Pie Jelgavas ielas Olainē atrodas teritorija, kura glabā neskaitāmas vēstures liecības.
Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākais speciālists, arheologs Māris Ribickis pastāstīja, ka vairāk nekā hektāru lielā teritorija, kurā mūsdienās aug daudz lieli koki, 20. gadsimta sākumā bijusi karavīru mītnes vieta.
"Šeit ir bijusi krievu armijas nometne. Līdz ar to šeit uzturējās krievu armijas karavīri Pirmā pasaules kara laikā, tai skaitā arī latviešu strēlnieki. Un Neatkarības kara laikā varēja īslaicīgi uzturēties gan Latvijas armijas karavīri, gan Bermonta armijas karavīri," skaidroja Ribickis.
Pirms četriem gadiem Olainē atklāts Pirmā pasaules kara izziņas maršruts, bet darbs pie teritorijas izpētes joprojām turpinās. Kopš 2017. gada ik vasaru notiek arī arheoloģiskā izpēte.
"Mēs jau esam apzinājuši 18 zemnīcu vietas. Zemnīcas, blindāžas, patvertnes, telšu vietas. Mums vēl ir daudz, jo nāk katru gadu klāt jaunas un jaunas.
Bieži vien tādas knapi, knapi samanāmas, bet, lai pārliecinātos, ka tā ir bijusi zemnīca, blindāža vai kāda cita mītnes vieta, ir jāveic arheoloģiskā izpēte," norādīja vēsturnieks.
Senākās mītnes, kas datētas ar 1915. gadu, atrodoties tuvāk pie ceļa. Vienā no tādām arheoloģiskie darbi notiek arī šovasar. Divu arheologu uzraudzībā zemnīcā naski darbojas astoņi Olaines 1. vidusskolas puiši. Viņi atzīst, ka darbs nav viegls.
Skolnieks Ģirts Kaimiņš stāstīja: "Grūti tās saknes dabūt ārā, mocības ar muguru, bet tas tā ir visiem. Arī īsti nav, ko darīt mājās, tāpēc labāk pastrādāt un nopelnīt naudu."
Arī Kaspars Kārkliņš sacīja, ka darbam pieteicies, jo vēlējies mazliet nopelnīt, bet interesējot arī vēsture.
"Es esmu vairāk Otrā pasaules kara entuziasts, bet patīk kara vēsture it īpaši," stāstīja skolnieks. Ar Otrā pasaules kara vēsturi viņš iepazinies, sākot ar mūziku. "Ir tāda amerikāņu rokgrupa, kas par kara laika cīņām dziedāja. Sāku vienkārši arī lasīt visādus interesantus rakstus par Otrā pasaules kara laika cīņām, un tā aizgāja," stāstīja Kaspars.
Izrakumos izdevies atrast maz lietu.
"Lodes mēs te esam atraduši, bet lodes un patronas te ir visur. Būtu jau stilīgi atrast kādu ķiveres gabalu vai drēbes gabalu," norādīja jaunais vēstures entuziasts.
Kā pastāstīja arheologs Normunds Jerums, pieredze liecina, ka visinteresantākie atradumi parādoties pēdējā darbu veikšanas dienā, tomēr nekad nevarot zināt, kurā mirklī tiks uzrakts kaut kas interesants.
"Pirms pāris minūtēm mēs redzējām, ka, iespējams, parādījās, viena no zemnīcas konstrukcijām – vertikālais stabs, kas, iespējams, ir turējis jumta konstrukciju. Līdz ar to mums ir arī kaut kas taustāms palicis. Mēs redzam, ka tur ir bijusi nostiepta stieple ap to stabu. Tas ir viens no elementiem, kas mums palīdz izzināt zemnīcas uzbūvi," skaidroja Jerums.
Vēsturnieks Ribickis papildināja:
"Mums šī ir otrā diena, un, kā jau Normunds Jerums minēja, vislabākie atradumi ir pēdējā dienā, kad tu esi pie paša grīdas slāņa. Šeit ir ļoti plaša sakņu sistēma, kas aizkavē mūsu darbus. Līdz ar to vēl kāds brītiņš ir noteikti jāpaciešas, līdz tiksim līdz grīdai.
Mēs ļoti ceram atkal atrast tekstīlijas, konkrēti karavīru uzplečus, kas varētu norādīt uz karaspēka vienību."
Arheoloģiskie izrakumi notiks divas nedēļas. To laikā plānots izpētīt divas zemnīcu vietas.
