Panorāma

«Diagnoze – vēzis»: mamogrāfijas skrīningam atsaucas 45 % sieviešu

Panorāma

Panorāma

Tiesneši diskutē par tiesas procesu gauso virzību

Levits rosina Tieslietu padomes paspārnē vērtēt 10 ilgākos tiesas procesus Latvijā

Tieslietu padome varētu izveidot komisiju, kas izskatītu desmit ilgākos tiesu procesus Latvijā un sniegtu secinājumus par problēmām. Šādu priekšlikumu izteica Latvijas Valsts prezidents Egils Levits savā runā piektdien, 1. novembrī, Siguldā notikušajā Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē, informē Valsts prezidenta kancelejā.

ĪSUMĀ:

  • Valsts prezidents norādīja – lielākā daļa tiesas procesu Latvijā notiek laikā. 
  • Vienlaikus viņš atzina – tiesu sistēmas reputāciju veido ļoti garie procesi.
  • 10 ilgākos procesus varētu vērtēt Tieslietu padomes komisijā, rosināja Levits.
  • Tieslietu padomes vadītājs atbalsta prezidenta priekšlikumu.
  • Tieslietu ministrs: vilcināšanā vainojami advokāti un prokurori, kuri netiek galā ar slodzi.

Varētu veidot īpašu komisiju

Runājot par tiesas procesa vilcināšanu, Valsts prezidents konferencē norādīja, ka lielākā daļa procesu Latvijā notiek laikā. Salīdzinot Eiropas Savienības dalībvalstis, Latvijā procesi notiek pietiekoši ātri, un esam kaut kur pa vidu. "Katrā ziņā šie ilgie procesi nav vispārēja problēma Latvijā," atzīmēja Levits. Pēc viņa teiktā – arī paskatoties Eiropas Komisijas ziņojumus par Latvijas tiesu sistēmu, nevar teikt, ka mūsu valsts tiesu sistēma ir ļoti sliktā stāvoklī un ka tā nefunkcionētu.

"Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats. Mūsu tiesu sistēma darbojas labi, un es domāju, ka kolēģi var būt lepni par to, ko mēs esam sasnieguši.

Jo mēs esam sasnieguši no samērā zema līmeņa Eiropas Savienības vidējo līmeni," norādīja Latvijas prezidents.

Vienlaikus viņš atzina  – ar to nepietiek, jo tiesu sistēmas reputāciju veido ļoti garie procesi. Tādēļ prezidents nāca klajā ar priekšlikumu – Tieslietu padome varētu izveidot komisiju, kas izskatītu, piemēram, desmit ilgākos procesus Latvijā.

"Proti, paņemt šos desmit ilgākos procesus un izanalizēt, kādēļ šie garie procesi varēja būt iespējami. Iespējams, ka tas ir likumdošanas jautājums, sistēmas jautājums. Iespējams, tas ir tiesnešu vadības, procesu vadības jautājums, bet es domāju, ka visiem kolēģiem - un ne tikai kolēģiem -, bet arī visai sabiedrībai būtu svarīgi uzzināt, kur ir problēmas, kādēļ šādi procesi pastāv. Tātad mans ierosinājums ir izveidot šādu komisiju, kas izpēta desmit ilgākos procesus Latvijā un sniedz secinājumus par problēmām. Vai tās ir sistēmiskas problēmas vai varbūt tiesnešu kvalifikācijas problēmas?" teica Levits.

Ieceri veidot īpašu komisiju, kas varētu izvērtēt desmit skaļākās un ilgākās lietas, Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs atbalsta.

Varbūt ne juridiskā aspektā, bet kopumā mēģināt tikt skaidrībā, kas ir šie iemesli, kas šīm lietām ir kopīgi, un kas ir tie apstākļi, kas rada šādas kavēšanās vai ļoti ilgstošās lietu izskatīšanas," sacīja Tieslietu padomes vadītājs.

Tieslietu ministrs aizstāv tiesas

Valsts prezidents atzina, ka tiesas procesa laika "dimensijas" jautājumi 2019. gadā ne reizi vien ir nokļuvuši sabiedrības diskusiju epicentrā. Tādēļ ļoti pamatoti aktualizēts jautājums par smagnējo kriminālprocesa regulējumu, kas pieļauj iespēju, ka procesu var novilkt gadiem ilgi. Šāda veida iespējas novilkt procesu apzināti daļēji sakņojas pašā kriminālprocesa regulējumā, daļēji – arī tiesas procesa vadībā, uzskata Levits.

"Attiecībā uz kriminālprocesa regulējumu tieslietu ministrs [Jānis Bordāns] ir gatavs izskatīt jautājumu par to, kādi regulējumi kriminālprocesā var tikt grozīti, lai tas vairs nebūtu iespējams (vai ne tik efektīvi iespējams)," sacīja prezidents.

Tieslietu ministrs Jānis  Bordāns  (Jaunā konservatīvā partija), kurš pēdējo nedēļu laikā esot personīgi ticies ar gandrīz visu tiesu priekšsēdētājiem, uzskata – vilcināšanā vainojamas nevis tiesas, bet, piemēram, advokāti un prokurori, kuri netiekot galā ar to slodzi.

"Visās šajās sarunās sadzirdēju tiesu darbinieku neapmierinātību ar advokātu un prokuroru darba organizāciju, kas ne tikai kavē raitu procesa virzību, bet reizēm pat rada šaubas par procesuālo pilnvaru izmantošanas pamatotību un jēgu," teica ministrs.

Uzsver prasmi atšķirt svarīgo no nesvarīgā

Pēc Levita teiktā, vēl būtisks jautājums – kādā veidā tiesnesis vada procesu. "Ir vienmēr jāatceras, ka tiesnesis ir procesa vadītājs, un tiesnesim ir dotas tiesības iejaukties arī pušu uzstāšanās laikā, pušu runā, ja tās nodarbojas ar nesvarīgākām lietām. Atšķirt svarīgo no nesvarīgā – tas pieder pie katra jurista kvalifikācijas, it sevišķi pie tiesneša kvalifikācijas," uzsvēra Valsts prezidents.

Pēc viņa domām, Latvijas tiesnešu mācību centram metodoloģiski jāmēģina padziļināt šo jautājumu – kādā veidā atšķirt svarīgo no nesvarīgā.

"Ja mēs redzam, it sevišķi krimināltiesībās, kur ir desmitiem failu vienā lietā, tad pēc būtības jau var saskatīt šīs lietas būtību, tādā gadījumā lasīt un nodarboties ar mazāk svarīgām epizodēm un jautājumiem nepieder pie taisnīga procesa, kā daži varbūt to uzskata. Tieši otrādi. Tas ir kā aiz kokiem nesaredzēt mežu," teica Levits.

"Otrs, ko es vēlētos, lai tiesneši vairāk apzinātos savu lomu kā procesa vadītājam un virzītājam. Šeit ir iespējams dot norādījumus pusēm, kādā veidā tās spēj pārvērst savas intereses argumentos un formulēt savus jautājumus tā, lai tiesnesim būtu argumenti, ar kuriem viņš var attiecīgi rīkoties un izmantot par pamatu savam spriedumam. Tātad divas lietas, kurām vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, ir tiesneša prasme vadīt procesu un prasme atšķirt svarīgo no nesvarīgā," sacīja Levits.

KONTEKSTS:

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” iepriekš vēstīja, ka Saeimā tiek gatavoti grozījumi likumā, lai krimināllietās debašu runu un pēdējo vārdu nevarētu izstiept pārlieku garu. Ieceres atbalstītāji noliedz, ka izmaiņas tiek īpaši gatavotas tā sauktajai Lemberga prāvai, bet uz to tās varēs attiecināt.

Krimināllieta, kurā apsūdzēts no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, tiek iztiesāta kopš 2009. gada 16. februāra – tātad vairāk nekā 10 gadus. Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone sacīja, ka nav iespējams izteikt prognozes par to, kad tiesa varētu pasludināt pirmās instances spriedumu šajā lietā – vēl jānoslēdz debates, tad sekos replikas un apsūdzēto pēdējie vārdi, kuru ilgumu likums pašlaik neierobežo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti