ĪSUMĀ:
- Latvijas vēsturē vērienīgāko dabas skaitīšanu vairāku gadu garumā veikuši aptuveni 200 dabas ekspertu visā valsts teritorijā.
- Eksperti pētījuši vietas, kurās sastopamas dabas vērtības, mazāk skarot apdzīvotās un lauksaimniecības teritorijas.
- Dati liecina, ka daba ietekmēta vairāk vai mazāk visā valsts teritorijā.
- Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvija dabas daudzveidības ziņā ir lejasgalā.
- No dabas nedrīkst tikai ņemt, tai ir arī jādod, tostarp ar dabas apsaimniekošanu un atjaunošanu.
Aizvadīto četru, piecu gadu laikā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti nav iepriecinoši, jo atklāj, ka Latvija strauji zaudē bioloģisko daudzveidību. Kā pastāstīja Širovs, eksperti darbojušies vietās, kur sastopamas dabiskas vērtības, mazāk apmeklējot apdzīvotās un lauksaimniecības teritorijas.
Iegūtie dati palīdz izvērtēt politiskos lēmumus un attīstības projektus
Šāda dabas skaitīšana notiek visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, jo, kā norādīja Širovs, valstīm ir regulāri jāziņo par to, cik gādīgi tās rūpējas par savām sugām un biotopiem. Turklāt jānovērtē ne tikai tas, kādas un cik daudz dabas vienību ir sastopamas, bet arī tas, kādā kvalitātē tās ir. Šie dati tālāk palīdz arī politiķiem pieņemt lēmumus par to, kādu ceļu Latvijai iet, lai saglabātu vienu vai citu dabas vērtību, sugu, biotopus.
"Ne mazāk svarīgi ir tas, ka dabas skaitīšana ir nozīmīga arī mums pašiem, lemjot par attīstības projektiem," norādīja DAP pārstāvis Širovs.
Aprakstot dabas inventarizācijas procesu, Širovs norādīja, ka dabas skaitīšanu aizvadīto četru, piecu gadu laikā veikuši aptuveni 200 ekspertu, kuri noteiktā laika posmā izvēlētajā teritorijā veikuši smalku sugu uzskaiti un novērtēšanu, biotopu platības uzmērīšanu. Dati pēcāk digitalizēti un fiksēti arī interneta vidē.
"Droši vien, ka nebūtu iespējams pilnībā izstaigāt visu Latviju un projektu turpināt vēl piecus gadus, iesaistot vēl 200 ekspertu. Tādēļ šī atlase tika veikta ļoti specifiski, lai nepalaistu garām no dabas daudzveidības viedokļa pašu labāko un svarīgāko," sacīja Širovs.
Katram biotopam sava izvērtēšanas īpatnība
Dati liecina, ka, lai gan Latvijā meži aizņem ļoti lielu platību, šobrīd Latvijā bioloģiski vērtīgi ir tikai 10% no tiem. Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "Latvia Nature" mežu eksperte Sandra Ikauniece pastāstīja, ka dabas eksperti neapsekoja katru meža nogabalu un stūrīti, bet pētīja tieši bioloģiski vērtīgos biotopus.
"Mežu gadījumā vērtīgi meži ir zināmu vecumu sasnieguši meži," pastāstīja Ikauniece. "Tika atlasītas audzes, kas ir sasniegušas zināmu vecumu vai atrodas noteiktos ģeoloģiskos apstākļos."
Ja mežus ir iespējams novērtēt no brīža, kad ir nokusis sniegs un mostas veģetācija, tad, piemēram, zālājam šī vērtēšanas sezona ir daudz īsāka.
Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "Latvia Nature" zālāju eksperte Kristīne Daudziņa atklāja, ka no zālājiem dabas skaitīšanā pētīti ilggadīgie zālāji, kas reģistrēti Lauku atbalsta dienestā. Dabas dinamiskuma dēļ uzietas arī jaunas kartē iekļaujamas zālāju teritorijas, pastāstīja Daudziņa.
Latvija starp ES valstīm lejasgalā
Runājot par dabas skaitīšanā iegūtajiem datiem, Širovs norādīja, ka secinājumi nav patīkami. "Būtībā Latvijas daba ir ietekmēta vairāk vai mazāk gandrīz visur. No otras puses, ir jāņem vērā, ka Latvija nav tik milzīga valsts un mums nav tādu vietu, kas būtu cilvēkiem nepieejamas, piemēram, kādas dziļas aizas vai augsti kalni. Nav brīnums, ka cilvēka darbība atstājusi ietekmi uz visām dabas vērtībām," pauda Širovs, norādot, ka samazinās gan biotopu platība, gan to kvalitāte. Samazinās arī sugu daudzveidība.
Pozitīva tendence novērojama tikai atsevišķās biotopu grupās, piemēram, alu un atsegumu dzīvotnēs. Tāpat Širovs norādīja, ka Latvija ilgtermiņā daudz strādājusi un varētu lepoties ar savu pieredzi purvu atjaunošanā.
"Ja noliekam Latviju skalā starp visām ES valstīm, jāsaka, ka mēs dabas daudzveidības ziņā esam lejasgalā. Vidēji esam sliktāki dabas aizsardzībā un dabas vērtību saglabāšanā," pauda Širovs, piebilstot, ka sliktāk par Latviju ar dabas biotopu saglabāšanu sokas tikai blīvi apdzīvotās Centrāleiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Dānijā, Beļģijā un Nīderlandē. "Ja mēs paskatāmies, piemēram, uz Spāniju, Portugāli, Balkānu valstīm, tad tās ir pamanījušās uzrādīt labākus rezultātus."
Ikauniece pastāstīja, ka mežu biotopi Latvijā īpaši strauji izzuduši deviņdesmitajos gados un šī gadsimta sākumā, kad notika ļoti aktīva mežu izciršana privātajos mežos.
"Es viņus saucu par lidlaukiem, kas tika izcirsti vecajos mežos," sacīja mežu eksperte. Vēlāk izciršanas process sācies arī valsts mežos.
Tomēr nepareizi būtu uzskatīt, ka visi bioloģiski vērtīgie meži ir veci, norādīja Ikauniece. Bioloģiski vērtīgi ir arī jauni meži, piemēram, staignāju meži vai purvaini meži, kuriem svarīga ir hidroloģija un veģetācija.
Tikmēr zālāju eksperte Daudziņa pauda, ka kritiskā bioloģiski vērtīgo zālāju izzušana ir saistīta ar dzīvesveida paradumu maiņu – cilvēki ir mobilāki, mainās arī lauksaimniecība, viensētas kļūst mazapdzīvotas, mazāk ganībās tiek laisti lopi, kuriem ir svarīga nozīme zālāju bioloģiskajā daudzveidībā. Šobrīd Latvijā konstatēts, ka bioloģiski vērtīgi ir mazāk nekā 1% zālāju.
Daudziņa pastāstīja, ka vienā kvadrātmetrā izcilas kvalitātes zālāja jābūt aptuveni 50 augu sugu, bet šobrīd "eksperti priecājas jau par 20, 25 sugām".
No dabas ne tikai jāņem – tai ir arī jādod
Eksperti pauda, ka ir tikai normāli, ka cilvēki izmanto šos dabas labumus, "ekosistēmu pakalpojumus". "Tie ir pamatā cilvēku eksistencei, lai cilvēks varētu dzīvot," norādīja Širovs, vienlaikus atgādinot, ka cilvēkam vajadzētu ne tikai piešķirt dabai naudas izteiksmi, bet domāt par dabu arī kā par resursu, kas ir pamats, lai cilvēks varētu eksistēt.
"Mēs nevaram no dabas tikai ņemt labumus, ir jādod tai arī pretī, piemēram, ar dabas apsaimniekošanu, atjaunošanu," pauda Širovs, piebilstot, ka Eiropas Savienība virzās uz to, lai līdz 2050. gadam visas ietekmētās, iznīcinātās vai degradētās ekosistēmas tiktu atjaunotas ar nolūku arī pēc gadu desmitiem un simtiem izmantot šos "dabas sniegtos pakalpojumus" un nodrošināt savu eksistenci.
Tikmēr mežu eksperte Ikauniece piebilda, ka vērtīgu mežu saglābšanai nepieciešams uzlabot aizsargājamo dabas teritoriju likumu.
KONTEKSTS:
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ieguvusi valsts vēsturē pilnīgākos datus par Latvijas dabu, pētot pļavas, purvus, mežus, upes un ezerus, piejūras un iekšzemes kāpas, alas un iežu atsegumus kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā.
Dati liecina, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā katastrofāli samazinājušies zālāju biotopi, nesasniedzot pat 1% no valsts teritorijas, tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi, teju puse purvu ir pārveidoti un cilvēka darbības ietekmēti, vairāk nekā divas trešdaļas saldūdens biotopu ir ietekmēti, piekrastes biotopus negatīvi ietekmē invazīvo sugu izplatība, apbūve un antropogēnā slodze, bet trauslo alu un iežu atsegumu grupu apdraud cilvēku rīcība – atkritumu izgāšana, iežu skrāpēšana, kāpelēšana.
