Restitūcijas atlīdzību ebreju kopienai izmaksātu pakāpeniski

“Attīstībai/Par!” deputāti pārējām valdību veidojošajām partijām piedāvājuši pieņemt jaunu restitūcijas likumu. Piedāvājums paredz atlīdzināt ebreju kopienai holokaustā bojāgājušo Latvijas ebreju īpašumu vērtību. Atlīdzības aprēķināšanā gan izmantots samazinošs koeficients, tādēļ kopējā likumprojektā noteiktā kompensācijas summa ir 40 miljoni eiro.

Šo naudu piedāvāts izmaksāt pakāpeniski, proti, desmit gadu laikā katru gadu izmaksājot 4 miljonus eiro.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs Latvijas Radio apliecināja, ka likumprojekts ir apspriests ar ebreju kopienas pārstāvjiem.

Dmitrijs Krupņikovs: Par restitūcijas ieceriMadara Fridrihsone

    Viņš skaidroja, ka pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā šos līdzekļus varēs izmantot tikai stingri noteiktiem mērķiem

    “Visi līdzekļi tiek izmantoti tikai Latvijā, Latvijas attīstībai, Latvijas ebreju kopienas attīstībai, kultūras pasākumiem Latvijā, izņemot gadījumus, kad mēs palīdzēsim tiem, kas izdzīvoja holokaustā Latvijā, bet šobrīd varbūt dzīvo ārpus Latvijas. Diemžēl tādu cilvēku nav daudz,” skaidroja Krupņikovs.

    Viņš stāstīja, ka pašreizēja iecere paredz, ka līdzekļu izmantošana notiks, projektus apstiprinot speciālajai padomei, kas būs izveidota restitūcijas fondā un kurā ietilps  gan Latvijas ebreju kopienas pārstāvji, gan arī starptautisko organizāciju pārstāvji, un kurus pārraudzīs Finanšu ministrija – ministrijai “būs iespēja redzēt, ko un kā mēs darām, ka līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši mērķiem, kas ir atļauti”.

    KONTEKSTS:

    Diskusijas par īpašumu atdošanu ebreju organizācijām valdījušas ilgus gadus. 2015. gadā Saeimā tapa likumprojekts par vairāku īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Pēc vairāk nekā gadu sarunām Saeimā 2016. gada februārī lēma atdot padomei piecus nekustamos īpašumus.

    Atbilstoši Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes aprēķiniem, Latvijā ir aptuveni 270 īpašumu, kuri pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju kopienai un nav atgūti.

    Saskaņā ar pašreizējo koalīcijas līgumu, ebreju kopienas īpašumu jautājums ir viens no tiem, kurus var virzīt bez visu valdības partiju piekrišanas.

    2 komentāri
    Anonīms lietotājs 22614
    "Latvijā ir aptuveni 270 īpašumu, kuri pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju kopienai" - manuprāt, īpašumi būtu jāatdod tikai agrākajiem īpašniekiem vai to tiešajiem pēctečiem, nevis kādām tur kopienām, kurās var nebūt vispār neviena no tiešajiem pēctečiem. Pēc tam uzradīsies īstie pēcteči un ko nu - īpašums jau būs atdots kādai juridiskajai personai, kurai nu īpašums būs jāatsavina un kam vajadzīga tāds ķēpa. Nevar pieprasīt vai saņemt īpašumus, balstoties tikai uz tautību - tas būtu visīstākais nacisms un to taču mēs negribam, vai ne?
    Anonīms lietotājs 22614
    Ja īpašumi iepriekš netika atgūti, tad kāds ir bijis iemesls - mantinieki miruši? Bet kas tos atgūs tagad? Piedzima un izauga jauni mantinieki, kas atjēdzās ka tiem Latvijā pieder negaidīts mantojums? Man jau šķiet, ka tā ir viena liela afēra un ebreji vēl 500 gadus sūks naudu no visām valstīm, kurās tie jelkad ir cietuši. Bet karā cieta arī pārējie Latvijas iedzīvotāji, un arī mūsdienās katru nedēļu pasaulē izzūd kāda etniskā grupa. Trakas lietas ar tiem "mantiniekiem".
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti