Panorāma

Pacienti un viņu tuvinieki joprojām izmisuma zonā

Panorāma

Panorāma

Joprojām nav skaidrības par "Hospiss LV" nākotni

Sabiedrības cīņa par cieņpilnu nāvi – paliatīvās aprūpes joma Latvijā joprojām nesakārtota

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

Pagājušajā vasarā nodibinājums "Hospiss LV" ieguva Eiropas Pilsoņu balvu par pilotprojektu, sniedzot aprūpes palīdzību onkoloģijas pacientiem viņu dzīves pēdējās nedēļās vai mēnešos. Pilotprojekts beidzas 31. decembrī. Sākotnēji Labklājības ministrija neatbalstīja tā turpināšanu, taču pēc temata aktualizēšanās sabiedrībā un nodibinājuma iniciatīvas portālā manabalss.lv ministrija paziņoja, ka projekts tiks turpināts arī nākamajā gadā.

Sabiedrības cīņa par cieņpilnu nāvi – paliatīvās aprūpes joma Latvijā joprojām nesakārtota
00:00 / 05:45
Lejuplādēt

Trīs dienu laikā portālā manabalss.lv tika savākti vajadzīgie 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai par valsts apmaksātas hospisa aprūpes saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem to pēdējā dzīves posmā, lai panāktu, ka valsts nodrošina smagi slimu, neārstējamu pacientu aprūpi mājās vai hospisa stacionāros, kas atvieglo slimības izraisītos simptomus dzīves pēdējās nedēļās vai mēnešos. Iniciatīvu iesniedza nodibinājums "Hospiss LV", kas šī gada jūnijā ieguva Eiropas Pilsoņu balvu par pilotprojektu, sniedzot aprūpes palīdzību 119 onkoloģijas pacientiem viņu dzīves pēdējā posmā.

Nodibinājuma "Hospiss LV" vadītāja Ilze Neimane-Nešpora stāsta: "Mūsu pilotprojekts parāda, ka tā nav nekāda raķešu zinātne, ka šis pakalpojums veiksmīgi strādā, ka nav vajadzīgas atkal neskaitāmas darba grupas, lai kaut ko Latvijā ieviestu un izpētītu, jo šis pakalpojums veiksmīgi strādā visur Eiropā, izņemot divās vietās – Latvijā un vēl vienā valstī. Ja pilotprojekts ir veiksmīgi noslēdzies, tad kādēļ šī pilotprojekta visus rezultātus neieviest dzīvē? Kādēļ šiem cilvēkiem, kuriem ir mirstošs tuvinieks šobrīd, kādēļ viņam šo pakalpojumu nepiedāvā? Mums ir pastāvīgi rinda, man liekas, ja atbildīgo iestāžu darbinieki kaut vienu dienu pastrādātu par koordinatoriem uz šiem telefoniem, kur zvana šie izmisušie tuvinieki, tad droši vien, ka šis jautājums kaut kā ātrāk tiktu risināts."

Arī 2019. gadā "Dod pieci!" rīkoja kampaņu "Izmisuma zonā", kur ziedojumos tika savākti vairāk nekā 443 tūkstoši, lai neārstējami slimiem cilvēkiem nodrošinātu enterālo barošanu jeb specializētu šķidro pārtiku un arī cita veida palīdzību, piemēram, tiešo aprūpi un tehniskos palīglīdzekļus. Tāpat ar kampaņas palīdzību tika panākts, ka enterālā barošana ir valsts apmaksāta.

Kā uzsver labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, sabiedrības spiediens ir ļoti vajadzīgs, jo bez tā paliatīvās aprūpes problēmas lielākoties tiek noliktas malā un par tām tiek aizmirsts, tomēr ir jāsaprot, ka neārstējami slimi cilvēki joprojām turpina būt neārstējami un mirt sāpēs, un viņiem pašiem nav spēka, lai lūgtu pēc palīdzības: "Jau 2019. gadā, kad sabiedriskie mediji un tieši "Dod pieci!" kampaņa nosūtīja valdībai un Saeimai vēstuli par to, kas ir aktuāls paliatīvajā aprūpē, mēs saņēmām solījumus, ka situācija tiks risināta, hospisa pakalpojumi tiks attīstīti, tiks izstrādāti algoritmi, kā palīdzēt gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem, gan mediķu un aprūpētāju skaits tiks palielināts, un pašlaik nu jau būs trešais gads, kad redzam, ka joprojām viss no atbildīgajām ministrijām ir pilotprojektu līmenī, un skaidrs – katru reizi, kad ir kaut kāds pilotprojekts, ka tam ir beigas un sākums, un pēc tam ir izvērtēšanas posms, kas nozīmē, ka pakalpojums paliatīvajā aprūpē joprojām nav ieviests un sabiedrība faktiski ir kārtējo reizi tikusi medicīnas jomā piemānīta."

Latvija un Slovēnija ir vienīgās valstis Eiropas Savienībā, kurās joprojām nav hospisa aprūpes sistēmas.

Statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā onkoloģisku slimību dēļ nomira gandrīz 6 tūkstoši cilvēku. Vairākums onkoloģijas pacientu piedzīvo milzīgas sāpes, atvērtas, čūlojošas brūces, elpas trūkumu, daudzi nespēj patstāvīgi paēst, līdz ar to viņiem ir nepieciešama speciāla aprūpe. Šobrīd Latvijā ir tikai septiņi paliatīvās aprūpes ārsti un septiņas  paliatīvās aprūpes nodaļas, uz kurām rinda jāgaida vismaz divus mēnešus. Daudziem pacientiem šī rinda tā arī nepienāk.

Labklājības ministrija pagājušajā gadā īstenoja nodibinājuma "Hospiss LV" pilotprojektu, kurā tika nodrošināta hospisa aprūpe mājās. 31. decembrī pilotprojekts beidzas. Sākotnēji Labklājības ministrija nav atbalstījusi projekta pagarināšanu, tomēr pēc temata aktualizēšanās sabiedrībā paziņoja, ka izprot nepieciešamību pēc hospisa aprūpes pakalpojuma pieejamības, tāpēc pilotprojekts tiks turpināts arī nākamajā gadā. 

Labklājības ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš skaidro: "Uzsveru vēlreiz, ka tā ir viena no mūsu prioritātēm, un mēs noteikti virzīsimies, lai tā prioritāte tiktu īstenota, jo mūsu mērķis jau kopumā ir nevis dzīvot uz atsevišķiem projektiem, bet lai tas būtu kā valsts finansēts pamatpakalpojums, ka mums nebūtu jāmeklē nauda priekš atsevišķiem projektiem, bet tas ir tajos saucamajos pamatbāzes izdevumos, ka šis pakalpojums ir nostiprināts kādā no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem un cilvēki var ar to rēķināties, ka tas vienmēr būs pieejams un nodrošināts."

Vienlaikus paliatīvās aprūpes jomā šobrīd norisinās arī Veselības ministrijas pārraudzītais izmēģinājuma projekts par mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Abu projektu rezultāti tiks izmantoti, lai sagatavotu priekšlikumus hospisa aprūpes pakalpojumu attīstībai kā pastāvīgam pakalpojumam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti