NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens otrdien pēc NATO valstu vēstnieku ārkārtas sanāksmes paziņoja, ka NATO uzsver gatavību aizstāvēt savas dalībvalstis. Tāpat viņš norādīja, ka NATO vēstnieki Krievijas rīcību uzskata par starptautisko saistību un līgumu pārkāpumiem, no Briseles ziņoja Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa.
Strazdiņa informēja, ka Rasmusens gan nenorādīja precīzi, kāda būs NATO rīcība.
Iepriekš izskanējis, ka NATO varētu Baltijā un Polijā izvietot papildus spēkus, varētu stiprināt gaisa telpas aizsardzību, bet trešdien mediji tam neguva apstiprinājumu, jo Rasmusens neatbildēja uz jautājumiem.
Trešdien NATO vēstnieki tiksies ar Krievijas vēstnieku NATO, lai apspriestu situāciju. Tāpat trešdien plānota kopīgā ES un NATO pārstāvju sanāksme, bet ceturtdien – ES valstu līderu ārkārtas tikšanās.
28 NATO dalībvalstu vēstnieki otrdien tikās, jo "notikumu attīstība Ukrainā un ap to tiek uzskatīta par tādu, kas rada draudus sabiedroto valstīm, un tādu, kurai ir tieša un nopietna ietekme uz eiroatlantisko zonu drošību un stabilitāti", iepriekš skaidroja Rasmusens.
Aģentūra BNS vēstīja, ka Polija saistībā ar situāciju Ukrainā aicināja rīkot NATO valstu konsultācijas saskaņā ar Ziemeļatlantijas alianses līguma 4.pantu. Iniciatīvu atbalstīja arī Lietuva. NATO līguma 4.pants paredz, ka alianses dalībvalstis "kopīgi konsultēsies, tiklīdz, pēc jebkuras dalībvalsts domām, ir apdraudēta jebkuras puses [dalībvalsts] teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība".
Ukraina 1997.gadā parakstīja partnerības līgumu ar NATO, bet nav alianses pilntiesīga dalībvalsts.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu.
Janukovičs arī esot lūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus. Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā, un Krievija turpina pulcēt savu karaspēku pie Ukrainas robežas.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē pirmdien nolēma, ka ES Krievijas darbības Ukrainā dēvē par agresijas aktu, un atkārto, ka Krievija ir lauzusi starptautiskos līgumus. Ministri nolēma stingri nosodīt Krievijas agresiju.
