Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rīgas pils Kastelas pārbūvē projektētājus satrauc valsts dzīšanās pēc termiņiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Katalonijas premjers: Mēs jūtam, ka Spānija vienkārši nav mūsu valsts

Dabas skaitīšana atsegusi dabas un ekonomisko interešu sadursmi

Dabas skaitīšana atsegusi dabas un ekonomisko interešu sadursmi

Līdz ar daudz aprunāto Dabas skaitīšanas jeb biotopu novērtēšanas projektu Latvijā atkal vairāk aktualizējušās dabas sargu un zemnieku vai mežu īpašnieku attiecības. Tā ir diskusija par dabas un ekonomisko interešu līdzāspastāvēšanu, par līdzsvaru.

Šobrīd lielai daļai lauksaimnieku ir bažas par projekta rezultātu, proti, vai tas nenesīs ierobežojumus saimniekošanai. Savukārt attieksme un arī rīcība no mežu nozares pret dabas vērtību uzskaiti ir asāka.  

 

Litenes zemnieks dabas liegumā saimnieko ar zaudējumiem

Aplokā kopējā iežogotā pļavu platība ir aptuveni 250 hektāri, un dabas liegumā skaitās ap 200 hektāru, ko  Sitas un Pededzes pļavās apsaimnieko zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis. Plašās pļavas Litenes pusē nogana aptuveni 250 savvaļas liellopi un zirgi.

“Tās palienu pļavas vairāk vai mazāk vēsturiski ir veidojušas cilvēku darbības rezultātā, gadu simtiem cilvēki te ir pļāvuši, notikusi saimnieciskā darbība, un tieši tāpēc te ir izveidojusies tā augu sabiedrība, kas šeit ir, tostarp aizsargājamie augi,” stāsta Ciglis.

“Ja to pļavu neuzturēs, tad tā vienkārši aizaugs ar krūmiem, un tās dabas vērtības pazudīs. No putniem te ir aizsargājama suga – ķikuts,” piebilst saimnieks.

Šobrīd savvaļas lopiem ir īpaši ierobežota barības bāze plūdu dēļ, dažviet pļavas ir ūdenī. Tas nozīme papildu izmaksas teritorijas apsaimniekošanā. Zemnieks atzīst, ka pašam kā vietējam iedzīvotājam ir svarīga dabiskā ainava, kuru grib glabāt arī nākamajām paaudzēm, bet vienlaikus arī atzīst, ka saimniekot dabas liegumā sanāk ar zaudējumiem. Tāpēc pamata ienākumi saimniecībai ir no zemēm, kuras ļauts apstrādāt.

“Patiesībā šobrīd saimniekošanu palienēs es dotēju no savas otras saimniecības, kuras zemēs es audzēju graudaugus un rapšus,” stāsta Ciglis.

“Ar tiem atbalsta maksājumiem, ko šobrīd saņemu par šo pļavu uzturēšanu, vienkārši nav iespējams to darīt bez zaudējumiem. Iepriekšējā plānošanas periodā bija dabas aizsardzības “Natura 2000” maksājumi, arī par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos maksāja vairāk,” stāsta Ciglis.

Litenes zemnieks Gunārs Ciglis cer, ka līdz ar šobrīd aktuālo dabas skaitīšanas projektu viņam atbalsta maksājums pieaugs, ja tiks konkrētāk fiksētas dabas vērtības.

Neziņa ir zobu sāpes

Savukārt Kurzemē, Abavas senlejas parka teritorijā saimnieko vairāki lauksaimnieki graudaudzētāji. Tajā skaitā zemnieks Uģis Ziediņš no saimniecības “Brasliņi”, kam aptuveni 50 hektāri zemes ir dabas parka teritorijā; tas gan nav liegums un šobrīd lielus ierobežojumus vai zaudējumus rapšu laukam nesagādā.

Graudkopis tomēr saka, ka tad, ja īpašumā ir kāda dabas sargu redzeslokā esoša teritorija, zobu sāpes sagādā neziņa par to, vai nākotnē zemei var mainīt statusu dabas skaitīšanas projektā.

“Bažas ir par to, cik tālu viņi var noteikt liegumu, ja gadījumā biotopu atrod blakus teritorijā, kura robežojas ar maniem laukiem dabas parkā. Man kā zemniekam svarīgi, lai pārvalde kaut kādos normatīvos ieraksta, ka turpmāk nekādus ierobežojumus manās zemēs, kuras intensīvi jau apsaimniekotas, nevar uzlikt. To neviens nesola un nedara,” saka Ziediņš.

“Mēs gribam, lai tās, šobrīd jau apsaimniekotās lauksaimniecības teritorijas dabas parkā, ieliek kā neitrālās teritorijas, līdzīgi kā ceļi un elektropārvades līnijas. Tās meža pļavas gar Abavu, protams, lai paliek neskartas, tām tur ir jābūt,” uzskata zemnieks.

“Bet mums ir bail, ka kādā brīdī mums sāks likt kādus ierobežojumus, kaut vai uz minerālmēslu lietošanu, ja līdzās atklās ko īpaši vērtīgu,” viņš atzīst.

Dabas pārvalde mierina – saimniekiem lielākoties nav jāuztraucas

“Lauksaimniecības zemēs nav tik nozīmīgas dabas vērtības, lai varētu uzlikt liegumu vai mikroliegumu. Tāpēc tiem ražojošajiem lauksaimniekiem arī dabas skaitīšanas kontekstā nav jāuztraucas, jo šajos laukos nebūs tās īpaši aizsargājamās dabas vērtības,” zemnieku bažas komentē Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Gunta Gabrāne.

