Latvijā
Sestdienas, 8. jūnija, rītā, veroties vaļā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņu durvīm, pirmajā stundā dažviet veidojušās nelielas rindas, bet citviet bijis klusums. Tā dažādās Latvijas pilsētās novēroja Latvijas Radio korespondenti. Balsošanas iecirkņi atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00.
Sestdien, 8. jūnijā, Latvijā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās vēlētāji dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītu 9 deputātus, kas valsti pārstāvēs nākamajā Eiroparlamenta sasaukumā uz pieciem gadiem. Balsošanas iecirkņi būs atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00.
Latvijā trīs iepriekšējās nobalsošanas dienās iespēju izdarīt savu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantojuši vismaz 128 938 vēlētāji jeb 8,37% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) dati par aktivitāti 948 iecirkņos.
Ir jābalso katrās vēlēšanās, jo kurš cits, ja ne tauta noteiks savu likteni. Arī mūziķi vēro, kas notiek politikā, un arī viņi visi kopā pirms koncerta dosies balsot. No jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma "Sudden Lights" mūziķi gaida Zaļā kursa virzību uz priekšu.
Šajā gadā jau vairāk nekā 50 cilvēkiem auto uzbraucis brīdī, kad viņi šķērsojuši gājēju pāreju. 16 gadījumos satiksmi regulējis luksofors. Šajā statistikā ieguls arī notikums ceturtdien Rīgā, Murjāņu ielā, kur aptuveni 30 gadus vecu sievieti uz gājēju pārejas notrieca auto. Lai gan par šo vietu iedzīvotāji bija ziņojuši jau iepriekš, pašvaldība to līdz šim uzskatīja par atbilstīgu standartiem. Tikmēr pilsētvides eksperti aicina pārskatīt pašus drošības standartus.
Ko Baltijas valstu vēlētāji sagaida no saviem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā (EP) un kuras problēmas uzskata par svarīgākām? Pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Lietuvas vēlētāju par nozīmīgāku uzskata stingrāku banku sektora regulēšanu, bet Igaunijā un Latvijā par svarīgāku risināmo problēmu biežāk nosauc stingrāku migrācijas kontroli. Savukārt Eiropas Zaļā kursa atcelšanu atbalsta gandrīz ceturtdaļa igauņu un krietni mazāk Latvijas un Lietuvas vēlētāju.
Rīgas pilsētas tiesā turpinās debates krimināllietā, kurā par došanos uz Ukrainu veikt diversijas aktu apsūdzēts Latvijas pilsonis Ivans Tarabanovs. Prokuratūra prasa vīrietim piemērot piecarpus gadus ilgu cietumsodu.
Šīs būs pirmās vēlēšanas viņas mūžā, kurās viņa nepiedalīsies. Pārāk bīstama ir situācija Ukrainas frontē, pārāk daudz ievainotu karavīru, kurus nevar atstāt. Tāpēc Latvijas mediķe Sarmīte Cīrule, kura jau trešo gadu atrodas karā un ārstē ievainotos Ukrainas brīvības cīnītājus, lūdz ikvienu Latvijas iedzīvotāju aiziet un nobalsot. Ja ne sevis, tad viņas dēļ. Katra neatdota balss var kalpot tam, lai uz Briseli dotos apšaubāmi spēki. Putins pārbauda arī Latvijas robežas, uzsvēra mediķe.
Valsts drošības dienests (VDD) 7. jūnijā ir pieņēmis lēmumu rosināt prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Eiropas Parlamenta deputātu par agresorvalsts Krievijas veikto kara noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu. Kā zināms, VDD pērn kriminālprocesu uzsāka pret bijušo politiķi Andreju Mamikinu.
No vairāk nekā tūkstoš tonnām smilšu darināti mākslas darbi, kuros atklāti visdažādākie tēli. Tos Jelgavā, Pasta salā radījuši 17 tēlnieki no 11 valstīm. Jau šajā nedēļas nogalē mākslinieku veikumu vērtēs ne tikai žūrija, bet arī festivāla viesi.
Šodien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāti izbraukuma sēdē Rēzeknē tikās ar Rēzeknes tehnikuma un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, lai izskatītu jautājumu par Rēzeknes tehnikuma ēkas Jupatovkas ielā turpmāku ekspluatāciju.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu atlasē, kur pašvaldības varēja pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, ir saņēmusi 11 projektu iesniegumus. Tajos plānoti Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) finansējuma ieguldījumi 6,16 miljonu eiro apmērā, informēja CFLA.
Jau sestdien, 8. jūnijā, Latvijas vēlētāji dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītu deviņus deputātus, kas valsti pārstāvēs nākamajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā. Portāls LSM.lv piedāvā iespēju aizpildīt divus interaktīvus testus, lai salīdzinātu savus uzskatus ar politiskajiem spēkiem un kandidātiem un tādējādi izdarītu izsvērtu izvēli vēlēšanu dienā.
Iedzīvotāju informēšana par Eiropas Savienības (ES) politiku, mediju neatkarības stiprināšana, dezinformācijas apkarošana, pamattiesību ievērošana arī digitālajā vidē un līdzvērtīgas iespējas darba tirgū – šie ir tikai daži no veidiem, kā Eiropas Parlaments (EP) palīdz rūpēties par to, lai 27 valstu blokā tiek ievērotas ES pamatvērtības.
Veselības inspekcija noteikusi ierobežojumus peldēties septiņās oficiālajās peldvietās, liecina inspekcijas paziņojums medijiem.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā "AAS Piejūra" 5. jūnijā notikusi kratīšana un izņemti dokumenti. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) laikrakstam "Tukuma Ziņas" apstiprināja, ka uzņēmumā veicis kriminālprocesuālās darbības.
Ventspils novadā turpinās pārbūves darbi uz reģionālā autoceļa Ventspils–Dundaga (P77) sešu kilometru posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Ventspils–Kolka (P124) (7,38.–13,53. km) un uz reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka (P124) no Ventspils šosejas (A10) līdz pagriezienam uz Liepeni (0.–9,93. km), informēja valsts SIA "Latvijas valsts ceļi".
Ja Baltijas valstīs gribi diskreditēt Eiropas Savienību (ES), izplati ar Zaļo kursu saistītus melus un puspatiesības, piemēram, ka ES tūlīt liks visiem braukt tikai ar elektroauto, neļaus remontēt vecas automašīnas un aizliegs apkurē izmantot malku. Tie Lietuvā, Latvijā un Igaunijā bijuši starp populārākajiem maldināšanas tematiem pirms šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ir arī labā ziņa: priekšvēlēšanu laiks pagājis bez milzīgiem dezinformācijas skandāliem.
Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā jūnija sākumā aizturējis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonu, kā arī sertificētu detektīvu, kurš, iespējams, organizējis noziedzīgo nodarījumu, informēja IDB.
Cēsu novada Līvos svinīgi atklāta jauna gājēju un velobraucēju infrastruktūra no Cēsīm līdz pagriezienam uz Līvu ciemu gar reģionālo autoceļu Umurga–Cēsis (P14) (39,70.–40,95. km). Jaunā infrastruktūra ir savienota ar pašvaldības gājēju un velo ceļiem Cēsīs un Līvu ciemā. Līdz ar jauno savienojumu tiks būtiski uzlabotas mikromobilitātes iespējas un drošība, informēja uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
