Šobrīd skolotāji var iegūt kādu no piecām kvalitātes pakāpēm. Pēdējās trīs nozīmē arī algas paaugstinājumu. Lai piešķirtu pakāpes, skolotājus vērtē pēc darba klasē, skolēnu rezultātiem, iesaistīšanās skolas attīstībā, izglītības līmeņa un vēl daudziem citiem kritērijiem. Pirmās trīs pakāpes piešķir pati skola, taču nākamās jau pašvaldība vai valsts. Vērtēšana notiek, pildot anketas un skaitot punktus. Šī kārtība daudzviet esot pārvērtusies par mapīšu kārtošanu, stāsta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
"Šie iebildumi ir bijuši vairākos līmeņos," norāra Seile. "Ir cilvēki, kas ir teikuši, ka laba ideja ir pārvērtusies par mapīšu kārtošanu, ka šīs kvalitātes pakāpes tiek nevis pēc būtības īstenotas un izvērtēts skolotāja veikums, bet ka tā ir vairāk formalitāte. Diemžēl ir bijuši arī iebildumi, ka tas, ka skolotājam arī ir kvalitātes pakāpe, ne vienmēr nozīmē, ka skolotājs tiešām ir labs skolotājs klasē."
Aptuveni pusei pedagogu Latvijā šobrīd ir trešā kvalitātes pakāpe. Tikmēr augstākā piektā pakāpe pagājušā mācību gada sākumā bija tikai 314 skolotājiem. Piektās pakāpes pedagogi par vienu darba slodzi klāt pie algas saņem aptuveni 100 eiro.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pirmkārt uzsver, ka arī par pirmajām divām kvalitātes pakāpēm būtu jāpiemaksā. Vanaga gan arī piekrīt, ka tagad skolotāju novērtēšanā ir ļoti liela birokrātija un sistēmu vajadzētu pārskatīt.
"Vai viņas [kvalitātes pakāpes] ir vajadzīgas piecas? Varbūt tikai trīs? Pēc kādiem kritērijiem, par kādiem nopelniem – arī tas, mūsuprāt, ir jāpārskata. Es zinu, ir arī viedokļi mūsu biedru vidū, ka varbūt no tām ir jāatsakās un direktora rīcībā jāatstāj kaut kāda naudas rezerve, kur kolektīvi vienojoties pēc zināmiem visiem kritērijiem, tādā veidā novērtētu šo pedagogu darba kvalitāti, profesionalitāti," stāsta Vanaga.
IZM ir izveidojusi darba grupu, lai skolotāju novērtēšanas sistēmu pilnveidotu. Dalībnieku loks ir plašs – tajā piedalās ministrijas, arodbiedrības, nevalstisko organizāciju, vecāku un augstskolu pārstāvji. Mārīte Seile min, ka darba grupa pārskata visu skolotāju vērtēšanas sistēmu, ieskaitot vērtētājus.
"Viena ideja ir bijusi pievienot vecāku un skolēnu viedokli par skolotāju darba sniegumu, apzinoties, protams, ka šim procesam ir plusi un mīnusi, bet es personīgi atbalstu šo ideju. Pilnīgi noteikti būs jautājums, kā tajās skolās un tajās pašvaldībās, kur šis process ir pārvērties par mapīšu krāmēšanu un darbības imitāciju, kā to padarīt jēgpilnu," norāda Seile.
Šobrīd pārāk reti tiekot ņemtas vērā tieši vecāku un skolēnu atsauksmes par skolotājiem, uzskata izglītības programmas „Iespējamā misija” direktors Mārtiņš Kālis. Tāpēc atbalstītu, ka skolotāju vērtēšanā piedalītos arī viņi.
"Dažādi pētījumi saka, ka skolēni principā visos vecumos spēj samērā objektīvi dot informāciju par to, kas notiek klasē. Es noteikti nesaku, ka skolotāji skolēniem tagad ir jāvērtē ar atzīmi no viens līdz desmit, bet skolēni ļoti objektīvi var pateikt lietas, kas notiek vai nenotiek klasē. Vai stundām ir mērķis? Vai viņi ir iesaistīti? Tas dod papildus informāciju gan pašam skolotājam, gan tiem, kas tālāk vērtē," stāsta Kālis.
Atvērta idejai par audzēkņu un viņu vecāku dalību skolotāju vērtēšanā ir arī skolotāju arodbiedrība. Tomēr tad būtu jāvērtē, cik jauniem skolēniem atļaut skolotājus vērtēt. Izglītības ministrijas darba grupa savus priekšlikumus par skolotāju kvalitātes pakāpēm plāno izstrādāt līdz 30. jūnijam
