Rīta intervija

Autotransporta direkcija: Paredzētas izmaiņas reģionālo maršrutu uzbūvē

Rīta intervija

Dace Ķezbere: Latvijas Radio valdei pašai jālemj, vai atkāpties

Juta Strīķe: Visi JKP soļi sastopas ar regulāru pretestību no koalīcijas partneru puses

Strīķe: «Neviens neko sliktu nesaka» nav arguments Mežvieta apstiprināšanai amatā

Jaunā konservatīvā partija (JKP) nav apmierināta ar Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja amatā bez viņa iepriekšējā darba izvērtēšanas, otrdien intervijā Latvijas Radio teica JKP pārstāve, Saeimas deputāte Juta Strīķe. Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") uzskata, ka JKP bija visas iespējas lūgt atlikt jautājuma izskatīšanu par Mežvieta apstiprināšanu.

Ministrs intervijā Latvijas Radio otrdien stāstīja, ka arī aicinājis JKP parunāt ar Mežvietu mazajā zālē pirms lēmuma pieņemšanas. Tomēr JKP pārstāvji esot demonstratīvi pametuši telpu.

Ģirģens stāstīja, ka Mežvieta darbs novērtēts pozitīvi, tāpat publiski pieejamas atskaites par viņa darbu. Neesot bijušas nekādas iebildes ne no atbildīgās Saeimas komisijas, ne īpašajiem prokuroriem. Tādējādi Ģirģenam nav bijis iemesla neapstiprināt Mežvietu amatā atkārtoti.

Ministrs teica, ka cer uz konstruktīvu sarunu. Viņš gan atzina - nav pieņemams, ka koalīcijas partneri uzstāda ultimātu par sfēru, kas ir citas partijas atbildībā.

Savukārt Strīķe norādīja: ""Neviens neko sliktu par viņu nav teicis". Tas nav arguments iecelšanai amatā."

Viņa stāstīja, ka JKP nāca politikā, lai visas amatpersonas tiktu rūpīgi izvēlētas un tiktu izvēlēts labākais kandidāts. "Slēpta apspriede ministru starpā nav labākais veids, lai varētu pārliecināties, ka Mežviets ir labākais," sacīja Strīķe. Viņa uzsvēra, ka vēlas amatpersonu izvēlē redzēt caurspīdīgumu un labu pārvaldību.

Tā kā VDD ir nozīmīga iestāde, kas nodarbojas gan ar valsts un ekonomiskās drošības jautājumiem, gan arī izmeklēšanu, JKP vēlējās iztaujāt Mežvietu Saeimas komisijās. Strīķe uzskata, ka pēc piecu gadu darba Mežvietam vajadzētu atskaitīties par savu darbu.

Pēc Strīķes teiktā, publiski pieejamā informācija atskaitēs ir ļoti skopa. Tā arī nav apkopota par pieciem gadiem. Strīķe vēlējusies uzzināt par izmeklēšanas darbu, ko veic VDD, jo, pēc viņas teiktā, daudzi noziegumi apdraud Latvijas sabiedrību. JKP deputāte vēlējusies uzzināt arī par to, pēc kādiem kritērijiem tiek iekļauti cilvēki Latvijas "melnajā sarakstā". Piemēram Krievijas mūziķis Grigorijs Ļepss esot iekļauts citu valstu sarakstot, bet brīvi varot pārvietoties Latvijā.

Strīķe uzsvēra, ka nav pret Mežvieta apstiprināšanu amatā, tomēr uzskata, ka jebkuru, kurš pretendē uz augstu amatu ir jāizvērtē.

Jautāta par JKP palikšanu koalīcijā, Strīķe atbildēja, ka partija koalīcijā būs, kamēr varēs ievērot savus principus un pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Vienlaikus Strīķe nedomā, ka "Jaunā Vienotība" vēlas atgriezties pie vecajiem koalīcijas partneriem Zaļo un Zemnieku savienības - vecās politikas, pret kuras sekām cīnās.

Strīķe uzsvēra, ka nedomā par koalīcijas stabilitāti, bet JKP būšot svarīgi zināt, kāds būs turpmākais valdības darba stils.

KONTEKSTS:

Valdība otrdien, 16. jūlijā, atbalstīja VDD vadītāja Mežvieta palikšanu amatā uz otro termiņu. Minētais jautājums tika izskatīts Ministru kabineta slēgtās sēdes daļā.

Pirmdien, 15.jūlijā, sadarbības padomes sēdē JKP prasīja svītrot jautājumu no dienas kārtības, norādot uz nepieciešamību prasīt atskaiti par jau paveikto, kā arī pārmetot pārējiem koalīcijas partneriem slepenu Mežvieta kandidatūras virzīšanu. Neraugoties uz koalīcijas partneru iebildumiem, Mežvieta apstiprināšana tomēr tika virzīta. Uz to Jaunās konservatīvās partijas ministri atbildēja, nepiedaloties jautājuma izskatīšanā.

Mežviets VDD (toreiz Drošības policijas) vadītāja amatā ar valdības lēmumu iecelts 2014.gada 28.oktobrī.

Par Mežvietu publiski ir pieejama skopa informācija. Viņš 2000.gada sākumā strādājis Aizsardzības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Valsts kancelejā. Valsts ieņēmumu dienestā gadsimta pirmās desmitgades sākumā iesniegtās deklarācijas liecina, ka Mežviets dzīvojis tikai no algas un nelieliem uzkrājumiem, viņam nav bijis parādu, īpašumu un automašīnas. VDD viņš strādā kopš 2005.gada, un kopš tā laika viņa deklarācija publiski nav pieejama.

Mežviets ir dzimis 1973.gadā. Viņš studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē un humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē.

Ar nacionālās drošības jautājumiem Mežviets bijis saistīts kopš 2002.gada, savukārt dienestu Drošības policijā sāka 2005.gadā. Dienesta sākumā Mežviets strādājis ar pretterorisma jautājumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu Drošības policijas Pretterorisma centra un nacionālās pretterorisma sistēmas izveidē un attīstībā.

Karjeras turpinājumā viņa pienākumi bijuši saistīti ar dienesta darba stratēģiskās plānošanas, iegūtās operatīvās informācijas analīzes, kā arī specdienestu starptautiskās sadarbības jautājumiem. Mežviets koordinēja Drošības policijas gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Savu augsto profesionalitāti Mežviets apliecinājis, plānojot sarežģītus augstākā līmeņa drošības pasākumus, iepriekš norādīja VDD.

Mežviets par VDD vadītāju kļuva, jo iepriekšējais dienesta vadītājs Jānis Reiniks paziņoja, ka personīgu apsvērumu dēļ nolēmis no 2014.gada 7.novembra doties izdienas pensijā. Toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (''Jaunā Vienotība'') par viņa pēcteci izvēlējās Mežvietu un valdība šo kandidatūru akceptēja.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti