Saeimas atbildīgā komisija slēgtā sēdē lemj par piemērotākajiem NEPLP locekļu kandidātiem

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piektdien, 21. janvārī, slēgtā sēdē vienosies par tiem Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amata kandidātiem, ko virzīt balsojumam uz parlamentu. Paredzēts, ka arī frakcijas varētu uz sarunu aicināt kandidātus. Plenārsēde paredzēta nākamceturtdien.

Saeimas atbildīgā komisija slēgtā sēdē lemj par piemērotākajiem NEPLP locekļu kandidātiem
00:00 / 06:07
Lejuplādēt

Uz NEPLP locekļu amatiem kandidē desmit pretendenti, no kuriem izraudzīsies četrus. Padomes locekļus uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.

Otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausīja pirmos piecus kandidātus. Katram pretendentam bija 20 minūšu laikā jāpauž savs redzējums par NEPLP turpmāko darbu, kā arī jāatbild uz deputātu jautājumiem.

Kā pirmā tika uzklausīta bijusī Latvijas Radio 5 programmas direktore Ilva Milzarāja. Šobrīd Milzarāja ir bezdarbniece, ko apstiprināja komisijā, taču atklāja, ka studē projektu vadību. Viņai ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze mediju nozarē, kā arī Milzarāja strādājusi Valsts kontrolē. Par savu pienesumu NEPLP viņa teica: "21. gadsimtā ir pienācis laiks padomei pievērsties šķautnei, kas sākas ar ''attīstīt un atbalstīt''. Un te es jūtu savu vietu un savu spēju šo attīstīt."

Kandidāts Jānis Zariņš, kurš ilgus gadus strādājis gan Latvijas Radio, gan TV3 ziņās par korespondentu, norādīja, ka NEPLP jāatbalsta vietējie, tostarp reģionālie mediji. Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību stiprināt informācijas telpu, runāt par medijpratību un to, kādas vērtības ir sabiedrībai un kādas – medijiem. "Vieta NEPLP būtu tā, kur es varētu izpausties. Man ļoti šo amatu gribas, par ko liecina tas, ka es jau piesakos otro reizi."

Kad Zariņš nekļuva par padomes locekli, viņš strādāja par bijušās labklājības ministres Ramonas Petravičas preses sekretāru. Uz šo darba pieredzi norādīja komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš. "Man bija pārsteigums, ka jūs no NEPLP kandidāta kļuvāt par Petravičas preses sekretāru." Uz to Zariņš atbildēja: "Es nekādā gadījumā nebiju iesaistīts kaut kādos jautājumos, kas būtu ārpus darba līguma, kas man bija ar Labklājības ministriju."

Arī kristīgā radio "Radio Marija" dibinātājs un prezidents Mareks Gruškevics piesauca medijpratību un reģionālo mediju stiprināšanu. "Strādājot nozarē, man ir aizdomas, ka NEPLP ne līdz galam pazīst savu klientu, gan attiecībā par to, ko kādu saturu vēlas patērēt Krievijas un Baltkrievijas pierobežā dzīvojošie vai citos Latvijas novados dzīvojošie."

Arī Gruškevics jau otro reizi kandidē uz šo amatu. Tāpat kā SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis, bijušais Latvijas Radio skaņu inženieris Andis Plakans. Viņaprāt, padome līdz šim par maz komunicē ar nozari. Šajā amatā Plakans sevi redz kā cilvēku ar tehnisko skatījumu. "Radošie cilvēki redz to, ko vajadzētu izdarīt, bet tehniskie pasaka līdzekļus, kā to varētu atrisināt. Un šeit es redzu to savu lomu."

Atlaistais Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs, SIA "Hive" valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, ja tiktu iecelts amatā, fokusētos uz medijtelpas aizsardzību, mediju stiprināšanu, mediju telpas attīstību un uzraudzību. Nozari Belte pārzina no pārvaldes skatupunkta. Kandidāts norādīja, ka pirātisms pieaug, tāpēc vajadzētu tam vairāk pievērst uzmanību. "Man šķiet, ka ir nepieciešams dialogs, nevis izrakstīta soda kvīts medijiem. Tad arī mediji ieklausās un labāk izprot un ir gatavi sarunām, ja tas notiek dialoga formā, nevis ar soda kvīšu palīdzību."

Nākamajā kandidātu uzklausīšanas dienā kārta pienāca jau esošajiem padomes locekļiem. Jāteic, ka deputāti pauda vēlēšanos amatos redzēt jau esošos NEPLP locekļus, paužot pateicību par līdzšinējo darbu.

"Man patīk šis atmosfēras klimats, kāds ir NEPLP. Komisija ciešā saistībā strādā ar NEPLP. Es ļoti labprāt šo komunikāciju un sastrādāšanos turpinātu arī nākotnē," atzina Artuss Kaimiņš. 13. Saeimas deputātes Eva Mārtuža (Jaunā konservatīvā partija) atzīmēja: "Man šobrīd liekas, ka ļoti nopietni strādā NEPLP. Tas liekas ļoti svarīgi." Tikmēr deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja: "Liels paldies par līdzšinējo sadarbību, un es ļoti ceru, ka mums tā varēs turpināties, tāpēc ka ir iesāktas lietas."

Esošais padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norādīja, ka vēlas stingri saglabāt NEPLP uzņemto kursu. Tāpat vēl ir darbs pie vietējo mediju stiprināšanas. Viņš būtu gatavs uzņemties atbildību par kabeļoperatoru nozari. "Prioritāte numur viens nav mainījusies – tā ir informatīvās telpas drošība, kas sevī ietver visu pārējo, ko dara NEPLP.''

Āboliņa vietniece Aurēlija Ieva Druviete teica, ka jāturpina iesāktie pētījumi, jāveicina regulārs dialogs ar nozari, jāstiprina saturs un jāsniedz atbalsts nozarei. Un spēki jāvirza cīņai ar dezinformāciju.

Savukārt trešais padomes loceklis, kas vēlas tikt pārvēlēts, Patriks Grīva, sacīja, ka jāstiprina austrumu pierobežā dzīvojošo informatīvā telpa. Grīvam šķiet, ka trūkstot diskusijas ar nozari. Viņš piedāvā tikties divas reizes gadā, lai apspriestu neskaidros jautājumus.

Tāpat trešdien komisija uzklausīja "Radio Baltcom" producentu, bijušo "Rīgas centrāltirgus" Mārketinga un komunikācijas daļas vadītāju Aleksandru Šuņinu. Viņaprāt, vēl vairāk ir jāstiprina mediju konkurētspēja un jācīnās ar pirātismu. Un padomei vajadzētu būt vairāk vērstai uz attīstību un palīdzību medijiem.

Savukārt kandidāts, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs sacīja, ka jāstiprina medijpratība, kā arī, ka viņa pienesums varētu būt spēja lietas juridiski izvērtēt un orientēties likumdošanā.

Deputāts Kaimiņš gan neslēpa satraukumu par to, kas strādāšot Pļeškova vietā ministrijā, ja viņš aizies uz NEPLP.

Nākamceturtdien Saeimas plenārsēdē varētu iecelt amatā jauno padomes locekļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt