ASV prezidents Džo Baidens piektdien pauda uzskatu, ka Ķīna vēl nav piegādājusi ieročus Krievijai pēc tam, kad Krievijas karaspēks pērn sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.
ANO cilvēktiesību monitoringa misijas vadība piektdien Kijivā nāca klajā ar jaunāko ziņojumu par cilvēktiesību ievērošanu Ukrainā un attieksmi pret karagūstekļiem. ANO monitoringa misijas vadītāja Matilde Bognere ieskicēja gan kopējo situāciju cilvēktiesību aizsardzības jomā pēdējo sešu mēnešu laikā Ukrainā, gan arī informēja par iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz karagūstekņiem.
Ukraiņiem daļa savu teritoriju, iespējams, būs jāatgūst diplomātiskā ceļā, uzstājoties ASV Kongresa komitejā, atzina ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Ukraina ir cerīga par ienaidnieka spēku izsīkumu Bahmutas tuvumā un cer drīz uzsākt pretuzbrukumu. Tikmēr Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas pārstāvji ziņo, ka pilsētā tūkstoši iedzīvotāju dzīvo šausminošos apstākļos.
Latvijas iedzīvotāji nav pieraduši pie kara Ukrainā un turpina aktīvi ziedot un palīdzēt Ukrainai, piektdien uzsvēra Ukrainas atbalstītāji Rīgā pie Kongresu nama, kur tika pavadīts kārtējais humānās palīdzības konvojs uz Ukrainu. Vairāki Latvijas uzņēmumi, organizācijas un arī Latvijas iedzīvotāji sūta nepieciešamās lietas Ukrainas bruņoto spēku brigādēm. Šoreiz uz Ukrainu dosies arī vairāki transportlīdzekļi.
Kontrastainas, emocionālas, uz dziļākām pārdomām aicinošas ir izstādes, ko 24. martā atklās Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā. Abas tās veltītas mūsdienu Ukrainas tematikai. Viena ir Šveices fotogrāfa Kurta Sautera darbu izstāde "Un ticībā cerība dzimst", kurā skatāmas fotogrāfijas, kas tapušas Ukrainā šī gada sākumā. Otras izstādes autores ir Tukuma gleznošanas studijas dalībnieces, kas savos darbos atklāj ukraiņu sievietes skaistumu un spēku.
Baltijas valstis un Polija ir karognesēji jautājumā par tribunāla izveidi Krievijas saukšanai pie atbildības par kara noziegumiem Ukrainā. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Ukraiņu rakstniece Tetjana Denforda dzimusi un augusi ASV. Viņa izpelnījusies uzmanību ar savu aktivitāti sociālajos tīklos un atzīst, ka ukraiņiem nākas piedomāt pie tā, ko runā, jo arī pati ir piedzīvojusi gan sava "Instagram" konta bloķēšanu uz laiku, gan "Twitter" konta slēgšanu. Viņa sarunā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" atzina: "Gan diasporā, gan pašā Ukrainā jūtamies tā, it kā mūs mēģinātu nedaudz apklusināt.""
Ungārija neaizturētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pamatojoties uz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) aresta orderi, ja viņš ierastos Ungārijā, ceturtdien paziņojis Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna biroja vadītājs Gergejs Gujāšs.
Eiropas globālā konkurētspēja un starptautiskā tirdzniecība ir daži no galvenajiem jautājumiem, ko ceturtdien Briselē apspriež Eiropas Savienības (ES) valstu līderi.
Krievijas līderis Vladimirs Putins, uzņemot Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu vizītē Maskavā, viennozīmīgi centās glaimot un piesaistīt Ķīnu Krievijai, bet arvien vairāk izskatās, ka šajās attiecībās noteicošais spēks jeb lielais brālis ir Ķīna, kas ar šādu vizīti vēlas pasaulei izrādīt savu ietekmīgumu, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Lai gan kaujas pie Doneckas apgabala pilsētas Bahmutas joprojām tupinās, Krievijas armija ievērojami palēninājusi ofensīvu pie Bahmutas un tā vietā koncentrē spēkus manevru īstenošanai citos virzienos, jo īpaši Avdijivkas apgabalā. To secinājuši ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi.
Valsts drošības dienests (VDD) pārbauda informāciju saistībā ar Latvijas šokolādes ražotāja SIA "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem, aģentūrai LETA apliecināja dienestā.
Beļģijas ārlietu ministre Hadža Labiba ceturtdien Beļģijas karaļa pirmās valsts vizītes laikā Pretorijā aicināja Dienvidāfrikas Republikas vadību izmantot tās attiecības ar Krieviju, lai palīdzētu izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atklāti paziņojis, ka Krievija negrasās samierināties ar Ukrainas valsts eksistenci, jo uzskata šo reģionu par "daļu no Krievijas".
1. aprīlī no pulksten 15.00 mūzikas namā "Daile" jau otro gadu apvienosies vairāki pašmāju komēdijas žanra pārstāvji, lai labdarības pasākumā "Izsmej karakuģi Ukrainas brīvībai" veltītu savus priekšnesumus Ukrainas atbalstam. Par pasākumā saziedotajiem līdzekļiem, sadarbojoties ar ziedot.lv, bezrindas.lv, Ukrainai tiks iegādāti strāvas ģeneratori, informēja organizatori.
Ukrainā, ko uztveram kā Eiropas "zaļo sirdi", jo tā ir Austrumeiropas valsts, kur ir salīdzinoši daudz saglabājusies bioloģiskā daudzveidība, šobrīd saskaņā ar aplēsēm 25–30% no aizsargājamām teritorijām jau ir stipri kara ietekmētas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.
Turpinoties karadarbībai Ukrainas teritorijā, pēc Pasaules Bankas domām, nepieciešamība pēc finansiālās palīdzības ir ievērojami augusi un sasniegusi jau 411 miljardus dolāru, kas ir teju trīs reizes lielāka summa par Ukrainas 2022. gada iekšzemes kopproduktu.
Krievijas armija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai, izmantojot 21 Irānā ražoto bezpilota lidaparātu "Shahed", piecus no tiem ukraiņiem neizdevās notriekt.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks ekonomikas jautājumos Olegs Ustenko vēsta, ka Krievijas nafta joprojām nonāk Eiropā, jo tiek izmantoti dažādi trūkumi Eiropas Savienības ieviesto sankciju režīmā.
Šobrīd Latvijā notiek ukraiņu spēlfilmas uzņemšana. To veic entuziastu grupa, pārsvarā šeit dzīvojošie ukraiņi. Filmas sižets balstās patiesos notikumos par traģisku sievietes likteni, kura kara apstākļos dzemdē bērnu un meitenītei tiek dots vārds Nadežda jeb latviski – cerība.
Ukrainas pilsēta Zaporižja trešdien cietusi Krievijas raķešu triecienā. Aculiecinieku video redzams, kā raķetes ietriecas daudzdzīvokļu namos. Tiek ziņots, ka postījumus nodarījušas divas raķetes.
Okupantiem agri vai vēlu nāksies pamest Krimas pussalu, un šis process var ievadīt visas Krievijas Federācijas sabrukumu. Šādu viedokli intervijā LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" pauda Krimas tatāru kopienas līderis Refats Čubarovs. Ar viņu sazinājās Toms Pastors.
Moldovai ir ļoti svarīga arī Latvijas pieredze ceļā uz Eiropas Savienību (ES), tā Latvijas parlamenta delegācijas vizītes laikā Moldovā norādīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"). Vizītes laikā trešdien amatpersonu viens no galvenajiem pārrunātajiem jautājumiem bija, kā palīdzēt Moldovai pašreizējā sarežģītajā laikā.
Krievijas pareizticīgo baznīca līdzās valsts politiskajai varai ir atbildīga par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, vizītes laikā Viļņā paziņojis Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I.
Naktī uz trešdienu Krievija ar irāņu bezpilota lidaparātiem "Shahed" veikusi triecienus vairākos Ukrainas reģionos. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem lielāko daļu dronu izdevies notriekt.
Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīte Maskavā apliecina, ka Pekina gūst arvien lielāku ietekmi pār Krieviju un kļūst par arvien nozīmīgāku spēlētāju pasaulē. Tikmēr nav piepildījušās cerības par to, ka Sji vizīte varētu būt pagrieziena punkts Krievijas rīcībā saistībā ar karu Ukrainā.
Diaspora visā pasaulē, bet jo aktīvi Kanādā, Amerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, tāpat arī lielā daļā Eiropas, tostarp Zviedrijā, atbalsta Ukrainu un ukraiņus jau kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Latvieši ir tie, kuri nereti arī vietējiem mītnes zemēs skaidro notiekošo no sava skatu punkta, jo nereti vietējiem šis karš var šķist tāls un viņus neskarošs. Diasporas pārstāvji Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" norādīja – latviešiem pasaulē notiekošais Ukrainā nav vienaldzīgs.
Lietuvā Krievijas pilsoņiem un viņu kontrolētajiem uzņēmumiem liegs iegādāties nekustamo īpašumu. Attiecīgais likums būs spēkā vienu gadu – līdz 2024. gada 14. aprīlim.