Vairāk nekā trešdaļa jauniešu reģistrē veselības datus kādā no lietotnēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Par sociālo mediju lomu cilvēku ikdienā runājam daudz. Lielākoties, skatot sociālās tīklošanas vietnes un cilvēku uzvedību tajos vai pētot spēju atpazīt maldinošu saturu ziņu portālos (un to līdziniekos). Tomēr arvien lielāku popularitāti iegūst dažādi citi, pavisam ikdienišķi digitālie pakalpojumi – iepirkšanās internetā, taksometru lietotnes, veselības datu reģistrēšana viedierīcēs. Arī šie pakalpojumi bieži vien veidoti kā sociālie mediji, un katra nākamā paaudze ir arvien gatavāka tos iekļaut savā ikdienā.

To, ka digitālo pakalpojumu izmantojums kļūst arvien aktuālāks, parāda 2019. gada rudenī Latvijas Zinātnes padomes projekta “Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” ietvaros iegūto datu par dažādu digitālo pakalpojumu lietojumu sadalījums pēc vecuma grupām. Rezultāti par diviem no pakalpojumiem – taksometru lietotņu izmantošanu un veselības datēšanu viedierīcēs – redzami attēlā (skat. augstāk).

Kāda taksometru lietotnei saistība ar sociālajiem medijiem?

Lai gan katru no pakalpojumiem esam pieraduši uztvert kā atsevišķu lietotni, liela daļa no tām ir saistīta ar kādu no platformām (visbiežāk – "Facebook", "Google" jeb "Alphabet", "Apple"). Hosē van Dajka (Jose van Dijck), Ūtrehtas universitātes profesore un vairāku digitālajai kultūrai veltītu grāmatu autore, runā par platformu ekosistēmu, kurā lielākie spēlētāji (jau pieminētie uzņēmumi, ko papildina vēl arī "Amazon" un "Microsoft") sniedz kontrolētu piekļuvi sev pieejamajiem sociālo mediju datiem, ļaujot uz to resursiem būvēt jaunas, krietni šaurākas funkcionālās nišas platformas. 

Vienkāršs piemērs – "Google Maps", kas ļauj arī taksometru lietotnēm izmantot interaktīvu karšu sistēmu, pielāgojot to savām vajadzībām. Turklāt tā vietā, lai reģistrētos katrā vietnē atsevišķi, mēs ietaupām laiku un ar vienu klikšķi autentificējamies, izmantojot "Facebook", "Google" vai reizēm "Draugiem.lv" profilu, ļaujot mūsu datiem pārmigrēt no vienas vietas uz citu.

Kā darbojas platformu mehānismi?

Katru platformu veido liels daudzums datu, to plūsmu organizē algoritmi. Šie procesi darbojas konkrēta biznesa modeļa ietvaros, savukārt lietošanas noteikumos un privātuma politikas dokumentā tiek fiksēti lietotāja un vietnes uzturētāju tiesības un pienākumi. Katrai pieminētajai sastāvdaļai ir liela ietekme uz konkrētās platformas darbību, bet viens no būtiskākajiem atslēgas vārdiem ir dati.

Apziņa par to, cik liels datu daudzums var būt pieejams dažādās platformās, atgādina, ka mūsdienas asociē ar lielo datu laikmetu. Vietnē uzglabātie dati tiek analizēti, un, tajos balstoties, tiek izdarīti dažādi (automatizēti) secinājumi, kā arī daļā gadījumu šie dati tiek nodoti citām platformām. Tas, protams, pieprasa indivīda piekrišanu, bet – nav lielāku melu kā apgalvojums: “Esmu izlasījis lietošanas noteikumus un iepazinies ar privātuma politiku.”

Veselības datu reģistrēšana

Veselības datu reģistrēšana ir viena no aktuālākajām mūsdienu tendencēm, kam veltīts liels daudzums dažādu lietotņu. Vienkāršākais variants – soļu skaitītājs – ir iebūvēts lielā daļā viedtālruņu. Papildus pastāv daudz citu lietotņu un ierīču, kas veltītas veselības, labsajūtas un fiziskās formas uzlabošanai, piedāvājot regulāri reģistrēt, piemēram, uzņemtās kalorijas vai miega ciklu.

Jau minētajā pētījumā atklājas, ka šo izmanto 17% aptaujāto, savukārt no 16 līdz 24 gadu vecuma grupas to norādījuši 37%. Kas motivē mūs šādus datus fiksēt aplikācijās? Ir interesanti vērot dinamiku, daudzas no tām piedāvā personalizētus ieteikumus vai kādos gadījumos pat diagnozes. Šī lietotņu “spēja” balstās lielo datu kopuma analīzē, tāpēc daļā lietotņu lietotājs var savus datus piedāvāt arī pētījumu veikšanai, lai tādējādi pilnveidotu lietotņu spēju paredzēt potenciālās veselības problēmas. Tas, protams, aktualizē dažādus privātuma pārkāpumu draudus. Vēl

bažas varētu radīt lietotņu pārsteidzīgās diagnozes, sējot satraukumu tās lietotājos, vai otrādi – nespēja laicīgi konstatēt bīstamas situācijas pretēji solītajam.

Platformu ekosistēma – mūsu tagadne un mūsu bērnu nākotne

Privātuma draudiem un iespējamajām neprecizitātēm lietotņu darbībā šobrīd velta daudz uzmanības un resursu, tāpēc, visticamāk, to radītās problēmas noteikti laika gaitā tiks atrisinātas.

Lietotņu piedāvātajai funkcionalitātei pieaugot, arvien grūtāk atrast aizbildinājumus tās neizmantot. Tādā veidā no dažādiem pierakstu blociņiem, taksometru telefonu numuru uzglabāšanas un konkrētu naktsmāju meklēšanas internetā pārejam uz dzīvi platformu ekosistēmā, kur katra mūsu ikdienas darbība rada jaunus datus.

*LZP projekts “Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” Nr. lzp-2018/2-0260 tiek īstenots Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta ietvaros

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti