“Liekas tā kā mērkaķis ar granātu – nekad nezini, uz kuru pusi viņš varētu to mest, ko varētu izdomāt un darīt,” sacīja Bukovskis.
Līdzšinējie centieni ar diplomātiskiem un sankciju ceļiem panākt piekāpšanos acīmredzot nav izdevušies. “Ja mēs redzam, ka Irānas gadījumā tomēr ir kāda racionalitāte un vēlme būt par starptautiskās sabiedrības locekli, tad Ziemeļkorejas gadījumā... (..) Šī valsts ar savu ideoloģiju un pieeju ir pašizolējusies un uztver sevi, savus sasniegumus militārajā jomā kā pilnīgi un absolūti nepieciešamus režīma nostiprināšanai,” komentē pētnieks.
No ekonomiskā viedokļa Ziemeļkorejā vairākkārt bijušas “bada situācijas”. “Tās IKP ir 28 miljardi dolāru, kas principā ir tāds pats kā Latvijai, tikai atšķirība ir tāda, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, Ziemeļkorejā – 25 miljoni. Rezultātā nabadzības līmenis ir diezgan pamatīgs,” skaidroja Bukovskis.
Lai gan pirms vairākiem gadiem pie varas nāca jauns vadītājs un bija cerība uz pārmaiņām Ziemeļkorejā, tomēr šobrīd redzams, ka valsts tiecas pēc kodolieročiem.
Starptautiski ir domāts par dažādiem situācijas risinājumiem, tostarp par militāru iejaukšanos. Taču tā būtu sarežģīta, jo teju katrs trešais ziemeļkorejietis ir armijā, kas padara šo valsti par piekto lielāko armiju pasaulē. Turklāt netālu no tās ir Japāna, Ķīna un Krievija, kas militāru iejaukšanos padarītu par “šaudīšanos pa pulvermucu”.
Līdz ar to vienīgais racionālais risinājums ir tuvumā esošajām valstīm attīstīt pretraķešu aizsardzību. Tomēr, ja Ziemeļkoreja patiesi iegūst ūdeņraža bumbu, tam būtu milzīgs negatīvais potenciāls.
“Vienīgais, uz ko šobrīd vēl palikusi cerība, ka ir divas valstis, kas tomēr var ietekmēt. Krievijai bijušas draudzīgas attiecības ar režīmu. Un otra nozīmīgā ir Ķīna, jo Ziemeļkorejas 45-55% eksporta ir uz Ķīnu, un gandrīz 80% importa nāk no Ķīnas. Tas padara šo par ļoti nozīmīgu spēlētāju.
Varbūt Krievija un Ķīna beidzot sarosīsies un sapratīs – ja patiešām ceļš iet uz ūdeņraža bumbu, tas jau ir daudz nopietnāks drauds visam reģionam un viņiem pašiem. (..) Varbūt viņu nostāja var mainīties, ja viņi sapratīs, ka tas ir pērtiķis ar granātu,” lēš eksperts.
Savukārt Ziemeļkorejas paustais par ASV agresiju ir vairāk principiāla pozīcija, ne kādas intereses. Bet jautājums drīzāk varētu būt par Dienvidkoreju.
Bukovskis domā, ka militarizācijas uzturēšana Ziemeļkorejā vajadzīga propagandas nolūkos.
Viens no risinājumiem būtu “tikšana vaļā no līdera”. “Un viņi to ļoti labi ir apzinājušies, tāpēc drošības struktūras uz to ir labi strādājušas. (..) Tāpēc šis režīms kļūst aizvien neparedzamāks – viens cilvēks izdomā, ka vajag ūdeņraža bumbu, lai pierādītu, ka par mani nevajag smieties,” komentē Bukovskis.
Kā vēstīts, Ziemeļkoreja paziņojusi, ka ir veiksmīgi īstenojusi savu pirmo ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Reaģējot uz notikušo, ANO Drošības padome sasaukusi ārkārtas sēdi. Krievija jau paziņojusi, ka ūdeņraža bumbas izmēģinājums Ziemeļkorejā, ja tas tiks apstiprināts, būs nopietns starptautisko tiesību pārkāpums.
