Rīdzinieka statusu dome tirgos par 775 eiro; kritiķi šo lēmumu sauc par bezjēdzīgu

No 1. jūlija rīdzinieka statusu, nopērkot rīdzinieka karti, varēs iegūt jebkurš Latvijas iedzīvotājs vai ārzemnieks. Tā, izpildot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu, trešdien, 18.maijā, lēma Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Rīdzinieka kartes cenu – 775 eiro gadā – dome noteikusi kā pusi no summas, ko katrs galvaspilsētā deklarētais iedzīvotājs vidēji ik gadu nodokļos samaksā Rīgas budžetā.

Ņemot vērā kartes cenu, domes opozīcija piedāvājumu sauc par bezjēdzīgu. Arī pašvaldību ministrija piekrīt, ka tās ierosinājums izpildīts formāli, bet ieguvumu ārpus Rīgas dzīvojošajiem nebūs.

Pašlaik ar rīdzinieka karti iespējams saņemt dažu procentu atlaides Rīgas pašvaldības ārstniecības iestādē, 10% atlaidi sanatorijā "Jantarnij bereg", par vienu eiro lētāk iegādāties biļeti Zooloģiskajā dārzā, kā arī izmantot zemākas maksas labumus braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā. Ar 1. jūliju rīdzinieka karte sniegs arī iespēju pirkt tā dēvēto stundas biļeti par līdzšinējo vienas biļetes cenu.

Lai nediskriminētu nerīdziniekus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Rīgas domi rosināja ieviest kārtību, ka par maksu rīdzinieka karti var iegādāties jebkurš.

Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks ("Saskaņa") saka – 775 eiro kā kartes gada cenu noteikuši pēc Finanšu departamenta aplēsēm. "Nodokļu ieņēmumi no vienas deklarētas personas Rīgā ir 1550 eiro. Mēs ņemam pusi no šīs summas. Visi šie pakalpojumi par kuriem ir runa - sabiedriskais transports un citi - ir uzturēti par iedzīvotāju nodokļu naudu," stāsta Baraņņiks.

Vaicāts, cik rīdzinieks varētu ietaupīt, izmantojot šādu karti, Baraņņiks sacīja "grūti teikt". Savukārt jautāts, vai pats izmantotu šādu karti, norādīja, ka "domātu".

Tādus noteikumu grozījumus par bezjēdzīgiem sauc "Vienotības" deputāts Ēriks Škapars, jo par tādu cenu karti nepirks, un tas savukārt neveicinās mašīnu skaita samazinājumu Rīgas ielās. "Es esmu gatavs derēt, ka diez vai vispār atradīsies kāds, kurš gribēs maksāt šos 775 eiro, lai iegūtu rīdzinieka karti. Tie labumi nav tik lieli. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāiet 775 reizes uz Zooloģisko dārzu vai tamlīdzīgi. Šis laikam būs pirmais precedents, kad ar kartēm sāk pārdot kādas pilsētas iedzīvotāja statusu. Nav dzirdēts, ka Jūrmala pārdotu savas pilsētas iedzīvotāja statusu par 500 eiro vai Kuldīga par 400," norādīja Škapars.

VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālās apvienība) atzīst – Rīga ministrijas ierosinājumu par kartes pieejamību ne tikai rīdziniekiem grasās izpildīt tikai formāli.

"Ja izdala uz mēnesi, tad ir apmēram 65 eiro. Nevaru izdomāt to labumu, ko man varētu sniegt par 65 eiro.

Pat braukšanas kartes maksā lētāk. Ja šī ir summa, ko viens Rīgas iedzīvotājs iemaksā pilsētas budžetā, tad man nav skaidrs, kāpēc par to ir jāmaksā "Rīgas satiksmei" (RS)! Ja Rīgas dome vēlas, ko rīdznieki iemaksā budžetā, novirzīt citā veidā "Rīgas satiksmei", tad tā ir Rīgas domes izšķiršanās," sacīja Eglītis.

Ministrijas vadības pārstāvis norāda – vērtēt rīdzinieka kartes cenu nav ministrijas kompetence. Tā kā vismaz formāli Rīgas dome ministrijas ierosinājumu būs izpildījusi, tai nebūšot iemesla galvaspilsētas noteikumus nesaskaņot.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" sacīja, ka beidzot ir laiks Rīgas un Pierīgas pašvaldību vadītājiem sēsties pie viena galda un diskutēt par pieraksta sistēmu. Viņš pauda, ka Pierīgai nav jāuztur Rīga ar saviem maksājumiem. Taču arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks tieši to pašu norādīja attiecībā uz Pierīgu, sakot, ka, piemēram, bedres Rīgas ielās tiek līdzinātas par rīdzinieku, nevis valsts vai Pierīgas iedzīvotāju naudu. Tomēr Rīgas pašvaldības infrastruktūru izmanto visi iedzīvotāji.

Diskusijas ap atlaidēm Rīgas sabiedriskā biļetēm bija aktuālas jau 2014.gadā, kad Rīgas mērs Nils Ušakovs rosināja, ka Rīgā nedeklarētie iedzīvotāji maksās divreiz vairāk nekā galvaspilsētā deklarētie. Ierosinājums saņēma plašu kritiku gan no iedzīvotājiem, gan arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citām valsts institūcijām. Tomēr RD Ušakova ideju atbalstīja.

Toreiz priekšlikums tomēr netika ieviests, taču nu Ušakovs pārliecināts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saņems nepieciešamos saskaņojumus.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti