- Laika apstākļi un betona sūkņa kļūda noveda pie acīmredzamām problēmām
- Taču būvvalde uzskata, ka kaut kas nav kopumā kārtībā ar būvnieku attieksmi pret darba kvalitāti
- Turklāt plaisas un deformācija nav vienīgas problēmas
“Estētiski tas tik tiešām izcili skaists, un, būsim atklāti, izcili dārgs…” saka Stradiņa slimnīcas jaunbūves būvnieku pārstāvis Juris Pētersons no pilnsabiedrības SBRE un pasmaida – kas zina, varbūt slimnieku ārstēšanu patiešām ietekmēs tas, ka viņi atradīsies izcili skaistā būvē. Fasādei daudzas konstrukcijas pasūtītas īpaši no ārzemēm – piemēram, ārsienu paneļi ar Somijā izgatavotiem logiem.
"Stradiņu" būvlaukumā darba dunu gan tagad nedzird. Jaunbūves skeletam vietām pārsegtajās plēvēs svilpo vējš. Par ēkas būvēšanu atbildīgās pilnsabiedrības SBRE, kurā ir uzņēmumi „Re&Re” un „Skonto būve”, algotos būvētājus šobrīd objektā neredz.
„Nu tas, ko mēs redzējām, tās deformācijas tādas, kā tās bija redzamas, tās plaisas, viss pārējais, neliecina, ka ar šo objektu viss ir kārtībā,” saka Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, skaidrojot, kāpēc būvvalde februārī te būvdarbus pārtrauca.
Īsa priekšvēsture - pērn decembra beigās slimnīcas būvuzraugs Rihards Ābols konstatēja konstrukcijās deformācijas, pēc tam Stradiņa slimnīcas piesaistītie eksperti „Inspecta” problēmas apstiprināja, un slimnīca kā pasūtītājs vērsās būvvaldē. Tā nolēma būvdarbus pārtraukt.
Šī Stradiņa slimnīcas jaunbūves pirmā kārta bija jāpabeidz līdz rudenim, lai varētu izmantot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) naudu – 24 miljonus eiro. No tiem jau 11 miljoni saņemti un, iespējams, būs jāatmaksā. Vēl 42 miljoni eiro pirmajai kārtai ir valsts galvotais aizdevums. Tagad vienīgās cerības ir šis aizdevums.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, kas amatā ir pēdējos trīs mēnešus, atzīst: „Praktiski no šīs dienas mēs ar Eiropas naudu varam nerēķināties.”
“Mums ir jārēķinās, ka mēs ieliekam savu finansējumu, jo jebkurā gadījumā mēs zinām to, ka rezultāts netiks sasniegts un ka finansējums mums būs jāatmaksā. Labāk domāt, kur šo finansējumu šobrīd iegūt vai atrast līdzekļus, lai būvi varam pabeigt vai iekonservēt,” saka Zvidriņa.
Stradiņa slimnīcas jaunbūve ir pirmās kārtas redzamākā daļa. Neredzamās daļas ir, piemēram, joprojām nepadarītie darbi apakšzemē, bez kuriem, izrādās, tāpat jaunbūvi nevar nodot ekspluatācijā; būtu kavēts līguma izpildes termiņš un apdraudēta ERAF naudas izmaksa.
Par redzamo problēmu – plaisām un deformācijām
„Būtisku darba problēmu līdz decembrim nebija,” stāsta būvnieku SBRE pārstāvis Juris Pētersons no uzņēmuma „Skonto būve”. Viņš gan atzīst, ka viena nopietna problēma bija - pērn novembrī no darba aizgāja būvdarbu vadītājs Andris Tīģeris. Esot devies meklēt jaunus izaicinājumus.
„Tad mēs konstatējām, ka aizvietotāju viņam atrast ļoti grūti, jo ar tādu kvalifikāciju, kāda konkursā prasīta, Latvijā cilvēki ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi,” stāsta Pētersons.
Būvdarbu vadītāja Tīģera pēctecis izvēlēts atbilstoši likumam sertificēts, taču konkursa nolikumam gan neatbilstošs. Bet decembris jau nāca ar jaunām problēmām.
„Tas bija Ziemassvētku laiks, pirms Jaunā gada. Klimats bija diezgan normāls, plus temperatūra, pēkšņi sasniga sniegs, tas sāka kust, tad sāka salt,” būvnieku pārstāvis Pētersons stāsta par laiku, kad (kā pēcāk raksta atzinumā būvvalde) - otrā un trešā stāva līmeņos notika garensiju deformācija.
Šīs sijas mainīja formu no precīza taisnstūra uz ieapaļotu malu četrstūri. 216 pārseguma sijās bija sakrājies ūdens, to būvnieki centās izsūknēt, bet 16 sijās tas bija palicis, skaidro Pētersons.