Pārvaldes dati liecina, ka kopumā šobrīd privātīpašniekiem pieder lielākās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platības, tie ir 62%. Teritorijas iedala dažādās kategorijās. Gabrāne stāsta, ka ierobežojumi galvenokārt ir zemēm ar rezervāta un lieguma statusu.

Par mežsaimniecības darbības liegumiem izmaksā kompensācijas, kā arī var saņemt lauksaimniecību stimulējošu maksājumu par bioloģiski vērtīgu zālāju uzturēšanu.

Konfliktu netrūkst

Dabas pārvaldes ieskatā kopumā valstī dabas sargu sadarbība ar zemes īpašniekiem ir ļoti atšķirīga. Bieži cilvēki vēlas saprast, kā izmantot savu bioloģiski vērtīgo īpašumu, bet netrūkst arī konfliktu un neskaidru situāciju, īpaši līdz ar šobrīd aktuālo dabas skaitīšanas procesu.

Viens no pēdējiem gadījumiem ir mežizstrādes uzņēmuma “Dižozols” vēstules mežu īpašniekiem, kas izteikti negatīvi atsaucas par dabas skaitīšanu un biedē ar sekām.  

“Uzņēmējs ir izpētījis, ka cilvēkam šajā gadījumā ir daļēji neapsaimniekots mežs 11 hektāru apmērā. Un tad tekstā viņš brīdina zemes īpašnieku, ka notiek dabas skaitīšanas projekts un, ja īpašums būs aizaudzis un neskarts, tad to pievienos biotopam un jebkāda mežsaimnieciskā darbība tiks aizliegta,” par vēstules saturu stāsta pārvaldes dabas aizsardzības eksperte Gunta Gabrāne.

 “Tā ir tieša biedēšana un cilvēku musināšana. Īpašnieks šo izlasa un domā, ka ar steigu kaut kas jādara ar īpašumu, lai gan tas dabas skaitītājs nekādus ierobežojumus vēl nevar uzlikt, jo tagad līdz 2020. gadam tiek tikai vākti dati bez regulējošām darbībām,” saka Gabrāne.

Meža nozare dabas skaitīšanu saista ar neuzticību un bažām

Mežu apsaimniekošanas uzņēmumu un vēstulē norādīto numuru Latvijas Radio gan sazvanīt neizdevās. Taču šādu komercpraksi komentēt piekrita Mežu īpašnieku kooperācijas biedrības vadītājs Grigorijs Rozentāls.

Vēstules saturu viņš sauc par diskutējamu, bet vienlaikus papildina, ka dabas skaitīšana mežu nozarei tiešām saistās tikai ar neuzticību un bažām.

“Valstij pirms šīs biotopu pētīšanas bija jāparedz, ka tiks izzāģēti pārauguši meži, ka tiks izzāģēts tur, kur īpašniekam var rasties pamatotas vai nepamatotas aizdomas, ka tur var biologi kaut ko atrast. Un šeit vienkārši viens uzņēmējs [nāk] ar tādu provokatīvu veidu, kā to izmantot,” spriež Rozentāls.

“Protams, par to, kur viņš dabūjis datus un informāciju par konkrētiem hektāriem un īpašumiem, tie jautājumi ir jāuzdod amatpersonām. Bet jā, šajā gadījumā mežu apsaimniekotājs izmanto nozarē valdošas bažas, lai pelnītu naudu. Vai tas ir ētiski, grūti pateikt, bet nelikumīgi laikam tas nav,” saka Rozentāls.

Zemnieku organizācijas cer uz diskusijām

Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus savukārt vērtē, ka ornitologiem ar privātīpašniekiem sanāk reta saskarsme, jo mikroliegumi, kas saistīti ar kādu putnu sugu, ir veidojami pārsvarā valsts mežos. Ornitologs arī norāda, ka šobrīd liegumu Latvijā ir objektīvi maz, un arī viņa ieskatā dabas skaitīšana meža īpašniekiem nav jāuztver kā bieds.

Savukārt lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" pārstāve Maira Dzelzkalēja papildina, ka zemju īpašniekiem ir svarīgi zināt, kas atrodas viņu īpašumā. Dabas skaitīšanas rezultāti ne vien dotu iespēju saprast, kur atrodas aizsargājamas teritorijas, bet arī būtu pamats diskutēt par šo vietu labākiem apsaimniekošanas veidiem, kas dod labumu gan dabai, gan īpašniekam.

“Šobrīd ir īpaši svarīgi turēt spēkā šo vienošanos, ka zemju un mežu īpašnieki ar Dabas pārvaldi varēs sēsties pie viena galda un diskutēt par to, kurā vietā ko saglabāt. Un ja tiešām būtu 100% pārliecība, ka tas projekts ar to arī noslēgsies, tad lauksaimniekiem nebūtu nekāda pamata bažām,” pauda Dzelzkalēja.

Šobrīd dabas skaitīšanas projektā apstaigāta mazāk nekā trešdaļa Latvijas. Nozīmīgo biotopu kartēšana notiks vēl līdz 2020. gadam, taču pagaidām dabas inspektori un citi eksperti, kas veic šos apsekojumus, secina, ka lielu izmaiņu esošajās teritorijās nav.  

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti