Deklarācijas parakstīšanas ceremonija Katalonijas galvaspilsētā Barselonā bija pulcējušies reģiona politiskie līderi.
Spānijas valdība, kas šo referendumu neatzīst, plāno rīkot ārkārtas sēdi, lai apspriestu situāciju. Gaidāms, ka tā nolems iesniegt valsts Konstitucionālajā tiesā sūdzību par Katalonijas parlamenta šomēnes pieņemtu likumu, kas dod iespēju sarīkot šādu referendumu.
Katalonija 2006.gadā oficiāli pasludināja sevi par "nāciju", bet Spānijas Konstitucionālā tiesa vēlāk atcēla šo deklarāciju.
Katalonija, kurā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku jeb 16% Spānijas iedzīvotāju, ilgi ir bijusi ekonomikas dzinējspēks valstī. Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, Katalonijas neatkarību atbalsta apmēram puse no iedzīvotājiem, un šis skaitlis ir palielinājies ekonomiskās krīzes iespaidā. Tā kā Katalonija ir bagātākais Spānijas reģions, vietējie iedzīvotāji ir pauduši neapmierinātību ar to, ka reģiona ienākumi tiek novirzīti pārējās valsts ekonomisko problēmu risināšanai. Gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju ir bez darba.
"Mana valsts Katalonija ir viena no senākajām nācijām Eiropā. Pašlaik tā ir mūsdienīga sabiedrība, kuru veido septiņarpus miljoni cilvēku. Kā visas pasaules nācijas, Katalonijai ir tiesības lemt par savu politisko nākotni. Tieši šāds ir vēstījums, kuru kataloņu vairākums nodot pasaulei kopš 2012. gada, organizējot milzīgas, taču miermīlīgas demonstrācijas Barselonā un pārējā valstī," sacīja Mass.
Vietējās varas iestādes referendumā plānojušas uzdot divus jautājumus: „Vai jūs vēlaties, lai Katalonija kļūtu par valsti?” un, „Vai jūs vēlaties, lai Kataloniju kļūtu par neatkarīgu valsti?” Referendumā savu viedokli varēs paust visi 16 gadus sasniegušie autonomā reģiona iedzīvotāji.
Taču par to vai un kā referendums notiks joprojām nav skaidrības. Kā sestdien īpaši sasauktā preses konferencē paziņojusi Spānijas premjerministra vietniece Soraija Saensa de Santamarija, referendums Katalonijā nenotiks, jo tas nav konstitucionāls. Rīkojuma parakstīšanu par referenduma datuma noteikšanu valdības pārstāve nosaukusi par kļūdu, kas sašķels Katalonijas sabiedrību un atdalīs to no Eiropas.
Sagaidāms, ka jau pirmdien premjerministra Mariano Rahoja ministru kabinets sanāks uz referenduma jautājumam veltītu ārkārtas sēdi. Valdība ir lūgusi konsultatīvajai Valsts padomei sniegt savu atzinumu par plānotā balsojuma likumīgumu. Pēc šī atzinuma saņemšanas, visticamāk, gaidāma nekavējoša vēršanās ar sūdzību Spānijas konstitucionālajā tiesā. Kā norādījusi Soraija Saensa de Santamarija, neesot nekā augstāka par suverēnajām Spānijas tautas vēlmēm, tāpēc arī jautājums par to, kas tieši ir Spānija, ir jālemj visai tautai kopumā. Pēc viņas vārdiem, neviena reģionālā valdība nevar šo principu pārkāpt. Eksperti jau prognozē, ka konstitucionālā tiesa ar savu lēmumu varētu arī vilcināties, tādējādi kavējot arī plānoto referendumu.
Gan Eiropas Savienība, gan NATO ir brīdinājušas, ka Katalonija automātiski nebūs šo organizāciju dalībniece, ja atdalīsies no Spānijas.
