Ārpus ētera / Esejas
Lasa visi un visur. Privātā un publiskā lasīšanas telpa mūsdienās
Teju divdesmit gadu rakstot par arhitektūru un dizainu, bibliotēkas ir nācies pieminēt vairākkārt, taču mazāk, nekā gribētos, mazāk, nekā tas būtu nepieciešams, ņemot vērā publiskās arhitektūras nozīmi nevienlīdzīgajā, bet straujā tehnoloģiju un sabiedrības attīstības fāzē esošajā 21. gadsimtā. Viena no mūsdienu bibliotēkas lomām ir šīs attīstības rezultātā radušos sasniegumus padarīt pieejamus ikvienam, un tas bibliotēkai kā ēku tipam ir ļāvis kļūt par tikpat atpazīstamu un pat pieprasītu pilsētas zīmola elementu kā muzejs.
Arī daudzveidībai ir savas ēnas puses. Grāmatu lasīšana 20. gadsimtā
19. gadsimta nogalē un tam sekojošā gadsimta sākumā grāmatniecība Latvijā piedzīvo izteikti dinamisku attīstību. Šajā laikā latvieši ne vien kļūst par pilnvērtīgiem grāmatniecības veidotājiem, iesaistoties grāmatu izdošanā, iespiešanā un tirdzniecībā, bet arī par aktīvu lasošās sabiedrības daļu ar visai diferencētām intelektuālām un estētiskām prasībām.
No vajadzības līdz baudai. Lasīšana 19.gadsimtā
19. gadsimtu Latvijas vēsturē dēvē par garo gadsimtu, jo te kā karuselī notikumi strauji nomaina cits citu, tostarp arī latviešu grāmatniecībā. Vairāk nekā jebkuru citu to var dēvēt par lasīšanas gadsimtu. Tā gaitā līdztekus kāpinātām poligrāfijas jaudām notiek neatgriezeniska pāreja no informācijas mutiskas aprites uz rakstisku; folkloru  un kolektīvo skaļo lasīšanu nomaina klusā lasīšana. Tā būtiski maina teksta uztveri, lasītājs pats nosaka tās tempu, padziļinās līdzi domāšana, dodot vietu refleksijai un analīzei, kas savukārt veicina vajadzību pēc dziļāka teksta.
Revolūcija 18. gadsimtā - pāreja no mehāniskas uz personiski motivētu lasīšanu
Ne vienmēr aizdomājamies, ka dažādos laikmetos grāmatas tika lasītas atšķirīgi. 18. gadsimts – apgaismības laikmets – ir laiks, kad nostiprinās latviešu laicīgie lasītāji un lasītājas, kad lasīšana izklaides un izglītības nolūkos aizvien spēcīgāk nostājas līdzās reliģiskai lasīšanai. To pētījis literatūrzinātnieks Pauls Daija, kurš piedāvā savas esejas fragmentu. 
Māris Zanders: Kritika par valsti. Jaunā realitāte
Laikam gan nav jāpierāda, ka Latvijā daudzi pret šo valsti izturas ļoti kritiski. Tāpat laiku pa laikam izskan aizrādījumi, ka mēs ar savu kritisko attieksmi smagi pārcenšamies un rezultātā paši veidojam šo nomācošo tēlu. Līdz ar to jautājums ir par robežu starp dažādu nebūšanu atklāšanu un apspriešanu un zara, uz kura sēžam, zāģēšanu.
Bernārs Sordē: Eiropas atjaunotnei ir nepieciešama kolektīvā iztēle
„Īsa un vidēja termiņa perspektīvā globalizācija vērš plašumā dubultkustību, kur notiek enerģiju sadursme. Pirmajā kustībā Eiropa ieiet un iziet no Sistēmas [..] Otrajā tās ir Finanses, kas ieiet un iziet no Sistēmas [..]”, tā par „Iespējamās Eiropas" [1] atnākšanu 2014. gadā, iznākot tāda paša nosaukuma grāmatai, sacīja Bernārs Sordē. Turpinot šīs pārdomas, viņš konstatē, ka līdzās iziešanai no globalizācijas radītās Sistēmas un Finanšu bankrota Eiropas atjaunotnei ir nepieciešama kolektīvā iztēle (pretstatā menedžerismam), „pasaules Radīšanas turpināšanas revolūcija, kas neaprobežojas ar cilvēku graujošām industriālām un transhumānisma revolūcijām...”.
Māris Zanders: Dažas piezīmes par 2018.gadu
Premjers Kučinskis savā apsveikumā Jaunajā gadā sacīja, ka “mūs gaida izcils gads”. Nav jēgas pašmērķīgi strīdēties ar politiķiem, piemēram, sakot, ka - nē, būs tieši otrādi. Ir bērnišķīgi, ja amatpersona saka - “balts”, automātiski teikt - “melns”.
Māris Zanders: Nāciju pašnoteikšanās - dubultie standarti, fobijas un citas jaukas lietas

