Tāpat kā citiem Zemgales lauksaimniekiem, arī Ivanovam grūtākais bija sēklas iegāde. Viņam bojā gājuši 85% ziemāju, un tas nozīmē, ka jāpērk vairākas tonnas vasaras kviešu sēklas, lai lauki nepaliktu tukši.
Kooperatīva “Latraps” teritorija piekrauta gan ar iepirkto graudu, gan minerālmēslu maisiem. Lai zemnieki varētu laikus sākt sēju, vasaras kvieši, mieži, rapsis un pupas iepirktas no Somijas, Igaunijas, Polijas, Lietuvas un Zviedrijas.
Nozares speciālisti prognozē, ka kailsala nodarītie zaudējumi daudzām zemnieku saimniecībām būs atstājuši sekas arī nākamajiem gadiem. Jo ziemāju izsalšana nozīmē, ka nebūs ne ražas, ko pārdot, ne arī ziemāju sēklas. Arī tā zemniekiem rudenī būs jāpērk.
Aiz traktora miklajā zemē paliek kviešu graudi, pēc ziemas pārdzīvojumiem darot prieku sējējam un iezīmējot nākamās ražas aprises. Aleksandram Ivanovam bojā aizgājuši 85% ziemāju. Taču viņš saka – lai arī cik tas ir dārgi, laukus tukšus viņš neatstās.
Iepriekšējos gados sēkla zemē kaisīta tikai aprīļa vidū. „Zeme jau gatava un sausa, varam sēt. Ar kultivatoru „bišķi” pairdinām, tad apžūst un sējam,” stāsta Ivanovs.
Šajā vietā "Lielsauku" saimniekam bija ziemāju lauks - nācās visu pārsēt. Arī tālāk redzamie lauki jāpārsēj, bet viena hektāra pārsēšana zemniekam izmaksā vairāk nekā 100 eiro. „Sēkla šogad ir briesmīgā cenā. Ja labus graudus var nodot par 240 eiro, tad sēkla iet no 600 – 700 eiro. Uz vienu nelaimi spēlē citi (..) Labi, ka „Latraps” sagādā to sēklu un mēs varam norēķināties,” pauž Ivanovs.
Kooperatīva „Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža arī atzīst sēklas augsto cenu. „Ažiotāža sacēlās un sēklas cenas uzleca ļoti augstu. Diemžēl mūsu pašu vietējie sēklu ražotāji bija tie, kas uzcēla cenu augšā, un tad mēs un citas kompānijas aktīvi sākām darboties un meklēt sēklu ārpus Latvijas. Šobrīd sēkla ir sagādāta pietiekošā daudzumā un cenas ir stabilizējušās. Vienā brīdī bija 700 eiro par tonnu, nu jau ir 400. Tā jau ir sasniedzama cena,” lēš Ruža.
