Panorāma

Lūdzu, nesauciet mūs par bēgļiem!

Panorāma

Panorāma

K. Kariņš tiekas ar Ukrainas vēstnieku

Ukrainas vēstnieks Latvijā pēc tikšanās ar Kariņu: Putins ir jāiznīcina kā politiska figūra

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas līderis Vladimirs Putins kā politiska figūra un kā sistēma ir jāiznīcina, šādu nostāju pēc tikšanās ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Televīzijai pauda Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

Premjers ar Ukrainas vēstnieku pārrunāja aktuālo situāciju saistībā ar Putina režīma militāro iebrukumu Ukrainā. Kariņš izteica līdzjūtību par ukraiņu iedzīvotāju ciešanām un zaudētajām dzīvībām, uzsverot, ka par kara izraisīšanu atbildīgajām Putina režīma amatpersonām būs jāstājas starptautiskās tiesas priekšā. 

Kariņš ar vēstnieku pārrunāja Eiropas Savienības (ES) pieņemtās sankcijas pret Putina režīmu, tostarp par šonedēļ apstiprināto ceturto sankciju paketi pret Krieviju. 

Premjers uzsvēra, ka būtiska ir sankciju ieviešana, lai tās nebūtu iespējams apiet. Tāpat tika apstiprināts, ka Latvija ES līmenī turpina iestāties par plašākām sankcijām pret Putina režīmu – visas sankciju iespējas šobrīd ir atvērtas, norādīja premjers. 

Kariņš arī akcentēja, ka Latvijas sabiedrība, valsts un pašvaldību institūcijas atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Putina režīmu un turpinās sniegt visu iespējamo palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Latvija ir atvērta bēgļiem no Ukrainas un tiek organizēts atbalsts bēgļu izmitināšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai.

Savukārt Miščenko pēc tikšanās ar Kariņu Latvijas Televīzijai sacīja: “Latvija labāk nekā citas valstis saprot Ukrainu. Caur vēsturi, caur Padomju Savienības veikto okupāciju. Un tie šausmīgie noziegumi kas bija pret Latviju, visi šeit saprot, divas deportācijas, tas pats, kas ar Ukrainu. Tāpēc atšķirībā no citu valstu līderiem Latvija saprot, ka ar Putinu nevar vest sarunas,

Putins ir jāiznīcina kā politiska figūra, kā sistēma, kā valsts – terorists, kas šobrīd 21. gadsimtā  ir izraisījusi tik asiņainu karu. Putina uzvedība ir kā viduslaikos. Viņš vēlas atkal sadalīt pasauli divās zonās un lai viņa zonā, kurā viņš grib iekļaut Ukrainu, neviens cits nelīstu. Taču Ukraina to nevēlas. Ukraina vēlas būt neatkarīga un brīva valsts.

Mēs paši izvēlamies savu likteni. Un tāpēc mēs nekad nepiekritīsim tam, ka Putins mums diktē savus nosacījumus. Mēs esam brīva valsts, mūsu cilvēki nekad necietīs nekādus uzstādījumus. Mēs paši zinām, ko izvēlēties par prezidentu un kādu kursu uzņemt. Tas mūs atšķir no Krievijas.”

Tāpat Miščenko sacīja, ka patlaban svarīgs ir tikai jautājums, par kādu cenu Ukraina uzvarēs karu: “Tas, ka mēs karu uzvarēsim, ir neapšaubāmi. Ja nebūs liela NATO un pasaules atbalsta, upuru būs daudz.

Ja būs atbalsts, mēs varēsim mazināt Ukrainas iedzīvotāju populācijas zaudējumus, taču mēs tik un tā uzvarēsim.” 

Komentējot, kādu atbalstu turpmāk Ukraina sagaida no Latvijas, Miščenko norādīja: “Mēs esam pateicīgi Latvijai par mūsu bēgļu uzņemšanu. Šeit ir organizēta viņu uzņemšanas, adaptācijas, izmitināšanas sistēma. Viņiem sniedz palīdzību. Mēs to redzam un koordinējam to ar Latvijas valsts pārvaldes iestādēm. Un mēs esam ar to apmierināti. Ja runājam par cita veida palīdzību, kā jau teicu, caur starptautiskajām struktūrām ir jānodod signāls, ka ar agresoru nedrīkst vest pārrunas. Agresors ir tikai jāiznīcīna. Latvija mums sniedz militāru, humānu palīdzību. Katru dienu tiek piegādātas humānās kravas uz robežu ar Ukrainu. Un mēs esam ļoti pateicīgi, ka pašlaik visos līmeņos – valsts, valdības, pašvaldību līmenī tiek darīts viss iespējamais, lai palīdzētu.

Pašlaik Ukrainai, vispirms, ir jāuzvar karā, bet pēc tam mēs atjaunosim to, ko Putins šodien nežēlīgi iznīcina Ukrainā. 

Un būs tribunāls. Kā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pateica, tribunāls būs, nevis Nirnbergā, bet Mariupolē un tur tiesās gan šo ļaundari, gan visus pārējos, kuri uz Ukrainu atnāca ar ieročiem.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti