Tiekoties ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, runāts par ciešāku abu valstu sadarbību dažādās jomās. Austrijas prezidents Heincs Fišers uzsvēra, ka Latvijai ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā (ES), bet Austrijai ir viszemākais bezdarbnieku skaits Eiropā. Tādējādi viņš norādīja, ka Austrija un Latvija var viena no otras mācīties.
„Lai gan Austrija ir tikai 20.vietā tirdzniecības jomā, preču apmaiņā ir ar stabilu augošu tendenci. Gandarījums, ka Latvijas eksports ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Austrijas investori ir labi pazīstami Latvijā. Ne velti te darbojas 112 uzņēmumi ar austriešu kapitālu,” atzīmēja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Savukārt Heincs Fišers izteicās, ka viņš vienmēr sekojis līdz Latvijas attīstībai, un uzteica Latviju par drosmīgo politiku pēdējos 25 gados. Par Austrijas prezidentu viņu ievēlēja 2004. gadā un 2010.gadā viņu pārvēlēja ar pārliecinošu balsu vairākumu.
Abi prezidenti apsprieda izglītības jautājumus, emigrācijas tendences, jauniešu bezdarbu un runāja par Austrijas pieredzi profesionālajā izglītībā un arodapmācībā.
„ Runājot par tautsaimniecību, mēs varam savstarpēji viens no otra mācīties. Latvija ir valsts, kurai patlaban ir lielākā izaugsme Eiropā, un tas ir ļoti svarīgi. Savukārt Austrija ir valsts, kurai ir viszemākais bezdarba procents, un tas arī ir svarīgi. Un, ja mēs varētu sakombinēt abus šos aspektus kopā, tas būtu ideālais risinājums. Taču, kā mēs zinām, tas nav tik vienkārši. Bet mēs tomēr turpināsim darbu pie šiem jautājumiem,” pauda Fišers.
Vaicāts par Dienvidu gāzesvada („South Stream”) būvi, Austrijas prezidents Heincs Fišers akcentēja visas Eiropas Savienības ieinteresētību projektā:
„Es sarunās nepiedalījos, jo sarunas notika starp OMV grupas un „Gazprom” pārstāvjiem, kuru starpā noslēgts līgums. Tas uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad [Vladimirs] Putins ieradies Vīnē. Tomēr Dienvidu gāzesvada izbūve, - lūdzu, to es akcentēju jau trešo reizi, - tā nav Austrijas problēma, bet gan visas Eiropas problēma. Tas nozīme, ka Dienvidu gāzesvada projekta izbūve tiks realizēta caur četrām vai piecām Eiropas valstīm un kura īstenošanā Eiropas Savienība spēlē galveno lomu.”
Apspriestas arī pārmaiņas Eiropas drošībā, kopš Krievija okupēja Krimu. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka pagājušajā nedēļā parakstītie ES līgumi ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu dos spēcīgu impulsu šo valstu ekonomiskajām reformām un pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Runājot par Ukrainu, kur pamiers ir pārtraukts, abi prezidenti uzsvēra – konflikts jārisina ar miermīlīgiem līdzekļiem .
„Diemžēl konflikts pārgājis tīri militārā. Tas ir Ukrainas pilnas tiesības darīt visu, lai saglabātu savu valsti un savu neatkarību, bet tajā pašā laikā Latvija kopā ar Eiropas Savienību darīs visu, lai atgrieztu šīs karojošas puses pie sarunu galda,” pauda Bērziņš.
Savukārt Fišers norādīja: „Miermīlīgu risinājumu vajadzētu izvirzīt par galveno mērķi. Vienmēr, kad vairs nepastāv šādas iespējas, tas ir ļoti sāpīgi.”
Tikšanās laikā spriests par Latvijas gaidāmo prezidentūru ES un Eiropas enerģētikas politiku.
Jau ziņots, ka Austrija parakstījusi vienošanos ar Krievijas enerģētikas gigantu „Gazprom” par pretrunīgi vērtētā gāzes vada „South Stream” jeb „Dienvidu plūsma” atzara izbūvi arī Austrijā. Gāzes vads, kurš apies Ukrainu, ir sašķēlis Eiropas Savienības valstis.
Austrijas prezidents piedalīsies arī Latvijas-Austrijas biznesa foruma atklāšanā.
Heincs Fišers prezidenta amatā tika ievēlēts 2004.gadā, savukārt 2010.gadā viņš tika pārvēlēts amatā ar pārliecinošu balsu vairākumu.
