De Facto

Ieskats 10. oktobra «De Facto» tematos

De Facto

De Facto

Aizstāt Covid-19 pacientu aprūpi slimnīcās - problemātiski

Vai Covid-19 pacientu aprūpei slimnīcās ir alternatīva?

Saceltā trauksme par ārkārtēji strauju Covid-19 saslimstības kāpumu kārtējo reizi aktualizējusi jautājumu par vispārējiem resursiem veselības aprūpes nozarē. Vai slimnīcām vispār ir alternatīva, un cik smagus pacientus nāksies atraidīt un galu galā aprūpēt mājās? Turklāt mājās – ģimenes ārstu uzraudzībā jau paliek ārstēties 90% no Covid-19 saslimušajiem, kas nozīmē  esošu slodzi arī šajā aprūpes līmenī. LTV raidījums “De facto” secina, ka sliktākajiem scenārijiem ne tikai valdība kopumā, bet arī Veselības ministrija vairākos aspektos sāk gatavoties tikai pēdējā brīdī.

ĪSUMĀ:

  • SPKC prognozē, ka oktobra beigās būs pārsniegts aizņemto gultu skaits, ko stacionāri var nodrošināt Covid-19 pacientiem.
  • Var nākties pārkārtot citiem pacientiem paredzētās gultasvietas.
  • Lai atslogotu slimnīcas, valsts sākusi maksāt par skābekļa terapiju mājās.
  • Speciālisti uzsver, ka ārstēšanās mājās aprūpi stacionārā nevar aizstāt.
  • Ģimenes ārsti slimnīcu funkcijas nevarētu uzņemties.
  • Trūkst resursu vieglāk slimojošo pacientu pārvešanai uz zemāka līmeņa slimnīcām.
  • Sarunas par Covid-19 pacientu gultasvietām un pārvešanas nodrošināšanu ar privātajām ārstniecības iestādēm Veselības ministrija uzsākusi tikai pagājušā nedēļā.

Šaurākā vieta slimnīcu sistēmā – personāls

Slimību profilakses un kontroles centra prognozes par Covid-19 liecina, ka oktobra beigās slimnīcās var būt aizņemtas jau 1900 gultas. Tas ir vairāk par to, ko pēc Veselības ministrijas aprēķiniem stacionāri var nodrošināt. Ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka vēl dienā, kad izsludināja ārkārtas stāvokli medicīnā, sarunā ar “De facto” apliecināja, ka slimnīcu kapacitāte Covid-19 slimnieku aprūpei ir 1500 gultas vietu, un vēl 200–250 vietas intensīvajā terapijā.

Veselības ministram Danielam Pavļutam (''Attīstībai''/''Par!'') nebija skaidras atbildes, kas notiks mēneša beigās, ja Covid-19 pacientu skaits atbildīs prognozēm, nevis iespējām. Viņš gan norādīja, ka kopumā slimnīcās ir 8800 gultasvietu, kas domātas arī visiem citiem pacientiem, un attiecīgi nāksies pārkārtoties uz to rēķina. Līdz šim piešķirtā nauda esot līdzējusi sagatavoties kvalitatīvākai aprūpei, taču ne ievērojami daudzskaitlīgai.

“Tas nenovērš to faktu, ka slimnīcu sistēma pati par sevi lielāka nepaliek. Un pati šaurākā vieta, kas mūs ietekmē, ir personāls. Var nopirkt elpināšanas aparātus, var nopirkt pārvietojamās elpināšanas iekārtas, var nopirkt gultas, bet šeit ir runa par personālu, tie ir cilvēki,” sacīja Pavļuts.

Skābekļa terapija mājās neaizstāj aprūpi slimnīcā

Vai stacionāram ir alternatīva, šobrīd ir viens no jautājumiem, uz kuru atbilde ir drīzāk noliedzoša. Lai slimnīcas ātrāk atslogotu, valsts sākusi maksāt par skābekļa terapiju mājās. Tas nozīmē, ka pacientu no slimnīcas izraksta ātrāk, nekā to darītu iepriekš, bet mājās saskaņā ar ārsta noteiktu kārtību jālieto skābeklis. Līdz šim gan tas nav būtisks atspaids, jo no 600 pieejamām ierīcēm līdz šim izmantotas 14. Turklāt tas nelīdzēs, lai novērstu pacientu nonākšanu slimnīcā.

Ārsti skābekļa terapiju iesaka lietot tikai rehabilitācijas posmā – jau pēc slimnīcas, ne slimības akūtajā fāzē mājas apstākļos, jo tas var radīt viltus drošības ilūziju.

Stradiņa slimnīcas virsārste, pneimonoloģe Zaiga Kravale norāda, ka ir kategoriski pret skābekļa terapiju tā vietā, lai pie pazemināta skābekļa satura asinīs uzreiz vērstos pēc palīdzības stacionārā.

“Jo mums ir jāārstē slimība. Tas ir jādara atbilstoši pasaulē pieņemtām rekomendācijām. Un pacients, kurš ir paņēmis vienkārši nomā skābekļa koncentratoru, baidoties, ka viņam varētu būt slimības smaga gaita, viņš varbūt saņems papildu skābekli, bet viņš nesaņems medikamentus, ko viņš tajā brīdī būtu saņēmis stacionārā, ja tāda nepieciešamība būtu bijusi,” skaidro ārste.

Turklāt slimnīcās uzsver, ka ārstēšanās mājās aprūpi stacionārā nemaz nevar aizstāt. Jau šobrīd var vērot, ka uz slimnīcu tiek atvesti pacienti, kuri mājās lietojuši asins šķīdinošus preparātus un zāles, kas, nevajadzīgi patērēti, drīzāk var kaitēt.

Uz ģimenes ārstu pleciem lielāka slodze un birokrātija

Arī ģimenes ārsti secina, ka slimnīcu funkcijas nevarētu uzņemties. “24 stundu monitorēšanu nodrošināt mēs nevaram, to var tikai stacionārs. Un vēl ko mēs nevaram – mēs nevaram pārliecināties, ka pacients ir 100% līdzestīgs,” skaidro ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava. Viņa stāsta – ja cilvēki jūtas labi, viņi paliek neapzinīgi: “Tāpēc tiem akūtā perioda pacientiem, kam, iespējams, būs vajadzīga skābekļa terapija un kuri var potenciāli kļūt par ļoti smagiem pacientiem, kam būs vajadzīga plaušu mākslīgā ventilācija, ar tiem mēs mājās strādāt nevaram."

Neraugoties uz to, pie augošās slimnīcu slodzes uzsvars uz mājas aprūpi tāpat palielinās. Turklāt tas nāk klāt jau tā lielajai slodzei ģimenes ārstu praksēs, ko rada arī dažādi birokrātiski uzdevumi saistībā ar pacientu karantīnas uzraudzību. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kurai pašai ir ārsta prakse Balvos, stāsta: “Arī kā ģimenes ārsts eju mājas vizītēs, jāsaka, kosmonauta tērpā pie smagiem Covid-19 pacientiem, tādēļ ka Neatliekamās palīdzības dienests ir, piemēram, atteicis viņiem vizīti. Un tad mēs mēģinām, cik varam, savās iespēju robežās to darīt.”

Pārvešana no slimnīcas uz slimnīcu – maksas pakalpojums

Iepriekšējā Covid-19 vilnī slimnīcu slodzes regulēšanai aktīvi izmantoja arī pacientu pārvešanu no augstāka līmeņa slimnīcas uz zemāku, ja stāvoklis stabilizējās, bet stacionārs joprojām bija vajadzīgs. Tā varēja nodrošināt straujāku apriti augstāka līmeņa aprūpes gultās, palīdzot lielākam skaitam pacientu. Austrumu slimnīcas mediķi novērojuši, ka šajā reizē tas pieklibojis. “Iepriekšējos viļņos tas ļoti labi darbojās. Šobrīd, cik es saprotu, problēma ir ar to, ka arī šie pārējie stacionāri ir pārslogoti, un reāli nav brīvu gultu, jo ne tikai Rīgā, arī reģionos ir pārslodze,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais speciālists pneimonoloģijā, profesors Alvils Krams.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) gan atklāj, ka šādai pārvadāšanai nav bijusi savlaicīga rīcība, lai gan dienesta pārstāvji, brīdinot par situāciju, Veselības ministrijai šādu nepieciešamību aktualizēja jau vasarā.

Tā kā šī pārvešana no slimnīcas uz slimnīcu nav dienesta pamatfunkcija, tam ir vajadzīgs uzdevums un arī resursi.

“Tajā pašā laikā mēs arī pašlaik  [pārvešanas] veicam, mēs septembrī  esam veikuši apmēram 200 tādas pārvešanas. Tās slimnīcām pašreiz ir maksas pakalpojums,” vēl dienu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas raidījuma “De facto” stāstīja NMPD direktore Liene Cipule, raksturojot situāciju pirms 6. septembra. “Tātad slimnīcas pašas sameklē pacientam nepieciešamo vietu, un mēs viņus nogādājam. Visdrīzāk šī situācija ir tik sarežģīta, ka šo pacientu skaits, ko nepieciešams pārvest, ir būtiski lielāks. (..) Un tā būs viena no problēmām, kas būs jārisina valsts operatīvajai medicīnas komisijai.”

Veselības aprūpes sistēma kā lupatu deķis

Veselības ministrija sāka rīkoties tikai pagājušajā nedēļā, aptaujājot privātās ārstniecības iestādes par to resursiem un vai tās būtu gatavas nodrošināt gan pārvešanu, gan arī gultas vietas šiem pacientiem, piemēram, savos dienas stacionāros. “Nu, es to komentētu tādējādi, ka veselības aprūpes sistēma visa –  gan slimnīcas, valsts un pašvaldību, gan arī pati ministrija – pēdējo pusotru gadu strādā tādā absolūtā krīzes un kara lauka režīmā. (..) Šie krīzes apstākļi un resursu trūkuma apstākļi ir tas, ko mēs risinām pēdējā pusotra gada garumā, un atkarībā no tā, kur tajā brīdī situācija ir vissāpīgākā, mēs arī vēršamies ar pieprasījumiem,” uz to atbildēja veselības ministrs Pavļuts.

Nozarē secina, ka šāda ielāpu pieeja gan arī ir viena no problēmām, kuru dēļ krīze veselības aprūpē izpaužas tik spilgti un jo īpaši tagad, kad ir kārtējais Covid-19 saslimstības pieaugums. “Tā nav ģeometriska progresija, bet tā ir dramatiska progresija patiesībā. Un tā mūsu veselības aprūpes sistēma –  es viņu salīdzinu ar lupatu deķīti. Tas ir viens reiz vienu metru liels, valdība ir uzlikusi ielāpu, iedeva nedaudz finansējumu Covid-19 dēļ, bet tas aizvien ir lupatu deķītis ar vienu lielu ielāpu. Bet viņš nekļūs par persiešu paklāju pieci reiz pieci metri lielumā un kvalitātē,” tēlaini salīdzina Krams.

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.

Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem pienākumu potēties pret Covid-19. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.

Skolas var turpināt darbu klātienē, visiem bērniem valkājot maskas.

Latvijā pret Covid-19 vakcinēto Latvijas iedzīvotāju īpatsvars pārsniedzis 50% robežu. Savukārt vakcinācijas kursu pabeiguši 876 523 cilvēki, kas ir 46,57% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt