Pēc viņa teiktā, iemesli, kādēļ dažas lietas tiesās tiek skatītas gadiem ilgi, vairāk ir procesuāli – ir ne tik daudz likuma problēma, cik tas, kas notiek tiesā iekšienē. Piemēram, uz tiesu nenāk liecinieks, apsūdzētais, advokāts.
Ir slikti sagatavoti dokumenti, procesuālie pieteikumi, līdz ar to tiesai vajadzīgs ilgs laiks, lai tos apstrādātu un saprastu.
Tieslietu padomē iesniegti priekšlikumi, lai situāciju labotu, un tie piektdien, 13. novembrī, tiks vērtēti Tieslietu padomē. Viņš pagaidām atturējās plašāk stāstīt par saņemtajiem priekšlikumiem, jo par tiem vēl tiks spriests, taču norādīja, ka viņa personiskais viedoklis ir, ka lielu daļu šo cēloņu varētu novērst ar tiesnešu apmācību.
"Piemēram, tos tiesnešus, kas netiek galā ar tā sauktajiem procesuālajiem huligāniem, kuri traucē tiesas sēdi, neļauj vadīt tiesas sēdi, kas arī kavē, runā ilgi un neļauj sevi pārtraukt un tamlīdzīgi, tas viss lielā mērā novēršams ar tiesnešu apmācību. Tas ir viens no centrālajiem aspektiem," sacīja Strupišs.
AT vadītājs uzskata arī, ka attiecībā uz lietas dalībnieku neierašanos būtu strikti jānosaka un jāpiemēro sankcijas.
Ir paredzēta arī dalībnieku atvešana ar policiju, un nevajag no tā baidīties, uzsvēra Strupišs.
Viņaprāt, kaut kādā mērā šajā jautājumā varētu līdzēt arī tiesnešu kvalifikācijas pārbaudes sistēma. Attiecībā uz ilgo tiesvedību tiesnešiem kvalifikācijas kolēģiem būtu jāuzdod jautājums, kādēļ konkrētā lieta tiek skatīta tik ilgi. Atbilstoši būtu jāskatās, kā vērtēt šādu darbu, norādīja AT priekšsēdētājs.
KONTEKSTS:
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits savā runā 2019. gada 1. novembrī Siguldā notikušajā Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē izteica priekšlikumu Tieslietu padomē izveidot komisiju, kas izskatītu desmit ilgākos tiesu procesus Latvijā un sniegtu secinājumus par problēmām. Ieceri veidot īpašu komisiju, kas varētu izvērtēt desmit skaļākās un ilgākās lietas, iepriekšējais Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs atbalstīja.
