Ogļskābās gāzes jeb CO2 līmeņa kāpums atmosfērā palielina vidējo globālo temperatūru un veicina klimata pārmaiņas. Par to kontekstā ar Eiropas Zaļo kursu pagājušonedēļ izteikušies pat divu partiju kandidāti.
"Saistībā ar CO2, lai jūs saprastu to starpību," Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš no partijas "Latvija pirmajā vietā" vienā no saviem sociālo mediju video filmējas, stāvot mežā pie nocirstiem kokiem.
"CO2 gaisā ir 0,043%. Tātad 0,043% ir CO2 augšā mums gaisā. Lai jūs saprastu, ko tas nozīme tad, ja šis CO2 nokristos zem 0,03%, tad visi koki aizietu bojā, un, ja visi koki aizietu bojā, viss dzīvais uz zemes, uz pasaules aizietu bojā. Tātad saprotiet, tas Zaļais kurss, ko šobrīd bīda Eiropas Parlaments, tas ir pilnīgi aplams, tas ir pilnīgi garām," stāstīja politiķis.
Vidējo CO2 koncentrāciju atmosfērā politiķis nosauca pareizi. Taču viņa minēto samazinājumu Eiropas Zaļais kurss nemaz neparedz.
Eiropas Savienība cer samazināt ogļskābās gāzes emisijas, lai to līmenis atmosfērā neaugtu vairāk, nekā ir pašlaik.
Vai korekti teikt, ka atmosfērā esošās ogļskābās gāzes līmeņa kritums zem 0,03% nonāvētu visu dzīvo? Prestižā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta klimata pētnieki norāda, ka pirmsindustrializācijas laikmetā CO2 līmenis atmosfērā tiešām bija nedaudz zem Zivtiņa minētajiem 0,03% un tas cilvēcei būtu labs arī pašlaik. Taču sasniegt to būtu tikpat kā neiespējami.
Par CO2 saturu atmosfērā pagājušonedēļ izteicies arī Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš tagad kandidē no apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums". Kiršteins sniedzis interviju portālam NRA. Tai likts virsraksts ""Zaļais" kurss ir krāpniecība, kas iznīcina dabu".
"Jebkurš zinātnieks un jebkurš biologs pateiks: ja atmosfērā ir 0,04% ogļskābās gāzes, pat ja būtu 0,08%, tad tas absolūti ne par kapeiku mums netraucētu," apgalvoja Kiršteins.
Ja CO2 koncentrācija atmosfērā palielinātos divas reizes, vidējā globālā temperatūra pieaugtu par vairāk nekā četriem grādiem, secinājusi ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome.
Tā rezultātā simtiem miljonu cilvēku pasaulē ciestu no jūras līmeņa celšanās par vairākiem metriem, savukārt visā Eiropā būtu daudz biežāki un ekstrēmāki sausuma periodi, rāda Eiropas Komisijas (EK) Kopīgā pētniecības jeb zinātnes centra prognozes.
Arī Kiršteins intervijā piesauca spēja CO2 krituma risku:
"Taču, ja ogļskābā gāze nokristu zem 0,02%, tad dzīvība uz Zemes izbeigtos. Tas kaut kā nevienu neuztrauc."
Taču, kā minēts iepriekš, Zaļais kurss neko tādu neparedz. Nav arī pamata pieņemt, ka tikai ar izmešu ierobežošanu šādu samazinājumu vispār varētu panākt.
Kiršteins uz "Re:Check" e-pastā nosūtīto jautājumu neatbildēja. Savukārt Zivtiņš kā informācijas avotu minēja Lielbritānijas parlamenta deputātu Endrjū Bridženu.
Viņam ir augstākā izglītība bioloģijā, taču ar pētniecību šis britu politiķis nav nodarbojies.
Tiktāl par Kiršteina un Zivtiņa pausto. Taču arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) runā par zaļo kursu. Partija sociālajos medijos izplatījusi priekšvēlēšanu plaktātu.