„Sasalstot ūdens izplešas, tie ir spēki, ko nevar noturēt ne ar ko, tie ir molekulārie spēki, sijas zaudēja formu. Mēs visi pamanījām sekas. Diemžēl. Un būsim atklāti - mēs paši redzējām, ka ūdens ir iekšā, pamanījām, ka slikti ir, sākām sūknēt ārā, bet tur ir simtiem un simtiem litru ūdens. Kaut kur ūdens tomēr bija palicis iekšā un tās deformācijas radās. Un mēs absolūti nekādu vainu no sevis negribam noņemt, ir jāatbild par to, kas noticis,” saka Pētersons.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Vircavs par notikušo ir informēts: „Man nav cita skaidrojuma uz šo brīdi, ka tas diemžēl liecina par nepietiekošu darbu kvalitāti un kvalitātes kontroli būvobjektā. Vai nu cilvēki, kas to darījuši, ir vienkārši nevērīgi strādājuši, vai skolā neko nav mācījušies par fiziku un nav dzirdējuši, ka ūdens sasalstot izplešas.”
Taču ne tikai sijas jaunbūvē zaudēja formu. Būvvalde arī konstatēja, ka pirmajā blokā visā augstumā ir deformējušās ar betonu piepildītās kolonnas - no precīza kvadrāta tās kļuvušas par ieapaļotu četrstūri. Pēc SBRE pārstāvja Pētersona teiktā, tas notika, piepildot kolonnas ar betonu.
„ Diemžēl kaut kas betona sūknim nebija kārtībā ar mēraparatūru, tur bija tāds pārspiediens - neprecizitāte un spiediens par lielu iedots. Liekas jau ļoti īpatnēji, kā tu metālu vari no kvadrāta deformēt. Protams, tas nav apaļš. Bet deformācijas, ja es nemaldos, apmēram astoņi līdz 12 milimetri,” atzīst Pētersons.
Tomēr būvvaldes februārī tapušajā atzinumā pēc vizuālās apskates minētas arī vēl citas problēmas.
„Ir plaisas pārseguma paneļos. Šie paneļi ir ar tādu kā vilnīti, to gali ir vietām nošķelti un apdrupuši, kas liecina arī par nevērīgu transportēšanu vai kādām problēmām būvniecības gaitā,” situāciju raksturo Vircavs.
Turklāt pagrabstāva līmenī pa plaisām un šuvēm sūcas mitrums, kas varētu liecināt par problēmām ar hidroizolācijas materiālu, pieļauj būvvaldē.
Būvnieki gan uzskata, ka būvvaldes konstatētās problēmas nav smagas - viss ir labojams un nekas nebūs jādemontē un no jauna jāceļ.
„Tur ir atsevišķi mezgli, kas ir jāpastiprina, tie nav nekādi milzīgi izdevumi, tie ir daži desmiti tūkstoši izdevumu un ēka būs droša,” uzskata Juris Pētersons, Viņš arī uzsver, ka uzreiz pēc problēmu konstatēšanas ar būvuzraugu būvnieki pārrunājuši problēmu risinājumus un jau sākuši labot.
Pētersons uzskata, ka nepieciešami pastiprināšanas darbi un būvnieki zina, kā tas jādara, “ir rasējumi izstrādāti”.
“Mēs jau sākām tos veikt. Vienkārši attiecīgās konstrukcijas jāpastiprina, un būs nodrošināta gan nestspēja, gan noturība un ka viss būs simtprocentīgi droši,” klāsta Pētersons.
Būvvalde: Būvnieku atrunas esam dzirdējuši arī iepriekš
Vai tā ir normāla situācija, ka dārgas jaunbūves būvdarbu laikā tik daudz kas jāpastiprina un jāpielabo, Latvijas Radio jautāja būvvaldes vadītājam Vircavam.
„Es neteiktu, ka tā ir normāla prakse, es drīzāk teiktu to, ka šis nav pirmais gadījums, kur mēs šādus tekstus, šādus argumentus, šādas atrunas dzirdam no būvniekiem. Es neizslēdzu, ka atsevišķos gadījumos tā arī ir objektīvi, bet pārāk liela sakritība, ka visur, kur redzam kādas problēmas, visur ir atruna, ka tie ir sīkumi, ka tā ir normāla prakse būvniecībā, ka viss ir pielabojams, viss ir salāpāms. Man tas liecina, ka kaut kas īsti kārtībā nav ar attieksmi un darbu izpildes kvalitāti,” saka būvvaldes vadītājs.
Februāra beigās Stradiņa slimnīca noslēdza līgumu ar neatkarīgu ekspertu Arti Dzirkali. Viņam līdz aprīlim jāsagatavo eksperta atzinums, kurā jāsecina, kāda ir deformāciju ietekme uz ēkas nestspēju un drošību un kādi ir nepieciešamie risinājumi.
Atzinums jāiesniedz būvvaldē. Taču jau šobrīd būvvalde vērtē iesniegto izpilddokumentāciju, kas uzkrāta "Stradiņu" objektā – piemēram, autoruzraudzības žurnālu, būvdarbu žurnālu. Šajā objektā būvuzraugs vairākkārt apturējis būvdarbus, tiesa, pārsvarā kādā būvlaukuma daļā.
