Novembrī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņēma vairāk nekā 70 izsaukumus par ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem. Lielā daļā gadījumu cilvēki ir iemiguši uz ielas alkohola reibumā. Šādā stāvoklī apsaldējumus gūt ir īpaši viegli, jo cilvēks nejūt, kad sākas ķermeņa atdzišana.
Aukstajās naktīs cilvēki var meklēt naktsmājas kādā no septiņām Rīgas patversmēm. Novembrī vidēji dienā Rīgas patversmēs nakti pavadīja 690 cilvēki, kas ir par desmitdaļu vairāk, nekā pagājušajā gadā novembrī. Tagad cilvēku skaits patversmēs jau pārsniedz septiņus simtus. Rīgas Domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice stāsta, ka vietu pagaidām pietikšot.
„Nepieciešamības gadījumā mēs esam paredzējuši, ka vietu skaitu varēs papildināt līdz 957 vietām, bet šobrīd šāda situācija nav, un šajā aukstajā laikā galvenais cilvēkiem, kuri ir palikuši bez pajumtes vai nonākuši kādā krīzes situācijā, ir nonākt līdz patversmei, kur cilvēks var nakšņot bez jebkādas iemaksas, ja arī nav nekādu dokumentu, nevajag satraukties, arī šos dokumentus tur sociālais darbinieks palīdzēs nokārtot. Ir galvenais aiziet līdz patversmei,” uzsvēra Brice.
Viena no iecienītākajām patversmēm ir Maskavas ielā 208. Šeit katru nakti aizpildās gandrīz visas 170 gultasvietas. Tomēr visu dienu patversmes siltumā uztērēties ir ļauts tikai, ja ārā ir -10 grādi. Tā kā tagad šāds aukstums vēl nav, patversme strādā līdz deviņiem no rīta. Pēc tam liela daļa bezpajumtnieku siltumu atrod pašvaldības Dienas centrā bezpajumtniekiem Katoļu ielā. Patversmes direktore Dagnija Kamerovska stāsta, ka pirms Dienas centra atvēršanas, cilvēki siltumu meklēja dažādās vietās.
„Mūsu klienti parasti uzturējās stacijā, uzgaidāmajās telpās, lielveikalos kaut kur sēdēja, kur silts ir. Bija arī tādi, kas gāja uz poliklīnikām un it kā sēdēja rindā. Tagad ir konkrēta silta vieta - Dienas centrs, kur ir arī bibliotēka, kur ir arī visas šīs iespējas pavadīt brīvo laiku, saturīgi pavadīt brīvo laiku. Ir izglītojošas nodarbības, tā kā principā, no viņu pašu viedokļa, cik man ir arī klienti izteikušies, tur ir interesantāka dzīve. Tur ir vairāk, ko darīt,” stāsta Kamerovska.
Tomēr ir arī bezpajumtnieki, kas dažādu iemeslu dēļ atsakās no patversmes. Tāpēc iedzīvotājiem jābūt vērīgiem pret guļošiem cilvēkiem uz ielām, un nepieciešamības gadījumā jāsauc palīdzība, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola.
„Mediķi aicina tomēr nepaiet garām nevienam, kuru redzam uz ielas vai pieturā ilgāku laiku nekustamies, piemēram, gaidot pieturā transportu un redzot, ka cilvēks kā sēdējis, tā arī paliek sēžot. Var pieiet klāt un pajautāt, vai nav nepieciešama palīdzība, vai viss ir kārtībā. Ir gadījumi, kad cilvēkam kļūst slikti un viņš pats nespēj izsaukt palīdzību, tāpēc līdzcilvēku palīdzība ir ļoti būtiska šajos laika apstākļos,” uzver Vītola.
Dienests arī lūdz pievērst uzmanību vecākiem cilvēkus, kas dzīvo vieni neapkurinātās mājās. Pasliktinoties veselībai, cilvēks var nebūt spējīgs pats iekurt krāsni, un ir bijuši gadījumi, kad šādā situācijā bez siltuma cilvēks pavada vairākas dienas, līdz jau smagā stāvoklī to nepieciešams nogādāt slimnīcā.
