“Visu laiku varēja atvērt klases ar astoņiem bērniem, un pēkšņi tagad būs 15. Tas ir pārāk liels lēciens, un skaidrs, ka pie šādas valdības politikas, kad visu laiku tiek aicināts doties prom no laukiem, ir loģiski, ka tik daudz bērnu vairs nav šajā teritorijā un, protams, arī vidusskolā,” saka Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Vēl biedējošāka aina ir Jelgavas novadā, kur šajā mācību gadā vidusskolu grupā mācījušies 459 audzēkņi, bet mazāk par 15 bērniem klasē ir piecās no astoņām mācību iestādēm, kur var iegūt vidējo izglītību.
“Ja mēs runājam par to, lai būtu šie 80% jauniešu ar vidējo izglītību, mēs nevaram viņiem atņemt iespēju reāli un vienkāršākā ceļā šo izglītību sasniegt,” saka Jelgavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa.
Jelgavas novads ģeogrāfiski izveidots tā, ka atstājot tikai tās skolās, kuras atbilst kritērijiem, piemēram bērniem no Līvbērzes tuvākā novada vidusskola būtu Elejā. Un naivi cerēt, ka skolēni neizvēlēsies palikt uz pusi tuvākajās Jelgavas pilsētas skolās. Savukārt tas nozīmē papildus izmaksas, kas ir apmēram 100 eiro par skolēnu mēnesī.
“Tāpat pašvaldībai būs jāmaksā savstarpējie norēķini plus jāmaksā transports, lai šis bērns tiktu uz skolu. Tā kā lētāk mums būs samaksāt tiem skolotājeim, ja vajadzēs, un lai tas bērns mācās tā kā tagad pie mājas, tuvumā,” komentē Jelgavas novada priekšsēdētājs (ZZS) Ziedonis Caune.
Zemgalē jau ir klasisks piemērs. Dobeles novada Bērzes vidusskola statusu zaudēja 2001. gadā, un tolaik neviens pat nevarēja iedomāties, ka pēc desmit gadiem nebūs vairs ne pamatskolas, ne bērnudārza. Turklāt, jo ātrāk bērnu aizsūta uz pilsētu, jo mazākas kļūst cerības, ka viņš vēlēsies atgriezties dzimtajā novadā.
“Es zinu, ko tas nozīmē, kad ir jāizbraukā, kad tu bērnu īsti neredzi, kad tu nevari bērnu īsti izkontrolēt. Vai tā kontrole ir vajadzīga? Dabiski, ka viņa ir vajadzīga, un būtībā bērnam ģimene ir ļoti svarīga, un ja viņš reizi nedēļā tiek uz mājām, es domāju, ka tas nav īsti normāli,” uzsver vecmāmiņa no Bērzes pagasta Astrīda Lange.
Jaunie vidusskolu kritēriji gan vēl ir tikai apspriešanas stadijā, un, iespējams, tie mainīsies. Un pilnīgi noteikti nekāda vidusskolu reorganizācija vēl nenotiks 2014./2015. mācību gadā.
