Kandavas novada zemnieku saimniecībā „Stungas” ziemāji apsēti 150 hektāru platībā. Lai gan ir tikai februāris, saimnieki dodas apsekot ziemāju laukus, kas iekrāsojušies dzeltenā krāsā. Tuvāk aplūkojot gan redzams, ka zem dzeltenajām lapiņām vīd arī zaļas. „Pašreiz prognozēt ir pāragri, bet izskatās vēl diezgan labi pagaidām,” saka z/s „Stungas” īpašnieks Aldis Āboltiņš.
„Stungu” lauksaimniecības zeme lielākoties atrodas meža ielokos, tāpēc kailsals to skāris mazāk. Arī meliorācijas sistēmas sakārtošanā ieguldīts ne mazums pūļu un līdzekļu. „Manā praksē kādas divas reizes ir bijis jāpārsēj kviešu lauki, kas nav pārziemojuši. No 20 gadiem divas reizes. Tas nebūtu pārāk daudz,” saka Āboltiņš.
Visā Kandavas novadā kopumā ziemāji apsēti apmēram 4000 hektāru platībā, un daudzviet neparastā ziema tomēr ieviesusi savas korekcijas. „Ir arī lauki, kur ir sliktāk nekā šeit. Ir arī, kur ūdens guļ virsū, varbūt nav sakārtota meliorācija. Visumā kopā pa pagastu būs kādi 10-15% jāpārsēj uz šodienu,” norāda lauku konsultante Skaidrīte Šneidere.
Vēl sliktāka situācija kā Kurzemes pakalnos, ir Zemgales līdzenumos. Šeit ziemas rapša un kviešu sējumi ieguvuši ne vien dzeltenu, bet jau rudu nokrāsu, un daudzviet lauki grimst ūdenī. Tomēr, neraugoties uz to, ka diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs nulles, augu veģetācija vēl nav sākusies.
Zemgalē patreiz ir vissliktākā situācija, bet vēl jau nekas nav beidzies. Kamēr augs neataug, nevar pateikt, vai viņš ir gājis bojā vai nav. Zemnieki vēl cer, jo, ja jāpārsēj tik lielas platības, kā izskatās, būs traki,” atzīst Latvijas Lauku konsultāciju centra augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Visbīstamākā šajā situācijā ir kailsala atgriešanās, bet vismazākie zaudējumi ziemāju laukos būtu, ja gaisa temperatūra turpinātu paaugstināties.
