Pērnā gada rezultāti liecina, ka bioloģiski vērtīgie zālāji ir apdraudēti un dabisko zālāju platības sarūk.
Tā galvenais iemesls ir dabisko pļavu neapsaimniekošana vai nepareiza apsaimniekošana. Daļā zālāju ir konstatētas svešzemju augu sugas, piemēram, latvāņi, lupīnas, Kanādas zeltslotiņas, kā arī ekspansīvas sugas, kas liecina par nepiemērotu vai nepietiekamu apsaimniekošanu. Vērojama tendence, ka zālāji, tostarp bioloģiski vērtīgie, uz neauglīgām augsnēm tiek apmežoti.
Pērn apsekotie bioloģiski vērtīgie zālāji atrodas vienādā proporcijā gan aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām.
Turklāt apmēram divas trešdaļas no tiem atrodas privātpersonu īpašumos. “Tas norāda, cik būtiska ir zemju īpašnieku loma savu īpašumu pareizā apsaimniekošanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.
Jau uzsākta otrā dabas skaitīšanas sezona. Tās laikā lauku darbos 220 eksperti apsekos teju 500 000 hektāru lielu Latvijas teritoriju.
Līdz aprīļa beigām 50 tūkstoši zemes īpašnieku saņems informatīvu vēstuli uz savu deklarēto adresi, ja viņiem piederošajā zemē šajā gadā plānota dabas skaitīšanas ekspertu vizīte. Tās paredzētas no aprīļa līdz novembrim.
Šogad apsekojamajos novados notiks bezmaksas semināri zemju īpašniekiem par projektu un sniegtas atbildes uz jautājumiem.
Dabas skaitīšana jeb biotopu apzināšana 2017.gadā īstenota tikai daļā valsts teritorijas, neievērojot vienmērīgu reģionālo sadalījumu. Līdz ar to pirmās sezonas dati nav reprezentatīvi visai Latvijai, norāda Dabas aizsardzības pārvalde.
KONTEKSTS:
“Dabas skaitīšanas” ietvaros Latvijā apzina biotopus. Dzīvotņu apzināšana ilgs līdz 2019.gada nogalei, un šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā eksperti veic aizsargājamo biotopu inventarizāciju gan valsts, gan privātajās zemēs.
Tikai pēc pilnīgas iegūtās informācijas apkopošanas varēs spriest par dzīvotņu izplatību un stāvokli valstī vai kādā konkrētā novadā.
