies panākt vienošanos par koalīcijas izveidi līdz pusnaktij, Izraēlas prezidentam Reuvenam Rivlinam būs šim uzdevumam jāizvirza citas partijas līderis, atvēlot šī uzdevuma izpildei divas dienas. Ja arī šai personai to neizdosies izdarīt, trešajam kandidātam jau tiks atvēlētas divas nedēļas laika. Un, ja arī tad koalīcijas veidošana beigsies ar izgāšanos, prezidents varēs izsludināt jaunas vēlēšanas.