"Kāpēc JKP jābūt Eiropas Parlamentā? Laiks piebremzēt Zaļo kursu. Ļausim izmantot vecākas automašīnas," pauž politiskā spēka uzsaukums.
Priekšvēlēšanu programmā un platformā "Facebook" partija raksta – kamēr tikai bagātākie var atļauties elektroauto, tā – īpaši laukos – neliegs izmantot vecākas automašīnas.
Eiropas Zaļais kurss paredz, ka no 2035. gada dalībvalstis beigs tirgot jaunus ar iekšdedzes dzinējiem darbināmus auto. Taču iepriekš iegādātos nebūs liegts ne izmantot pašam, ne pirkt vai pārdot.
Ja vecākas automašīnas nebūs aizliegtas, kāpēc partija sola ļaut tās izmantot?
Bijušais satiksmes ministrs, tagad JKP Eiropas Parlamenta vēlēšanu pirmais numurs Tālis Linkaits "Re:Check" skaidroja, ka solījums ir kontekstā ar valstu mērķiem samazināt jau minētos ogļskābās gāzes izmešus. Tas tiek darīts ar nodokļiem.
"Tad tā ir Zaļā kursa politika – aplikt ar lielākiem nodokļiem tos auto, kas izdala lielākas CO2 emisijas," viņš pauda.
Politiķis norādīja, ka šie lēmumi balstās uz Zaļā kursa dokumentiem:
"Tālāk jau tas nonāk, protams, arī nacionālajā līmenī. Bet primārais – tie ir Zaļā kursa mērķi, kuri ir jāizpilda nacionālajām valdībām."
Linkaits "Re:Check" stāstīja, ka arī Latvijai, lai tos sasniegtu, būtu jāsamazina šādu privāto automašīnu izmantošana. Taču īpaši laukos, kur maksātspēja ir zema, to darīt nevarot.
Te jāatgādina, ka pirms trīsarpus gadiem Linkaits kā satiksmes ministrs pats virzīja jaunu nodokli Latvijā ievestiem lietotiem auto, kas vecāki par pieciem gadiem.
"Iniciatīva par transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa ieviešanu nākusi no Satiksmes ministrijas ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā. Kā skaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits – zaļo kursu uzņēmušās rietumvalstis jau veikušas dažādus pasākumus, kuru rezultātā iedzīvotāji atsakās no videi kaitīgiem auto," par ieceri ziņoja LTV "Panorāma".
Mediji toreiz deva vārdu arī Linkaitam pašam:
"Mēs savukārt negribētu, lai visa šī lēto, bet vidi piedrazojošo mašīnu plūsma ienāktu Latvijā. Tāpēc attiecībā uz pirmreizējo reģistrāciju Latvijā tiek ieviests papildu reģistrācijas nodoklis."
Tolaik daudzi iebilda un valdība lēmumu par lietotu auto sadārdzināšanu drīz vien atsauca. Atgādinājām arī Linkaitam, ka toreiz viņš šo virzienu aizstāvēja.
"Nu, nācās aizstāvēt. Tā tas bija, jā," viņš atzina. Pats to neesot gribējis, bet tāds esot darbs koalīcijā. "Tad, kad tu esi valdībā, tev ir jāaizstāv valdības kopējā pozīcija. Tu nevari tur tā lēkāt uz priekšu un atpakaļ."
Tātad Eiropas Zaļais kurss vecākas automašīnas neaizliedz. Dalībvalstīm var nākties videi nedraudzīgu auto lietošanu padarīt dārgāku, un Jaunā konservatīvā partija iestāšoties pret to.
Taču vēlētājiem atgādinām, ka šīs pašas partijas satiksmes ministrs pirms trim gadiem rīkojās gluži pretēji. Proti, rosināja vecāku auto aplikšanu ar jaunu nodokli un kā argumentu minēja Zaļo kursu un nepieciešamību mazināt kaitējumu videi.