„Ko mēs redzam no būvdarbu žurnāla? Problēmas objektā ir bijušas, būvuzraugs vairākkārt norādījis, ne visos gadījumos tas ir ņemts vērā. Ja redzēsim, ka kaut kas nav bijis kārtībā, ar eksperta slēdzienu vien nepietiks, būvniekiem būs jāsaved kārtībā arī šie jautājumi, problēmas, kas bijušas fiksētas. Autoruzraudzības žurnālā redzam, ka ne visos gadījumos ir atzīmes par autoruzrauga norādījumu izpildi. Vai tas izpildīts, mēs nezinām,” saka Vircavs.
Pilnsabiedrība SBRE gan par to saka – būvuzrauga norādījumiem esot sekojuši.
Vēl skaidrs, ka jau šajā mēnesī Stradiņa slimnīcas būvdarbiem pievērsīsies arī jaunizveidotais Būvniecības kontroles birojs – vērtēs, kas līdz šim izdarīts būvdarbu laikā, vai projektētājs un būvdarbu veicējs no vienas puses un pasūtītājs no otras rīkojas tā, kā normatīvie akti pieprasa.
Būvniecības kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis stāsta, ka martā birojs vienojies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, ka birojs vairāk skatīsies uz izpildījumu, uz izmantotajiem būvizstrādājumiem un to atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Aisberga neredzamā daļa
Tomēr jaunbūve ir tikai pirmās būvniecības kārtas redzamākā daļa. Piemēram, kā akmens kaklā šajā projektā jau pāris gadu bijusi kādas visai necilas, bet ļoti vajadzīgas būves projektēšana un būvēšana - tas ir lietus ūdeņu kanalizācijas kolektors.
Sākotnēji tas bija plānots netālu no jaunbūves - Mārupes ielā, taču jau pēc līguma noslēgšanas starp SBRE un Stradiņa slimnīcu 2013.gadā atklājās, ka iecerētajā zemesgabalā tas nemaz nav iespējams. Tuvākā notekūdeņu sistēma ir tālu – Kārļa Ulmaņa gatvē. Tas nozīmē, ka būs jābūvē zem dzelzceļa.
„Tas ir viens no strīdus objektiem,” norāda Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, sakot, ka šai problēmai risinājumus šobrīd meklē.
„Tur situācija ir tāda, ka tu nevari nodot būvi ekspluatācijā, ja tev nav nodrošināta pilnīgi visa inženierkomunikācija, kas ir arī lietus ūdeņu novadīšana,” skaidro Zvidriņa.
Pamatojot, ka līguma izpildes laikā iestājās neparedzēti – no būvnieka neatkarīgi apstākļi -, 9.martā slimnīca izsludināja sarunu procedūru par jaunbūves lietus ūdens novadīšanas tīkla būvprojekta izstrādes papildus darbiem. Līdz 13.martam būvniekiem SBRE ir jāiesniedz piedāvājums. Cik naudas vēl vajadzēs, nav zināms.
Tomēr, kas maksās par līdz šim pieļautajām kļūdām – skaidras atbildes nav. Būvnieki par savu naudu izlabos kļūdas būvdarbos, tas ir paredzēts līgumā. Taču nav zināms, vai kāds uzņemsies atbildību par, visticamāk, zaudēto Eiropas naudu.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Zvidriņa uzsver, ka par projekta kopējo realizāciju vispirms jau atbild Stradiņa slimnīcas vadība.
„Ja tu līgumu esi parakstījis ar būvniekiem 2013.gadā, un mēs esam 2015.gadā un ir ļoti neliela daļa izdarīta, jāskatās, cik lielā mērā atbildīgs ir pasūtītājs un cik lielā mērā atbildīgs ir būvnieks. Jo jebkurā gadījumā atbildība ir abām pusēm,” saka Zvidriņa.
Iepriekšējais valdes priekšsēdētājs bija Dins Šmits, kurš amatā sabija gadu, līdz šī gada 9.martā iesniedza atlūgumu pēc tam, kad veselības ministrs Guntis Belēvičs pavēstīja, ka viņš zaudējis uzticību saistībā ar Stradiņa slimnīcas finanšu plūsmām un jaunā korpusa būvniecību. Vai ministrija vērtēs iepriekšējo valsts sekretāru kā slimnīcas kapitāldaļu turētāju atbildību, nav skaidrs.
Iespējams, skaidrību Stradiņa slimnīcai palīdzēs ieviest juristi no zvērinātu advokātu birojs „LEXTAL”, kuriem būs jāanalizē ar SBRE noslēgtais līgumu par korpusa būvniecību un jāpievēršas no līguma izrietošajām sankcijām. Slimnīca par šo ārpakalpojumu gatava maksāt ne vairāk kā 42 tūkstošus eiro.