Kontekstā ar Katalonijā notikušo un notiekošo aktuāli ir divi jautājumi. Pirmais: kādu iemeslu dēļ vairums Eiropas Savienības politisko līderu izturējās tā, kā viņi izturējās? Otrais: vai var vispār formulēt kādu puslīdz racionālu modeli, kas ļautu nācijai īstenot tiesības uz politisku pašnoteikšanos, pat ja tas nozīmē teritoriālas izmaiņas?

Sīrijas dienasgrāmata: «Vīnogas»

Pēdējais rīts Alepo šķiet neticams. Jūtos tā, it kā dažās dienās būtu nodzīvotas piecas dzīves. Tik pilns un iespaidiem bagāts ir bijis šis laiks. Mani ceļa biedri, UNESCO Pasaules mantojuma pieminekļu eksperti, turpinās darbu sagrautajās Alepo pilsētas teritorijās, ar īpašu tehniku skenējot unikālās ēkas, lai pēc tam varētu noteikt, kā tās var glābt.

Sīrijas dienasgrāmata: «Kāzas»

Alepo mostas agri. Un kā jau Tuvo Austrumu pilsēta – arī skaļi. Mana viesnīca atrodas rajonā, ko ieskauj nelielas amatnieku darbnīcas un sīkveikali. Ielas ap to ir šauras, tādēļ satiksme nav liela, vien pa reizei, skaļi pīpinot, garām patraucas kāds noputējis, dzeltens taksometrs.

Sīrijas dienasgrāmata: Alepo pērkons

Pa koka kāpnēm raušos augšā uz jumta. Lejā paliek viesnīcu pagalms pie senā Alepo tirgus. Gadsimtiem tirgotāji, kuri bija nākuši tālus ceļus, te varēja atpūtināt zirgus un kamieļus un pārlaist nakti. Laukums ir tukšs, nojumes ir slēgtas, izrakstītie balkoni un arkas virs tām sašķiebušās un nodrupušas.

Sīrijas dienasgrāmata: «Ceļš uz Alepo»

Mēs kopā ar arhitektu un kultūras pieminekļu pētnieku grupu, kuri strādās Alepo, un vietējo gidu gatavojamies izbraukt no rīta. No Damaskas līdz Alepo ir vismaz sešu stundu brauciens. Un ne tāpēc, ka ceļi būtu slikti, kā vēlāk pārliecināšos, tie Sīrijā ir itin labi, vietām pat svaigi asfaltēti, bet tādēļ, ka pirms kara varēja braukt taisnāk.

Sīrijas dienasgrāmata: «Damaskas pērkons»
Desmit no rīta. Libānas galvaspilsēta Beirūta ir tveicīga un skaļa. Te ir punkts, kur apstājas lidmašīnas tiem, kuri grib nokļūt Sīrijā. Tālāk var doties tikai pa zemes ceļiem. Lidosta Damaskā jau vairākus gadus ir slēgta. Iepriekšējā vakarā atlidoju no Briseles, cauri Stambulai, Turcijai. Naksnīgajā lidostā Beirūtā mani sagaidīja sens draugs Ghassans, kurš, milzīgs un spēcīgs kā Dieva ciedrs norūpējušos vaigu slējās pāri sagaidītāju juceklīgajai birzij.
Māris Zanders: Atļaut nedrīkst aizliegt*

Vai pastāv nepieciešamība nošķirt pieļaujamu un ierobežojamu izteikšanās brīvību? Tālākās pārdomas rosināja divi notikumi. Pirmkārt, tā saucamo viltus ziņu tēmai veltīta vieslekcija Latvijas Universitātes ciklā “Pasaules līderu lasījumi”. Otrkārt, jauna, pret tā saucamo naida runu internetā vērsta likumdošana Vācijā, kas stājās spēkā 1.oktobrī.

Māris Zanders: Politiskās nebūšanas – pārspīlētās un nenovērtētās

Latvijā daudziem attieksme pret politiku un politiķiem ir tik skeptiska, ka mums pilnīgi pietiek ar dažiem skarbiem novērtējumiem, bet vienlaicīgi šī mūsu nevēlēšanās vispār domāt par “viņiem”, jo “tāpat viss skaidrs”, apgrūtina saskatīt politiķu un politikas Latvijā citas iezīmes.

Jaunākie
Interesanti