Viens no kaujiniekiem ir smagā stāvoklī, bet otra stāvoklis ir vidēji smags. Vienam no viņiem veikta septiņu stundu ilga audu pārstādīšanas operācija. 

Abi ir no teritoriālās aizsardzības vienības jeb zemessardzes. Uz Rīgu  viņi nogādāti, pateicoties privātpersonām un privātu iestāžu medicīnas transportam. Abi Abu stāvoklis ir smags. Vienu konsultējis Ukrainā pašlaik operējošais mikroķirurgs Olafs Libermanis.

"Būtībā tās ir vairāk tādas privātas iniciatīvas, cilvēkiem nonākot Latvijā. Šīs militārpersonas ir ceļojušas līdz robežai, un tad ar Latvijā organizētu privātu uzņēmuma transportu viņi ir nonākuši šeit, pie mums slimnīcā, turpmākajai ārstēšanai," Latvijas Radio sacīja slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš.

Traumatologs ortopēds, mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris stāstīja: "Vienam pacientam tas ir tanka lādiņš, kas ir sprādzis un radījis šķembainus ievainojumus un vienam tas ir ar automātu, lode."

Abiem ir plaši mīksto audu defekti kājās. Gaidāma ilga ārstēšana.

"Jau vairākas operācijas ir veiktas, jau veikts rekonstruktīvais etaps, ar septiņu stundu operāciju, kad veikta audu pārstādīšana no vienas ķermeņa vietas uz citu," stāstīja Malzubris.

Tāpat mediķu aprūpē nonācis Ukrainas civiliedzīvotājs. Viņš cietis triecienvilnī un Rīgā ārstē kaula lūzumu. 

Slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš pastāstīja, ka visām trim personām traumas radušās sprādzienu rezultātā.

“Tās ir sprādziena rezultātā gūtas traumas. Specifiskas kara laika apstākļiem. Protams, par laimi, tā nav ikdiena, bet nevar teikt, ka šie ārstēšanas principi dramatiski atšķirtos no tā, ko mēs darām ikdienā. Līdz ar to gan teorētiska, gan praktiska pieredze šo traumu ārstēšanā mums ir, un tie rezultāti ir labi, līdz ar to šeit īsti lielu problēmu es nesaskatu,” sacīja Zariņš.

Latvija paudusi gatavību ārstēt 900 ievainotus cilvēkus. Ne visus ar smagām, šautām brūcēm, jo tādas jaudas slimnīcām nav. Taču organizēti pagaidām pārvešana nenotiek vispār. Cietušie šurp nogādāti ar brīvprātīgo un privāta medicīnas transporta palīdzību.

"Savus karavīrus, pat ievainotus un smagi ievainotus, Ukraina vēlas ārstēt pati. Ja īpaši smagos gadījumos, tad ved uz tuvāko valsti, kur var," pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par").

Jau tagad esot skaidrs, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca nekļūs par kara hospitāli.

Taču vislielāko pārsteigumu sagādājusi ceturtā cietusī. Tā bija Donbasā ievainota kundze, kura vienkārši ieradās uzņemšanā.

"Kundze, kas bija sašauta ar automātisko ieroci, pati, caur Krieviju, evakuēta no Donbasa, iedomājaties, parādās uzņemšanas nodaļā, cilvēks cietis, bet nonācis saviem spēkiem," pastāstīja ministrs.

Malzubris skaidroja, ka sievietei bija salīdzinoši viegls ievainojums, kas bija apdzijis. "Izoperējām un izrakstījām ambulatorai ārstēšanai," norādīja speciālists.

Slimnīcā gan atzīst, ka karā ievainotie nav vienkārši pacienti. Un šajā slimnīcā varētu uzņemt labākajā gadījumā desmit cietušos. 

"Pacienti prasa lielu resursu, tie nav parasti ar lielu lūzumu, te vajag atkārtotu ķirurģisko aktivitāti, medikamentus un iekārtas," norādīja ārsts Zariņš.

Visticamāk, Latvija būs valsts, kurā ukraiņi varētu pabeigt ārstēšanu vai iziet rehabilitācijas kursu. Arī pēc 2014. gada iebrukuma tieši rehabilitēties Latvijā ieradās daudzi.