Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas – “Par!/Progresīvie”, “Jaunā Vienotība”, frakcija “Nacionālā apvienība/Latvijas reģionu apvienība”, “Konservatīvie” un “Latvijas attīstībai”.
Frakciju pārstāvji kopīgā paziņojumā norādīja, ka šāds lēmums pieņemts, lai paustu atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritorijas nedalāmībai un virzībai uz Eiropas integrāciju, kā arī, lai izteiktu visstingrāko atbalstu Ukrainas tautas varonīgajai cīņai, pretojoties Krievijas Federācijas īstenotajam iebrukumam.
Pārdēvēt plānots Antonijas ielu posmā no Kalpaka bulvāra līdz Nikolaja Rēriha ielai.
Šādu lēmumprojektu plānots sagatavot un tuvākajā laikā virzīt apstiprināšanai Rīgas domes sēdē.
KONTEKSTS:
Arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Krievijas vēstniecība turpmāk atradīsies uz Ukrainas varoņu ielas. Lietuvas pasts arī nepiegādāšot vēstules, ja uz aploksnes nebūs korekta adrese.
Agrāk vairākas valstis (ASV, Ukraina, Čehija) ielu, kur atrodas Krievijas vēstniecība, bija nosaukušas nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova vārdā. Šāda ideja bija izskanējusi arī Rīgā, bet Rīgas pilsētas būvvalde toreiz skaidroja, ka Rīgā pieņemts nogaidīt vismaz 10 gadus pēc cilvēka nāves, lai viņa vārdā nosauktu ielu. Boriss Ņemcovs tika nošauts 2015. gadā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
