Konkurence gan uz pašvaldību, gan privātā sektora darbavietām, kā paredzēts, bijusi sīva un strādāt varēja mazāk nekā puse gribētāju. Izmaiņas programmas noteikumos, kas šogad ļāva strādāt arī divus mēnešus ilgu periodu un tāpat teju 700 darba devēju atsauktās vakances ietekmējušas programmas rezultātus, tā uzskata Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), taču atbildīgā Saeimas komisija nākamam gadam sola meklēt lielāku finansējumu, lai vasarā nodarbināto skolēnu skaits varētu pieaugt.
Šogad pavasarī NVA ziņoja, ka turpinās pērn atjaunoto valsts atbalstu skolēnu darbam vasarā, prognozējot, ka iespēja strādāt varētu būt trīsarpus tūkstošiem bērnu un jauniešu vecumā no 15 gadiem. Tuvojoties vasarai un sākoties programmai, aģentūra ziņoja, ka faktiski darbavietas piedāvāt varētu četriem ar pusi tūkstošiem skolēnu, bet nesen apkopotie programmas rezultāti rāda – strādājuši 3804 skolēni, kas ir par 400 skolēniem mazāk nekā pērn un par 700 mazāk, nekā bija plānots.
Aģentūras Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka stāsta, ka nodarbināto bijis mazāk, jo programmas gaitā mainīti noteikumi un daļa skolēnu darbavietā strādājuši ilgāk, nekā sākotnēji plānots. "Kā jau minēju, tika grozīts ārējais normatīvais regulējums. Tad, kad mēs pasākumu uzsākām plānot, jau tā kā gatavojāmies pasākuma īstenošanai gada sākumā, bija paredzēts, ka jau vasarā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri paredzēs, ka skolēnu [nodarbinātības] pasākumā varēs iesaistīties uz diviem mēnešiem," stāsta Kabaka. "Grozījumi stājās spēkā jūnija vidū, kad pasākums jau bija uzsācies, tādēļ daudzi darba devēji, protams, plānoja savu darbību un skolēnu nodarbinātību atbilstoši esošajai situācijai," viņa skaidro.
Tādējādi daļa skolēnu pie darba netika, jo citi viena mēneša vietā nostrādāja divus. Tāpat arī darba devēji programmas gaitā vai īsi pirms tās uzsākšanas atteikuši teju 700 vakances, no tām vairāk nekā 250 bijušas pašvaldībās, stāsta Kabaka.
Kā iemesls atteikumiem bijusi vairāku pašvaldību neapmierinātība ar rindas kārtību, jo vēlējušās darbu piedāvāt savā teritorijā deklarētajiem skolēniem. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure pašvaldību rīcību nekomentēja, sakot, ka šis jautājums vēl neesot pārrunāts.
Notikušajam uzmanību pievērsuši arī Saeimas deputāti. "Mums diskusija būs nopietna par skolēnu skaitu," stāsta Saeimas atbildīgās Sociālās un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība).
Bērziņš uzskata, ka problēma meklējama nepietiekamajā valsts finansējumā.
"Svarīgākais ir tas, lai dabūtu klāt finansējumu. Ir samazinājies skolēnu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu. 2015.gadā bija 3800 un 2014.gadā bija 4200 [skolēnu]. Toties naudas summa tika iztērēta daudz lielāka, jo pieauga arī minimālais atalgojums un visas pārējās lietas, kas ir kopumā šajā summā, līdz ar to summa bija pieaugusi. Tā bija 783 000 [eiro 2015.gadā] un 2014.gadā tā bija 627 000 [eiro]," norāda Bērziņš.
Tikšanos ar aģentūru un Labklājības ministriju komisija plānojot nākamgad janvārī, lai laikus meklētu papildu finansējumu vairāk jauniešu iesaistīšanai. Bērziņš uzskata, par to jārūpējas arī atbildīgajai Labklājības ministrijai, apsvērta iespēja, ka Eiropas fondu paredzēto naudu jauniešu bezdarba mazināšanai daļēji varētu virzīt šai programmai. "Tā kā ir gan kapacitāte un jauniešu vēlēšanās, tad ir naudas jautājums - cik tās būs nākamajā gadā. Varētu būt vēl lielāka naudas summa, toties mazāks skaits jauniešu, kas varētu būt nodarbināti," saka Bērziņš.
Pastāv iespējamība, ka arī nākamgad, ja finansējums paliks nemainīgs vai nedaudz palielināsies, skolēnu skaits turpinās samazināties un to ietekmē minimālās mēnešalgas pieaugums, tas tā bijis arī šogad. Programmā daļu algas un garantiju sedz valsts, bet daļu komersanti, un, jo lielākas summas jāsedz valstij, jo mazākam skaitam bērnu ir iespēja strādāt.
Visvairāk skolēnu šogad strādājuši Rīgā un Kurzemē, bet salīdzinoši mazāk pārējos novados. Kopumā darbam vasarā bija pieteikušies teju 8000 skolēnu visā Latvijā.
