Covid-19 krīzes laikā mediķi saņem piemaksas, bet tās problēmas nerisina. Ārsti un māsas ir izdeguši un ne reizi vien, modelējot Covid-19 izplatības sliktākos scenārijus, minēts, ka gultasvietas un telpas papildu pacientiem vēl varētu atrast, bet nebūs, kas ārstē.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/”Par!”) aicināja nekavēties un atbalstīt mediķu algu reformu, pie kuras strādāts visu aizvadīto gadu. "Covid-19 laikā mēs redzam, cik ļoti mēs paļaujamies uz ārstiem, uz medmāsām, uz to, ka mūs glābs. Mēs virzām lielus līdzekļus pagaidu Covid-19 piemaksās, tiešām ļoti lielus līdzekļus, bet tie beigsies. Man, godīgi sakot, nav īsti ko teikt nozarei," valdībā sacīja Pavļuts.
Pašlaik samērā lielu daļu mediķu atalgojuma veido piemaksas, un mērķis ir panākt, lai vismaz 70% no darba samaksas būtu pastāvīgi fiksēta, bet 30% algas veidotu mainīgā daļa. Galīgais variants, kas iesniegts valdībā paredz vidējo darba samaksu ārstiem palielināt no nepilniem 2200 eiro līdz 3615 eiro mēnesī. Māsu alga varētu pieaugt virs diviem tūkstošiem eiro mēnesī, bet māsu palīgu atalgojums - nedaudz virs 1000.
Algu palielināšanai šogad jau piešķirti 183 miljoni eiro, bet, lai izpildītu solīto pilnā apmērā, vajadzīgi vēl 287 miljoni eiro nākamajos četros gados.
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka VM ziņojuma skatīšanai par mediķu algu modeli ir vajadzīgs saskaņojums ar citām ministrijām. Iebildumus pret modeli pauž Finanšu ministrija, kuras politiskā vadība Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) iebilda pret VM ziņojuma skatīšanu, norādot, ka tas neatbilst valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
Tāpat nevar sabiedrībai solīt to, kas nav finansiāli apstiprināts, sacīja Reirs, atsaucoties uz Satversmes tiesas secinājumiem.
“Finansiāli nepamatotas lietas mēs tagad nevaram pieņemt,” viņš sacīja.
Reirs aicina par algu palielināšanu diskutēt vēlreiz vasaras beigās un rudens sākumā, kad sāksies darbs pie nākamā gada valsts budžeta. Premjers aicina finanšu un veselības ministru sēsties pie viena galda un panākt vienošanos. Sakārtot veselības aprūpes sistēmu esot viena lieta, bet naudas prasīšana – cita lieta.
"Faktiski šis ir diezgan nopietns budžeta pieteikums. Un mēs arī pirmdien Sadarbības sanāksmē konstatējām, ka šī valdība un šie kolēģi neuzskata, ka šī ir vienīgā joma, kur ir izaicinājumi. Mums iekšlietu sistēmā ir izaicinājumi, izglītības sistēmā," sacīja Kariņš.
Jaunā modeļa izstrādē plaši pārstāvēti arī tika medicīnas darbinieki, tostarp Latvijas Ārstu biedrība, Māsu asociācija un Latvijas Jauno Ārstu asociācija. Ar tādu iznākumu, kāds ir pašlaik, ārsti nav apmierināti.
Ārsti izmaiņas algu sistēmā atbalsta, bet neapmierinātība saistīta tieši ar šķēršļiem, kas cits pēc cita uzrodas, nemitīgi atliekot lēmumus. "Toreiz argumentēja, ka sistēma nav sakārtota. Mēs esam piedāvājuši, kā to sakārtot. Tagad parādās kāds cits iemesls. Nu, tas ir diezgan tāds spļāviens sejā medicīnas darbiniekiem," sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.
Jāatgādina, ka 2018. gadā Saeima likumā iestrādāja mediķu algu palielinājumu, bet neatrada finansējumu tam. Mediķi rīkoja plašus protestus, un šāds scenārijs varētu atkārtoties. “Vai mēs plānojam veidot kādas klātienes [protesta] akcijas? Es to nevaru izslēgt.
Es nevaru izslēgt arī to, ka mēs runāsim par protestu. Visticamāk, tādas runas būs,” solīja Šilovs.
Pašlaik, Covid-19 krīzes apstākļos, par to nevarot būt runa, bet, kad sāksies budžeta apspriešana augustā un septembrī – gan.
Tā kā jautājumu par algu reformu neiekļāva Ministru kabineta ceturtdienas, 18.marta, sēdes darba kārtībā, ministrs rosināja izņemt no tās arī slimnīcu līmeņu pārskatīšanu, kas vairāk skartu reģionālās slimnīcas. Tādējādi arī šī jautājuma skatīšana ir atlikta.
